Kārtējā apkures sezona laimīgi aizvadīta. Taču nāks nākamā, un atkal krusts
kaklā: kā lai daudzdzīvokļu mājās dzīvojošie cilvēki samaksā par siltumu? Tas
ir dārgs! Kādas ir alternatīvas pašreizējai centralizētajai siltumapgādei
daudzdzīvokļu mājās? “Zaļā istaba” meklē iespējamos risinājumus.

Labākā alternatīva – ēku siltināšana

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamo īpašumu jautājumos
Mārtiņš Tīdens uz šo jautājumu atbild īsi un konkrēti: “Vienīgā un
vislabākā alternatīva ir ēku siltināšana, uzlabojot to
energoefektivitāti!” Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi tajās mājās, kas
Liepājā jau siltinātas, esot pierādīts, ka veiksmīgākajos gadījumos iespējams
panākt pat līdz 50 % maksas ietaupījumu par apkuri. Turklāt, pat maksājot
kredītu, kas ņemts mājas siltināšanai, kopējās izmaksas no viena dzīvokļa
samazinās. Tāpēc, viņaprāt, daudzdzīvokļu māju iemītniekiem nav lietderīgi
sarežģīt sev dzīvi, ieguldot lielus līdzekļus jaunu siltuma ražošanas
tehnoloģiju iegādē un uzstādīšanā, kas būtu piemērotas kurināšanai ar
alternatīviem kurināmajiem.

Turklāt Liepājā apkures alternatīvu iespējas ir stipri ierobežotas – to
regulē pilsētas saistošie noteikumi par siltumapgādes attīstību Liepājā. Tie
paredz, ka galvenais siltumapgādes veids ir centralizētā apkure. Ir izstrādāts
centralizētās siltumapgādes zonējums, kurā iezīmētas tās teritorijas, kurās nav
pieļaujami citi apkures veidi. Tas attiecas gan uz daudzdzīvokļu mājām, gan uzņēmumiem
un iestādēm, kas atrodas šajās zonās. Kā alternatīvu centrālajai siltumapgādei
var izmantot vienīgi elektroenerģiju, saules kolektorus, siltumsūkņus un citus
siltuma ražošanas veidus, kas neparedz kurināmā sadedzināšanu.

Evija Zemele (māju apsaimniekotāja, kura
apsaimnieko vairāk nekā 10 daudzdzīvokļu mājas Liepājā): “Pašreizējos
apstākļos, kad daudzdzīvokļu māju iemītniekiem citu reālu alternatīvu
centralizētajai apkurei nav, es piekrītu Tīdena kungam, ka māju siltināšana ir
labākā iespēja, kā samazināt izmaksas par apkuri. Taču es nesaku “nē”
citiem apkures veidiem un to vien gaidu, kad pavērsies kāda iespēja izvērtēt citus
siltumapgādes variantus par saprātīgām izmaksām. Mēs savās mājās esam domājuši
gan par gāzes apkures katla ierīkošanu, kas pašlaik nav atļauts, gan par saules
kolektoriem un citām iespējām.”

Gāzes vietā – šķelda

Tas, ka daudzdzīvokļu māju iemītniekiem Liepājā alternatīvās apkures
iespējas ir ierobežotas, nenozīmē, ka to nav vispār. M. Tīdens ieskicē to
kurināmā veidu, kas ļauj samazināt uzņēmuma “Liepājas enerģija” piegādātā
siltuma tarifu. Pagājušajā gadā ekspluatācijā nodeva biokoģenerācijas staciju
Kaiju ielā, kurā viens no kurināmā veidiem ir šķelda. Tas ir ļāvis samazināt siltuma
tarifu par 13,4 %, teikts “Liepājas enerģijas” sniegtajā
informācijā.

M. Tīdens ieskicē ieguvumus no šķeldas izmantošanas siltuma ražošanā:
“Līdzšinējo tarifa kāpumu radīja gāzes cenas nemitīgā palielināšanās, ko
ietekmēt nav mūsu spēkos. Toties, iepērkot šķeldu, uzņēmums slēdz līgumu uz
gadu par nemainīgu cenu. Vairāk izmantojot siltumu, kas ražots no šķeldas, ir
iespēja samazināt tā izmaksas.”

Cits siltuma piegādātājs

Monopols, ko pašvaldība uzspiedusi iedzīvotājiem, nedodot brīvas
izvēles iespējas siltuma piegādātāja izvēlē – tas ir biežākais “Liepājas
enerģijai” un pašvaldībai veltītais pārmetums saistībā ar centralizēto
apkuri kā vienīgo izvēli. M. Tīdens saka: “Tā gluži nav – konkurencei
ceļš ir atvērts. Jebkurš komersants, kurš var piedāvāt lētāku siltumenerģiju
par to, ko saražo “Liepājas enerģija”, var to ielaist kopējā
siltumapgādes sistēmā.” Galvenais uzsvars – tai jābūt lētākai! Tūlīt gan izskan
dzīves īstenība – pagaidām tādu piedāvājumu nav bijis. M. Tīdens paredz,
ka nākotnē tāda varētu būt, ja Liepājā uzcels koksa rūpnīcu. Dzīvosim, redzēsim.

Saules kolektori ir atļauti

Saules kolektori ir viena no pašvaldības atļautajām iespējām, ko izmantot
centralizētās siltumapgādes vietā. Liepājā pagaidām šo variantu gan neviena no
daudzdzīvokļu mājām nav izvēlējusies, taču saules kolektori uzstādīti divām
pašvaldības ēkām: 2. vidusskolai un Pašvaldības policijas ēkai, kas
Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
un žurnāla “Latvijas Būvniecība” izsludinātā konkursā
“Energoefektīvākā ēka Latvijā – 2011”, ieguva 2. vietu
nominācijā “Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā – 2011”.

M. Tīdens atgādina, ka 2010. gadā Kioto protokola projekta gaitā
bija iespēja iegūt līdzfinansējumu no Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta
saules kolektoru uzstādīšanai. Tiesa gan, atšķīrās noteikumi, ar kādiem šo
līdzfinansējumu varēja saņemt daudzdzīvokļu vai privātmāju īpašnieki vai
apsaimniekotāji un ar kādiem – pašvaldības. Ja dzīvojamo māju aprīkošanai ar
saules kolektoriem KPFI līdzfinansējums bija 50 % un otra puse jāmaksā
iedzīvotājiem pašiem, tad pašvaldībām no KPFI bija iespēja saņemt 79 %
līdzfinansējumu, pašām uzņemoties tikai 21 % līdzmaksājumu.

Jānis Rukmanis, Pašvaldības policijas
Saimniecības daļas vadītājs: “Līdz ar saules kolektoru uzstādīšanu sešus
mēnešus gadā, kad ir pietiekami daudz saules, šie kolektori ražo gan siltumu,
gan arī karsto ūdeni. Ar to gan nepietiek, lai nodrošinātu mūsu vajadzības,
tāpēc trūkstošo daļu siltumenerģijas joprojām ņemam no “Liepājas
enerģijas”, tomēr līdz ar saules kolektoru uzstādīšanu izmaksas par karsto
ūdeni un apkuri salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir samazinājušās par
aptuveni 40 %.”

Jauns vīrietis, kurš Liepājā būvē privātmāju:
“Arī es piedalījos šajā projektā, taču finālā attiecos no saules kolektoru
uzstādīšanas vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, aprēķināju, ka privātpersonai
līdzmaksājums ir pārāk liels, lai tas saprātīgā laikā atmaksātos un uzstādītās
tehnoloģijas sāktu nest ietaupījumu. Otrkārt, mūsu valstī pieredze ar saules
kolektoriem vēl ir pārāk maza, tās ir sarežģītas tehnoloģijas, un ir grūti
paredzēt to kalpošanas efektivitāti. Treškārt, saule pie mums ir pārāk īsu
laiku, lai šī tehnoloģija būtu efektīva – tas ir mans subjektīvais viedoklis.
Tāpēc atteicos no šīs ieceres un izvēlējos malkas apkures katlu, kas ir
vienkāršs, ērti un pietiekami lēti ekspluatējams, un malka pagaidām ir lētākais
kurināmais.”

Dumpinieki no Sporta ielas 9

Gāzes apkure ir viens no tiem siltumapgādes veidiem, ko liela daļa
daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju saskata kā iespējamo labāko alternatīvu
tagadējai centrālajai apkurei, un viņi cer, ka sava gāzes katla ierīkošana
varētu dot pamatīgu ietaupījumu maksā par siltumu. Pamatojoties uz saistošajiem
noteikumiem par siltumapgādes attīstību, Liepājā tas gan nav atļauts, taču ir
dumpinieki, kas cer šo kārtību mainīt.

Atgādināsim šogad beigušos tiesvedību par māju Kaiju ielā 6. Augstākā
tiesa norādīja, ka pieminētie saistošie noteikumi ir pretrunā ar
“Enerģētikas likuma” 51. pantu, kas nosaka, ka ēku un būvju
īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu. Pamatojoties
uz šo precedentu, iedzīvotāji no Sporta ielas 9 ir sadumpojušies. Jau pagājušā
gada aprīlī viņi vērsās domē ar lūgumu atļaut mājā ierīkot gāzes apkuri, taču
saņēma atteikumu. Nu šāds lūgums iesniegts atkārtoti.

M. Tīdens paredz, ka, visticamāk, šim lūgumam atkal sekos atteikums, jo
Augstākās tiesas lēmums ir saistīts tikai ar māju Kaiju ielā 6. To sakot, viņš
skaidro, kāpēc nav pieļaujams, ka pilsētā katrā mājā būtu savs apkures katls.
“Pirmkārt, tas ir saistīts ar drošību – vispirms tehnisko,” viņš
stāsta. “Kas notiks, ja laukā būs mīnus 20 grādu un šis katls pēkšņi pārstās
darboties? “Liepājas enerģijā” tādos gadījumos nekavējoties notiek
tehnisko procesu dublēšana un apkures padeves nepārtrauktība. Otrkārt, finansiālā
drošība. Katru šo apkures katlu, visticamāk, apkalpos kāda cita, neliela firma.
Kur ir garantija, ka vienā dienā tā nebankrotēs? Kas tādā gadījumā notiks ar
apkuri konkrētajā mājā?” Viņš piemin jau bijušu gadījumu kooperatīvā
“Kūrmājas”, kurā bija apvienojušās trīs mājas. Ņemot kredītu, bija
iegādāts savs gāzes apkures katls, taču sakrājies 10 tūkstošu latu liels parāds
“Latvijas gāzei”. Gāzes piegādi kooperatīvam pārtrauca, un mājas
palika bez apkures.

Sintija Roberta, SIA “MultiHouse”
vadītāja: “Mēs kopā ar Sporta ielas 9. mājas iedzīvotājiem ceram
šoreiz saņemt pozitīvu atbildi.”

Jūlija Abdulajeva, biedrības “Sporta
9” valdes priekšsēdētāja: “Kopš izjuka kooperatīvs
“Kūrmājas”, mūsu mājā jau trīs gadus nav vienotas apkures – katrs
sildās, kā var atļauties. Mēs esam savākuši 100 % mājas iedzīvotāju
parakstu par gāzes apkures ierīkošanu, un es ļoti ceru, ka pašvaldība mūsu
vēlmi ņems vērā. Pretējā gadījumā esam gatavi arī tiesvedībai.”

Spītība vai kārtība?

“Es tomēr nesaprotu – tā ir pašvaldības spītība vai ir kāds cits
iemesls, kāpēc mums nav ļauts izvēlēties alternatīvus apkures veidus?”
pārdomu formā jautā kādas mājas vecākais, kurš nevēlas savu vārdu minēt.

“Tā nav spītība, bet kārtība!” skaidro M. Tīdens un
atgādina, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” 15. pantam
pašvaldībai ir jāorganizē siltumapgāde savā teritorijā. “Taču vienlaikus
tam nāk līdzi arī vairāki būtiski nosacījumi,” viņš skaidro.
“Pirmkārt, jau iepriekš pieminētā drošība, lai cilvēki nepaliktu bez
apkures. Otrkārt, centralizēta piegāde vienmēr ir lētāka nekā saskaldīta,
turklāt “Liepājas enerģija” ik gadu veic pasākumus, lai apkures
tarifu samazinātu: gan meklē iespējas lētākai siltuma ražošanai, gan strādā pie
siltuma zudumu samazināšanas siltumtrasēs. Un, treškārt, jāņem vērā arī vides
faktori – lai izvēlētais kurināmais un tehnoloģijas būtu videi draudzīgas, kas
arī ir pašvaldības atbildība. Tāpēc ir būtiski, vai mums ir viens ļoti augsts
skurstenis, kas izmešus aizvada prom atmosfērā, vai to ir daudzi zemāki un
izmeši nosēžas tepat pilsētā. Turklāt pašvaldībai saskaņā ar Eiropas Savienības
regulām ir jārūpējas par kaitīgo izmešu samazināšanu, kas nav iespējams, ja
mums ir daudz mazu piesārņotāju.”

Centralizētās apkures plusi un mīnusi

+ Pilsētā izveidotais siltumapgādes tīkls, kas
ir mantojums no padomju gadiem – mūsdienās tādu vairs nebūtu iespējams
izveidot, jo daudzas teritorijas kļuvuša par privātīpašumu.

+ Koģenerācijas procesā paralēli siltuma
ražošanai notiek arī elektroenerģijas ražošana. To pārdodot, daļēji iespējams
samazināt saražotā siltuma izmaksas.

– Siltuma zudumi trasēs, ko gan ar katru gadu
samazina, nomainot novecojušos trašu posmus (2012. gadā šie siltuma zudumi
bija 15,5 %).

Uzziņai

Liepājā apkures sezona ilgst vidēji 200 dienas gadā.

Ar Liepājas pilsētas centralizētās siltumapgādes zonu robežu aprakstu
var iepazīties interneta adresē http://www.liepaja.lv/upload/Buvvalde/siltumapgades_zonejums.pdf.

Diskusija par saules kolektoriem: http://www.building.lv/forums/37/149059/page=1/_subject.

Pagājušā gada 30. augustā Liepājas
domē notika seminārs par alternatīvās apkures iespējām ar atzītu speciālistu
piedalīšanos. Ar tajā runāto var iepazīties www.youtube.com,
ievadot atslēgvārdus “siltumapgade liepaja”.