Domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde tikās ar nodibinājuma ”Ē.Rimbenieka fonda” aktīvistiem Egilu Deksni un Juri Āboliņu, lai pārrunātu bijušā pilsētas galvas Ēvalda Rimbenieka atceres pasākumus sakarā ar viņa 120 gadu jubileju. ”Rimbenieka laiks pilsētas izaugsmē bijis ļoti nozīmīgs, tāpēc liepājnieku atmiņā vajadzētu atsvaidzināt viņa devumu, kura darba augļus baudām vēl šodien, tā īsti nezinot par to izcelsmi, ”uzsvēra Golde.

Dome jau atbalstījusi Ē. Rimbenieka fonda ieceri iemūžināt bijušā pilsētas galvas piemiņu, izveidojot piemiņas vietu un uzstādot pieminekli K. Ūliha un Ē.Rimbenieka ielas krustojumā iepretim tagadējai bērnudārza ēkai, kurā Rimbenieks savulaik dzīvojis. Kā informēja fonda pārstāvji, šobrīd tēlnieks Uldis Kurzemnieks veido pieminekli, kuram pamati jau iebetonēti, tikai vispirms nepieciešams labiekārtot topošā pieminekļa apkārtni.

Par godu Ē.Rimbenieka 120 gadu jubilejai, kura apritēs 10. aprīlī, Liepājas muzeja filiālē ”Liepāja okupāciju režīmos” plānots izveidot bijušā pilsētas mēra dzīvei un darbībai veltītu izstādi. Lai rosinātu skolu jaunatni vairāk izzināt Ē.Rimbenieka devumu pilsētai, tiks rosināts skolās rīkot skolēnu referātu un zinātnisko darbu konkursu par šo tēmu. Savukārt novembrī Starptautiskajā konferencē ”Latvijai 90 un Tautas frontei 20”, kura notiks jaunajā Olimpiskajā multihallē, tiks iekļauts arī referāts par Ēvaldu Rimbenieku. Šogad sadarbībā ar Liepājas muzeja darbiniekiem liepājniekiem publiski būs vairāk pieejami zināmie, bet aizmirstie fakti par pilsētas mēra dzīves gājumu.

Ievērojamais sabiedriskais darbinieks, garīdznieks un skolotājs Ēvalds Rimbenieks ir viens no sava laika izcilākajām Liepājas personībām. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Ē .Rimbenieks bija Liepājas galva divas reizes: no 1922. līdz 1928. gadam un no 1934. līdz 1940. gada jūnijam. Viņš pārņēma pilsētas pēckara sagrauto saimniecību, prata to sakārtot un īpaši daudz paveikt kultūras jomā – tika nodibināta Tautas konservatorija, Liepājas filharmonija, Mākslas un amatniecības skola, atklāta Liepājas opera, Liepājas latviešu biedrības nams, veidots Vēstures un mākslas muzejs. Darbu nostabilizēja tirdzniecības osta, popularitāti atguva pilsētas Peldu iestāde. Viņa laikā atklāta kuģu satiksme no Liepājas uz Tallinu un Pēterburgu, izbūvēta Liepājas-Grobiņas šoseja, atklāta tiešā dzelzceļa satiksme Liepāja-Berlīne, atklāta regulāra gaisa satiksme no Liepājas uz Rīgu, veikta pilsētas ielu izbūve un pārbruģēšana utt. Ē. Rimbenieks tika deportēts un gāja bojā Gulaga nometnēs 1943. gadā.

Gunta Jākobsone,
Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste