No visām dienām, kuras atceramies un atzīmējam sakarā ar Brīvības cīņām, visnozīmīgākā ir Lāčplēša diena. Tā ir Latvijas armijas svētku diena, Lāčplēša kara ordeņa svētki, kad godinām uzvaru pār Bermontu. Pat laiks svētdien, Lāčplēša dienā, Liepājā godināja karavīrus. Novembris Latvijas vēsturē rakstīts zelta burtiem. Tas ir svēts mēnesis, jo novembrī dzimusi Latvijas valsts un novembrī Latvijas brīvības cīņās atbrīvota Rīga. 11. un 18.novembris ikvienam latvietim ir svētas dienas.

Tām tuvojoties, ielūkosimies pagātnes notikumos. 1919.gada 11.novembrī, agrā rīta stundā, Bermonta karaspēku izdzina no Pārdaugavas. Šajā dienā iedibināja Lāčplēša kara ordeni, 11.novembri pasludināja par Lāčplēša dienu, jo beidzot bija piepildījies Andreja Pumpura pareģojums par Lāčplēša uzvaru pār melno bruņinieku. Cīņās ar bermontiešiem mūsu armija zaudēja 57 virsniekus un 686 karavīrus, kas atdeva savas dzīvības par tēviju. Viņus, kā arī pārējos karavīrus, pieminām un suminām šajā dienā.

Liepājā no rīta Lāčplēša dienu ievadīja piemiņas dievkalpojums Jaunliepājas Lutera baznīcā, kurā piedalījās Liepājas Jūras spēku pūtēju orķestris un klātesošos uzrunāja mācītājs Raitis Šēners.

Pēcpusdienā Lielā ielā blakus Rožu laukumam tradicionāli notika Nacionālo bruņoto spēku Liepājas garnizona militārā parāde. Plecu pie pleca soļoja Sauszemes spēku un Jūras spēku karavīri, zemessargi un robežsargi. NBS kapelāns Viesturs Kalniņš uzsvēra, ka šī ir karavīru svētku diena, diena, kad pieminam ikvienu karavīru, jo tieši pateicoties viņiem, mēs varam dzīvot tādā valstī, kāda patlaban ir Latvija.

Militārajai parādei sekoja lāpu gājiens no pilsētas centra uz Ziemeļu kapiem, lai ar klusuma brīdi un ziediem godinātu bojā gājušos karavīrus. Lāpām rokās samērā patālo ceļu kājām mēroja ievērojams liepājnieku pulks – plecu pie pleca simtiem dažāda gada gājuma ļaužu.

Lāčplēša diena mūsu pilsētā izskanēja ar svētku koncertu Liepājas muzejā, kur uzstājās kamerkoris “Intis” un dziedātājs Andris Ērglis.