Pirmdien Liepājas Jaunatnes centrā viesojās bijušais liepājnieks, uzņēmuma “Amber Training International” partneris Andris Dieviņš un amerikānis Džons Šors, lai dalītos ieteikumos, kā risināt samilzušo grafiti problēmu.

Šobrīd abi aktīvi iesaistījušies anti-grafiti projektā Rīgā “Beautiful Riga Project“, un savas idejas piedāvā arī Liepājai un Cēsīm. Viņu mērķis ir līdz 2014.gadam, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, padarīt šo un arī citas Latvijas pilsētas pievilcīgākas citu acīm.

Uz tikšanos ar viesiem Jaunatnes centrā bija ieradušies pārstāvji no Valsts un pašvaldības policijas, kā arī Izglītības pārvaldes. Klātesošie tika iepazīstināti ar idejām, ko iespējams darīt pret grafiti sērgu, kā sekmēt, lai pilsēta kļūtu skaistāka, kā mainīt bērnu, jauniešu attieksmi. Kā izrādījās, vairākas no tām pilsētas iestādes jau ir izrunājušas un apsvērušas pēc tam, kad tik aktualizēta šī lieta.

“Grafiti izmaina pilsētas vidi. Tā ir kā nezāle, un, ja neko nedara, tā turpina augt,” skaidroja A.Dieviņš, kāpēc šo vandālismu vajag apstādināt. Viņš tiešām tic, ka to var izdarīt. Dž.Šors uzskata, ka, lai to veiksmīgi apkarotu, jāiesaistās pilnīgi visiem: valsts sektoram, uzņēmējiem, skolām, katram personīgi.

A.Dieviņš nosauca vairākus iemeslus, kāpēc būtu jācīnās ar grafiti izskaušanu: “Notīrītas sienas dara pilsētu skaistāku. Un šajā laikā, kad valda pesimisms, ir depresīvs noskaņojums, sakārtota apkārtējā vide var dot cerību dzīvot. Turklāt pirmais, ko ierauga tūrists, ierodoties mūsu valstī, ir grafiti ķēpājumi. Ja mēs esam pieraduši, tad viesi to noteikti pamanīs. Manuprāt, ir jēga cīnīties gan sevis paša labā, gan dēļ saviem bērniem. Ja vide būs nesakopta, tā provocēs tālāku grafiti izplatību.”

Psihoterapeits Dž.Šors, daloties savā pieredzē, norādīja, ka ķēpāšanas problēmu uz ēku sienām, fasādi neatrisinās papildus videonovērošanas kameru uzstādīšana ielās. “Tā jauniešiem kļūs kā spēle,” zina teikt Dž.Šors, minot Amerikas, Vācijas un citu valstu pieredzi. “Viņiem galvā būs kapuces, bet sejai priekšā maskas.” Viņš ierosināja ievies jaunu soda sistēmu. “Ja esi ticis pieķerts, tad arī noteiktu laiku iknedēļu būtu jāpiedalās grafiti tīrīšanas darbs,” ierosināja Dž.Šors. Taču, kamēr netiks mainīta likumdošana, daļa no vainīgajiem varētu izsprukt, uz to norādīja kāda Valsts policijas pārstāve, jo sodīt ar audzinoša rakstura līdzekli var no 15 gadu vecuma. Līdz tam var tikai uzlikt naudas sodu, tuklāt viņa vecākiem. Jāpiebilst gan, ka policijai nav ziņu par to, vai tie jaunieši, kuri pieķerti un sodīti, atgriežas pie vecajiem nedarbiem, izņemot, protams, tos, kam tas ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu, par sava veida pārliecību.

Apjomīgi tīrīšanas darbi, iesaistot lielu daļu pilsētas skolēnu, varētu notikt, piemēram, Lielās Talkas laikā. Tā kā novērots, ka visapzīmētākie rajoni ir tieši ap izglītības iestādēm, šī būtu teritorija ar kuru sākt. “Kam gan patiks, ja viņa notīrīto sabojā?” retoriski jautāja Dž.Šors, atkārtoti uzsverot audzinošo faktoru. Lai sekmētu uzņēmēju iesaistīšanos, piešķirot tehnisko nodrošinājumu, viņš ierosināja, piemēram, pēc ēkas atjaunošanas pielikt plāksnīti ar atbalstītāja simboliku un, iespējams, arī minēt visu iesaistīto jauniešu vārdus, modinot viņos apziņu, ka pilsētas labā paveikts kaut kas labs. “Un tas arī izskatīsies daudz labāk, nekā grafiti,” pārliecināts A.Dieviņš.

Kā papildus audzinošs faktors, un pozitīvs aspekts visā šajā lietā, varētu būt dažādu festivālu rīkošana, iesaistot, piemēram, šīs mākslas meistarus, jo tas, kas šobrīd vērojams ielās, nav patiesais grafiti.

Izglītības pārvaldes projektu administrators Kaspars Vārpiņš nedaudz ieskicēja, kā plānots strādāt, lai pilsētā mazinātu ķēpātāju skaitu. Viņš sacīja, ka šobrīd noritot aktīvs darbs dažādu materiālu izstrādē, ko pēc tam skolās ar bērniem pārrunāt. “Mācīsim, cik tas ir slikti, cik dārgi tas izmaksā un ko paši zaudē, šādi rīkojoties,” precizē K.Vārpiņš.

Egona Zīverta foto

Andris Dieviņš (no kreisās) un Džons Šors izstrādājuši reālu projektu, kuru īstenojot Latvija varētu kļūt skaistāka.