Uzklausot Liepājas pilsētas un Krāslavas novada pašvaldības ierosinājumus, valdība apstiprinājusi grozījumus pērn pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanu piekrastes, kā arī daļā no iekšējiem ūdeņiem.

Piekrastes zvejas statistikas datu analīze rāda, ka ikgadējā reņģu nozveja pēdējos gados ir bijusi par 30 procentiem mazāka, nekā zvejot atļauj Baltijas jūras piekrastei piešķirtā kvota. Tāpat stintu jeb salaku krājumi jūrā ir vērtējami kā labi. Ņemot vērā šos apsvērumus, reņģu tīklu limits Liepājas pilsētai ir palielināts par 15 tīkliem. Tāpat noteikumos saskaņā ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “Bior” atzinumu ir precizēti zvejas rīku limiti sadalījumā pa pašvaldībām Kurzemes piekrastē.

Komentējot šīs izmaiņas, Latvijas Zvejnieku federācijas priekšsēdētājs Ēvalds Urtāns teica, ka tas esot tikai apsveicami, jo palīdzēs labāk apgādāt ar produkciju vietējo tirgu, kas pagaidām nesaņem to, ko spētu patērēt. Lieta tāda, ka zvejnieku, kas aktīvi nodarbojas ar komerczveju, piekrastē ir palicis ļoti maz, bet pieprasījuma svaigām reņģītēm netrūkst, jo cilvēki ir pieraduši tās lietot uzturā. “Tās reņģes, ko ar savu “Līvu” nozvejo liepājnieks Oskars Kadeģis, viņam vārda vistiešākajā nozīmē pircēji izrauj no rokām,” viņš teica, piebilstot, ka arī zivju krājumus jūrā grozījumi  Ministru kabineta noteikumos nespēs ietekmēt.

“Kurzemes Vārds”