Lai cildinātu pulkveža Oskara Kalpaka nopelnus Latvijas bruņoto spēku izveidošanā, šodien, 6.martā, – ievērojamā karavīra nāves gadadienā – Liepājas Ziemeļu kapsētā notika viņam veltīts piemiņas brīdis.

“Oskara Kalpaka dzīves gājums bija ļoti īss, bet tas bija spilgts piemērs cilvēka drosmei, pārliecībai un ticībai savai valstij,” atgādināja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Vitkovskis. Viņš aicināja mācīties no varonīgā pulkveža piemēra, arī mūslaikos nepaļauties provokācijām un nezaudēt ticību savai valstij. “Lai mūsu senči nebūtu velti lējuši asinis, cīnoties par mūsu dzimtenes brīvību!” aicināja V.Vitkovskis. “Un lai atceramies, ka Latvija nav abstrakts jēdziens, Latvija – tie esam mēs paši!”

“Toreiz, piedaloties Latvijas brīvības cīņās, Oskars Kalpaks veidoja jaunās valsts pirmo bataljonu no brīvprātīgajiem, to varam pielīdzināt mūsdienu Zemessardzei. Pulkvedis Oskars Kalpaks ir Latvijas brīvības cīņu simbols, tas mums vienmēr jāatceras. Tam, kas nezina savu pagātni, nav nākotnes,” savukārt uzsvēra  Zemessardzes 44. kājnieku bataljona komandiera pienākumu izpildītājs majors Rinats Ažēns.

Piemiņas brīdī piedalījās Liepājas pašvaldības pārstāvji, karavīri, zemessargi, jaunsargi, skolu jaunatne, kā arī nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji. Par muzikālo sniegumu rūpējās Tomass Kleins kopā ar saviem audzēkņiem.

O.Kalpaka virsnieka spējas un varonība bija novērtēta jau daudzās nozīmīgās Pirmā pasaules kara kaujās, par ko viņš tika apbalvots ar sešiem ordeņiem un ar pašu augstāko varonības zīmi – Sv. Jura ordeni un zobenu.

Latvijas valsts dibināšanas laikā, 1918.–1919. gadu mijā, pulkvedis Oskars Kalpaks uzņēmās drosmi veidot un kaujās vadīt pirmās Latvijas bruņoto spēku vienības, kas spēja apturēt lielinieku iebrukumu Latvijā. Tika nosargāta tā laika Latvijas pagaidu valdība un aizsāktas Latvijas atbrīvošanas cīņas. Pulkvedis O.Kalpaks krita kaujā 1919.gada 6.martā pie Airītēm. Pulkvedim pēc nāves piešķīra viņa pēdējo ordeni – Lāčplēša kara ordeņa I pakāpes pirmo eksemplāru – Latvijas brīvības cīņu visaugstāko apbalvojumu.

Liepājas Ziemeļu kapi bija O.Kalpaka pirmā atdusas vieta līdz 1919.gada septembrim, kad viņš tika pārapbedīts dzimtas kapos Meirānos pie Madonas. 1939.gada 6.martā Liepājas Ziemeļu kapos tika atklāta O.Kalpaka piemiņas vieta.

Lai godinātu O.Kalpaka piemiņu, šogad Liepājas muzejs sadarbībā ar Liepājas Kultūras pārvaldi un Liepājas garnizonu rīko vairākus pasākumus. Nākošais paredzēts 9. martā Liepājas muzeja ekspozīcijā “Liepāja okupāciju režīmos” , tā nosaukums – “Gribu būt karavīrs”. Sarīkojuma mērķis – iepazīstināt jauniešus ar dienestu Bruņotajos spēkos. 

31Skatīt galeriju