Pret to, ka cilvēki vēlas nolikt ziedus vietā, kur mirušu atrada piecus gadus veco Ivanu Berladinu, meža īpašniecei iebildumu nav. Tomēr brīdī, kad pie viņas sētas kāds vīrietis gatavojās zemē iedzīt krustu, viņa sākusi protestēt.

Desmit dienas bez vēsts pazudušo Ivanu atrada mežā aptuveni trīs kilometru attālumā no autobusu galapunkta Dubeņos, kur viņš izkāpa. Pēc visa spriežot, zēns gājis pa ciema galveno ielu, kas aiz bijušā Liepājas – Vaiņodes dzelzceļa sadalās. Izvēlējies tālāk doties pa meža ceļu, kas pēc laba gabala izved jau uz lielāka grants ceļa. No tā iztālēm redzama lauku viensēta. Māju saimnieki stāstījuši, ka laikā, kamēr Ivans bija pazudis, dzirdējuši – rej suņi. Izgājuši ārā un pamanījuši, ka noēstas zemenes. “Visticamāk, bērns nobijās no suņiem un metās prom, pāri robežgrāvim un manā mežā iekšā,” spriež Grobiņas pagasta “Kļavu” saimniece. Viņa dzīvo novada centrā un ikdienā savu desmit hektāru lielo īpašumu neapmeklē.

Vietā, kur bērns lēcis pāri grāvim, arī pamanītas pēdiņas. Pēc policijas rīkojuma tur devās grupa zemessargu un brīvprātīgo, kas arī atrada Ivanu. Patlaban uz šo vietu mežā iemīta taka – cilvēki, pieminot Ivanu, nes ziedus, vainagus, rotaļlietas, kāds atstājis ūdens pudeli, cits – puikas fotogrāfiju.

“Taču tad, kad te skrēja Ivans, nekādas takas nebija,” stāsta saimniece. Zāle un krūmi starp lielajiem kokiem sniedzas vismaz pusotra metra augstumā. Tas nozīmē, ka piecgadīgs bērns vispār neko pāri neredzēja. “Man jau pārmet, ka te tādi brikšņi. Bet tas ir mežs! Tam nav jābūt kā parkam,” teic saimniece.

Pret to, ka cilvēki internetā ievietojuši koordinātes, kur Ivanu atrada, un lielā skaitā dodas uz turieni, neprasot nekādu atļauju, viņai iebildumu nav. Arī ne pret to, ka sveces un puķes tiek atstātas vairākās vietās jau pa ceļam. Tomēr pagājušajā pirmdienā, kad pati pirmoreiz devusies uz šo vietu un atgriežoties ieraudzījusi vīrieti, kurš pie vārtiem zemē dzen krustu, šķitis, ka nu gan ir par daudz. Izcēlusies asa vārdu pārmaiņa. Vīrietis, lai arī varētu būt krievs, runājis latviski un vairākkārt saimniecei pārmetis neiejūtību, draudējis, ka Dievs viņu sodīs.

“Man pašai brālis piecu gadu vecumā gāja postā, arī muļķīgā nāvē. Tāpēc es zinu, ko tas nozīmē,” grobiņniece neslēpj, ka svešinieka vārdi viņu ļoti satraukuši. “Ja vēl krustu gribētu likt vietā, kur viņš nomira, tad lai liek.” Taču nejauši viņa uzzinājusi, ka Ivana miršanas vietā bez saskaņošanas brīvprātīgie gatavojas novietot melnu plāksni. “Man ir pašai savs piemineklis izdomāts. Lai tai vietiņai nestaigātu pāri, iestādīšu sarkanu kļavu,” iecerējusi saimniece. Kociņš jau ir pasūtīts Grobiņas kokaudzētavā “Īve”.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.jūlija numurā.

#kvards-20170724-05#