Grib ārstēt, nevis būt birokrāti
“Vienīgais, ko gribu lūgt, – ļaujiet man, lūdzu, strādāt par ārstu, darīt savu darbu!” diskusijā par primārās veselības aprūpes sistēmas nākotnes vīziju Liepājas domē ar darba vizītē ieradušos veselības ministru Danielu Pavļutu sacīja ģimenes ārste Inese Cēbere.
liepajniekiem.lv
Viņa un vēl 12 viņas kolēģi no Liepājas un divi no Dienvidkurzemes novada norādīja, ka svarīgākais veselības aprūpes sistēmā ir kvalitatīva ārstēšana un profilaktiskie pasākumi, taču uz ģimenes ārstu, viņu palīgu un medmāsu pleciem bieži uzlikts pārlieku liels administratīvais jeb birokrātiskais slogs un jārisina citi ar nemedicīnu saistīti jautājumi.
Uz diskusiju bija ieradusies aptuveni viena ceturtā daļa Liepājas ģimenes ārstu. Vairums no viņiem diskusijā norāda, ka, lai veiksmīgi strādātu, šobrīd aktuālākā problēma ir papildu darbinieka jeb trešās medmāsas nodrošinājums – ne visiem ārstiem, kuri to vēlas, veicas ar šāda darbinieka atrašanu.
Otrkārt, trūkst atbilstošu telpu ģimenes ārsta prakses darbības nodrošināšanai, bet, ja ģimenes ārsts vēlas katrs pats iekārtot telpas, tas izmaksā dārgi, kā arī jāņem vērā, ka šogad, pieaugot apkures izmaksām un telpu īres maksām, prakses uzturēšana, ja telpas tiek īrētas, kļūs arvien dārgāka.
Treškārt, ģimenes ārstu praksēm ir uzlikti milzīgi daudz pienākumu, visi nav saistīti ar ārstēšanu vai veselības aprūpi, bet aizņem būtisku daļu laika, piemēram, nozīmējumu un recepšu izrakstīšana, cīņa ar elektroniskajām sistēmām, e-veselību, kas met regulāri ārā un mēdz arī joprojām pienācīgi nedarboties.
“Vismaz 50 pacientus pa dienu konsultējam telefoniski, es mīlu savu darbu un pacientus, viņi arī mani. Bet ir arī tā, ka bieži – man nebūtu jādara citu ārstu, speciālistu darbs,” uzsver I. Cēbere.
Tāpat daudzās praksēs pacientu skaits ir liels, kas arī neļauj veikt darbu tik kvalitatīvi, cik vēlētos, varētu un vajadzētu. “Manā praksē ir 1100 pacientu – kvalitatīvam darbam vēlams būtu, ka praksēs ir mazāks pacientu skaits,” pauž I. Cēbere.
Taču Liepājā, līdzīgi kā visā Latvijā, trūkst jauno ģimenes ārstu, bet no valstī esošo ģimenes ārstu skaita trešdaļa ir pensijas vai pirmspensijas vecumā.
Piemēram, līdzīgi kā Liepājā, kur būtu vajadzīgi vairāki jauni ģimenes ārsti, ir netālajā Saldus novadā, ar kuru savā ziņā var sanākt Liepājai konkurēt speciālistu piesaistē no Kurzemes. Un jāņem vērā fakts, ka Liepājā ir prakses, kur pacientu skaits ir trīskārt lielāks par vidējo – piemēram, Daces Cābeles praksei, pārņemot mirušā Igora Stomas pacientus. “Pacientiem taču kaut kur bija jāpaliek,” piebilst D. Cābele.
Ģimenes ārsti ir vienisprātis, ka viņi ir pārslogoti, teicot, ka šobrīd pat pierakstu rindas bieži ir lielākas nekā Covid-19 pandēmijas laikā.
“Neesmu speciālists, bet mans uzdevums ir atrisināt un sakārtot nekārtības sistēmās, un tas ir ministrijas darbs ar cilvēkiem, nevis tehnikas darbs,” norādīja ministrs.
Viņš atzīst, ka uz ģimenes medicīnu balstās visa veselības aprūpe, taču, lai būtu uzlabojumi, nepieciešams risināt problēmas.
Būtiskākais, kas jārisina, lai ģimenes ārsti būtu pieejami, motivēti, un jārada tādi apstākļi, lai iedzīvotājiem būtu garantēts visur vienāds minimālais veselības aprūpes pakalpojumu līmenis.
“Mans mērķis bija pārliecināties, ka Veselības ministrijas mērķis, kur tālāk mums būtu jāvirzās ar ģimenes medicīnu jeb primāro aprūpi, ka tā izpratne balstās pareizos pieņēmumos par problēmām, ar kurām ikdienā saskaras ģimenes ārsti gan lielajās pilsētās, gan ārpus tām. Es guvu pārliecību, ka izpratne par problēmjautājumiem ir pareiza.
Jā, tie ir saistīti gan ar telpu trūkumu, gan nepieciešamību piesaistīt darbiniekus praksēs, lai tiktu galā ar lielo pacientu skaitu. Milzīga nepieciešamība ir nodrošināt jaunās ģimenes ārstu paaudzes ienākšanu, jo trešā daļa ģimenes ārstu gribētu doties vai drīzumā jāiet pelnītā atpūtā,” skaidro ministrs.
Ministrija runājusi arī ar pacientu organizācijām, kas sacījušas, ka vēlas atbalstošu ģimenes medicīnu un ātru risinājumu savām veselības problēmām. “Apkopojot visu pušu sacīto, ir milzīgs pieprasījums pēc modernizācijas. Kā precīzi pateica ģimenes ārste diskusijā: “Dodiet man iespēju strādāt, ārstēt, nevis strādāt par birokrātu, nevis pavadot lielu daļu laika, rakstot dokumentus!”
Esam uzsākuši primārās aprūpes reformu, jauna primārās veselības aprūpes modeļa izstrādi,” viņš teic.
Tas nozīmē, ka pakalpojumi pacientiem un darbs ģimenes ārstiem tiks padarīti ērtāki.
Ministrs pauž, ka pandēmija arī parādīja, ka bez papildu resursiem un straujas modernizācijas ģimenes ārstu darbā būs grūti uzlabot cilvēku apmierinātību, aprūpes kvalitāti un panākt vērā ņemamas izmaiņas Latvijas cilvēku veselībā un dzīves kvalitātē.
Jaunā modeļa ieviešanā jeb paraugpraksēs plānojuši iesaistīties arī ģimenes ārsti, kuri jau pēc diskusijas ministram esot izteikuši gatavību piedalīties, portālam apgalvoja ministrs.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.