Tāpat kā valodas eksāmens, Latvijā dzīvojošos seniorus ar Krievijas Federācijas pasēm satrauc arī pensiju izmaksa, daļa joprojām to gaida, bet lielu sūdzību neesot.

Satraukums un asaras

“Nobijusies neesmu, vajag spēt nomierināties, un nav ko stresot. Ko vajag, to vajag,” pirms atkārtotās latviešu valodas pārbaudes saka 68 gadus vecā Ludmila, kura Liepājā dzīvo jau 43 gadus. Viņas dzimtā pilsēta ir Sanktpēterburga.

Tāpat kā daudzi citi, Ludmila pirmajā eksāmenā izkritusi rakstīšanas daļā – neesot pamanījusi, ka uzdevumi nodrukāti arī eksāmena lapas otrajā pusē. “Neapgriezu lapu, tāpēc arī neko neuzrakstīju,” saka sirmgalve. Rakstīšana, viņasprāt, ir eksāmena sarežģītāka daļa.

“Šitās garumzīmes… es nezinu, kur tās likt!”

Īsi pirms eksāmena sākuma gaitenī pie auditorijas gaidošā 65 gadus vecā Sofija mutautiņā slauka asaras. “Esmu uztraukusies,” teic seniore, paužot bažas, ka arī otrajā eksāmenā netiks galā ar rakstīšanas prasmes pārbaudi.

“Vajadzēja darīt tā – ja pirmajā reizē izkrīt rakstīšanā, tad atkārtotajā eksāmenā jākārto tikai šī sadaļa. Tagad man jākārto viss no jauna. Tas nav taisnīgi. Tas, ka latviski runāju labi, nelīdz. Visas tās galotnes, punktiņi… Pēc pirmā neveiksmīgā eksāmena visu laiku turpināju mācīties.”

Atbalstīt viņu ieradusies mazmeita. “Esmu dižome, man jau ir mazmazmeita,” vismaz uz brīdi aizmirstot raizes par gaidāmo eksāmenu, smaidot lepni nosaka Sofija. 

Kāds 65 gadus vecs liepājnieks lūdz, lai laikrakstā nemin viņa vārdu, jo “darbā par to, ka viņš kārto eksāmenu, neko nezina”. Vīrietis neslēpj, ka mazliet ir uztraucies gan.

Pirmajā eksāmenā maijā klausīšanās, runāšanas un lasīšanas prasmes pārbaudē viss bijis kārtībā, bet vismazāk punktu ieguvis rakstīšanā. No nepieciešamajiem vismaz 60% punktu saņēmis vien 40%. “Es runāju latviski, bet garumzīmes, tagadne, pagātne…” par to, kas sagādā vislielākās grūtības, teic vīrietis.

“Es trenējos, bet ir grūti. Mācos, mācos, bet nākošajā dienā neko neatceros.”

Vīrietis stāsta, ka Latvijā dzimis, bet valsts valodu iemācījies nevis skolā, bet darbā, komunicējot ar kolēģiem. “Kolektīvā savulaik puse bija krievi, puse latvieši. Tagad darbā jaunieši krieviski nerunā, es ar viņiem runāju latviski,” teic Krievijas pilsonis.

Jautāts, kāpēc pa visiem šiem gadiem nav mēģinājis iegūt pilsonību, vīrietis skaidro, ka tas ir sarežģīts un grūts process.

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvijas pilsonības iegūšanai naturalizācijas kārtībā pilsonības pretendentam, kas sasniedzis 65 gadu vecumu, ir atbrīvojums no latviešu valodas rakstu prasmes pārbaudes. Taču, lai saņemtu uzturēšanās atļauju, šāda atvieglojuma nav.

Divu gadu handikaps

Valsts izglītības satura centrs (VISC) informē, ka augustā valsts valodas prasmes pārbaudēm Liepājā reģistrējās 822 Krievijas Federācijas (KF) pilsoņi.

Tās norit, jau sākot no 4. septembra, un ilgs līdz pat 30. novembrim. ”Minētajā periodā Liepājā KF pilsoņiem plānotas pārbaudes 12 dienas,” precizē VISC Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina.

Informācija par šo pārbaužu rezultātiem vēl nav apkopota, tie būs pieejami decembra sākumā.

Tā kā iepriekšējā periodā – laikā no 11. aprīļa līdz 1. septembrim – Liepājā valsts valodas prasmes pārbaudi kārtoja ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī liela daļa no Ventspils, nolemts, ka šā brīža pārbaužu periodā atsevišķi plānos pārbaudes Ventspilī – personām, kas dzīvo Ventspilī vai tuvāk šai pilsētai.

14. septembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus ”Imigrācijas likumā”. Tie nosaka, ka Krievijas pilsoņi, kuri bija pieteikušies, taču nav sekmīgi nokārtojuši valsts valodas pārbaudi vai nav to kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, var saņemt uzturēšanās atļauju uz laiku līdz diviem gadiem.

Personai, kura vēlas saņemt atļauju, jāapņemas tās derīguma termiņā apgūt valsts valodu un sekmīgi nokārtot pārbaudījumu.

Par attaisnojošiem iemesliem, kas kavēja līdz šim kārtot pārbaudījumu, var uzskatīt, piemēram, būtiskus ar veselību saistītus vai citus no personas gribas un rīcības neatkarīgus iemeslus.

Pieteikums uzturēšanās atļaujai Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2024. gada 30. martam.

Izmaiņas noteic, ka šajā pārejas periodā Krievijas pilsoņiem, kuriem piešķirs uzturēšanās atļaujas, būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem, kā arī tiesības saņemt līdzšinējos valsts nodrošinātos pakalpojumus, tostarp pensijas un pabalstus, ja personas deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā. Krievijas pilsoņiem, kuri zaudēs tiesisko statusu uzturēties Latvijā, šādas tiesības nebūs.

”Imigrācijas likuma” prasību dēļ līdz novembra nogalei Latviju var nākties pamest 3541 Krievijas pilsonim, informē PMLP.

Ja persona nav iesniegusi dokumentus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai vai nav veikusi pieteikšanos atkārtotas valsts valodas pārbaudes veikšanai, un saskaņā ar ”Imigrācijas likumu” pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīgums ir beidzies šī gada 2. septembrī, tai Latvijas teritorija jāatstāj līdz šī gada 30. novembrim.

Gadījumā, ja šīs personas tomēr vēlas turpināt uzturēties Latvijā un uz tām attiecas likums “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” vai kāds no ”Imigrācijas likumā” noteiktajiem pamatiem termiņuzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, PMLP iespējams iesniegt atbilstošu pieteikumu.

Vai prasība Krievijas pilsoņiem kārtot latviešu valodas pārbaudi ietekmējusi interesi par Latvijas pilsonības iegūšanu? PMLP pārstāve Madara Puķe norāda: ir vērojama lielāka interese par naturalizācijas procesu, taču tas pagaidām neatspoguļojas pieteikumos.

“Lai iegūtu Latvijas pilsonību, ir jāizpilda virkne nosacījumu, tai skaitā brīvi jāpārvalda latviešu valoda.” 

Šonedēļ Ministru kabinets izdeva rīkojumu naturalizācijas kārtībā uzņemt Latvijas pilsonībā 69 personas, no tām 64% ir krievi, 12% baltkrievi, 9% poļi un citas tautības.

Par pensijām bažas nelielas

Liepājas domes deputāte un Liepājas Krievu kopienas pārstāve Ludmila Rjazanova skaidro, ka ir pensionāri, kuri pensijas saņem tiešā veidā no Krievijas, un tiem nauda ir kontos, bet savukārt tie, kuriem pensijas pārskaita Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), joprojām nav tikuši pie naudas.

Kāpēc šāda atšķirība? ”Tie, kas saņēma Krievijas pensiju pirms ”Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līguma par sadarbību sociālās drošības jomā” noslēgšanas, turpina to saņemt pa tiešo, savukārt tie, kas pēc līguma slēgšanas, – caur VSAA,” paskaidro L. Rjazanova.    

”Latvijā 2023. gada jūnijā kopā tika izmaksātas importa vecuma, invaliditātes vai apgādnieka zaudējuma pensijas 10 598 personām, no tām 916 personām Liepājā un 33 personām Dienvidkurzemes novadā,” par to, cik daudz šādu cilvēku ir mūspusē, skaidro VSAA Statistikas daļas vadītāja Evita Česka.

”Ja runājam par pakalpojumu apmēru izmaiņām – no Krievijas Federācijas izmaksāto pensiju vidējais apmērs mēnesī ir samazinājies no 151,09 (par 2022. gada 2. ceturksni)  eiro uz 129,58 eiro (par 2023. gada 2. ceturksni),” viņa papildina, piebilstot gan, ka palielinās to cilvēku skaits, kam šādu pakalpojumu sniedz.

Savukārt par pensiju aizkavēšanos VSAA preses sekretāre Iveta Daine skaidro, ka starpvalstu naudas pārskaitījumi ir sarežģīti.

”Ja iestāde pārskaita kādai privātpersonai tieši kontā, tas notiek raitāk nekā šajā gadījumā, kad 3,6 miljoniem ir jānonāk kādā iestādē citā valstī.

Krievija naudu esot izskaitījusi, bet tā joprojām atrodas korespondentbankas rīcībā, iespējams, šīs korespondentbankas pat ir vairākas.

Tālāk šai naudai jānonāk Valsts kasē, kas to ieskaita budžetā. Tikai tad mēs to saņemam un varam izmaksāt. Tomēr šo naudas summu mēs vēl joprojām neesam saņēmuši,” izskaidro I. Daine.

Par neizmaksātajām pensijām no Krievijas senioru interese gan esot pārsteidzoši maza. ”Ik dienu kāds piezvana, tomēr nekas vairāk. Iespējams, viņus glābj kādi uzkrājumi, jo Krievijas Federācijas pilsoņiem iekavētā pensija ir par trim ceturkšņiem, tā ka viņiem to izmaksā tikai reizi trīs mēnešos, nevis ik mēnesi. Tā ir ar visiem maksājumiem, kas nāk ar starpvalstu līgumiem, arī tiem, kas nāk no Ukrainas, Baltkrievijas. Tātad jūlijs, augusts, septembris jau ir bez pensijas,” pieļauj I. Daine.

”VSAA ir saņēmusi informāciju no Krievijas Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda, ka no korespondentbankas atgūti līdzekļi un šonedēļ tiks veikts atkārtots pārskaitījums. Ja atkārtoti nenotiks aizķeršanās ar naudas līdzekļu nonākšanu līdz Latvijai, VSAA,

iespējams, līdz nākamās nedēļas beigām varētu izmaksāt pensijas Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensiju saņēmējiem,”

vakar informēja I. Daine.

Arī Liepājas Sociālā dienesta Sociālās palīdzības daļas vadītāja Dace Lagzdiņa apstiprina, ka palīdzību septembra sākumā meklējis tikai viens Krievijas pilsonis.

Kad gribam uzrunāt kādu no mūspusē dzīvojošajiem Krievijas pensijas saņēmējiem, rokā neviens nedodas, atrunājas, ka nevēlas publiskoties un runāt, lai vēlāk nav jāsaņem citu nosodījums.

Bet L. Rjazanova no savas puses aicina apkārtējos vairāk informēt seniorus par iespējām krīzes situācijās. ”Daudziem no viņiem nav pieejams internets vai viņi nemāk to lietot, laikrakstus pērk mazāk, lielākoties informāciju cits citam nodot no mutes mutē – piezvanot, pastāstot. Varbūt var veikalos pie sludinājumu dēļiem pielikt informāciju, kas būtu jāzina pensionāriem,” gudro deputāte.

Svarīgāk – kas ir galvā

Marina Vikaine, Liepājas Bērnu un jaunatnes centra metodiķe, gide

Es piedzimu Latvijā, mana vecmamma un vectēvs šeit atbrauca 1945. gadā, un, kad sākās pārmaiņu laiki, man kā daudziem tūkstošiem bija nepilsoņa pase. Vienkārši nebija variantu, toreiz nebija iespēju kārtot Latvijas pilsonību, tas nebija atļauts.

Bet, kad iespēja parādījās, ne visiem, bet vismaz manā gadījumā, es pieteicos un veiksmīgi noliku eksāmenu.

Un tādā veidā, šķiet, 1998. gadā, varēju naturalizēties. Man ļoti paveicās, ka es varēju jau 90. gados sākt strādāt latviešu kolektīvā – radošā, mīļā, foršā, atbalstošā. Jauki kolēģi ļāva man integrēties, tā sakot, maigā variantā. Pakāpeniski, normālā tempā.

Protams, tas nebija viegli, bet, kad man šī iespēja bija, es to izmantoju. Un tas ir mans stāsts, es zinu, ka ne visiem tā paveicās.

Gan man, gan visai manai ģimenei bija svarīgi iemācīties latviešu valodu. Ja tu esi no citas valsts, dzīvo šeit un tev apkārt ir cilvēki, kas nav krieviski runājoši, protams, tev ar viņiem ir jākomunicē viņu valodā.

90. gados bija skaidrs, ka dzīve mainīsies, un tas nebija manas ģimenes variants – sēdēt un pukstēt, ieņemt upura lomu.

Tajā laikā materiāli izdevīgāk bija pieņemt pilsonību, lai var kārtot lietas, strādāt valsts vai pašvaldības iestādēs. Protams, ceļot, kas arī motivēja.

Es toreiz veiksmīgi izmantoju divas valodas. Man atbildēja latviski, es – krieviski, un tādā veidā, ietekmējot vienam otru, ļoti veiksmīgi apguvu latviešu valodu.

Es arī sapratu – ja tu šeit dzīvo, tikai ar vienu valodu nevar, manā gadījumā – tikai ar krievu valodu. Tas uzreiz sašaurina darba piedāvājumu, sabiedrību, kontaktus, sadarbību.

Strādājot ir jāzina vismaz vēl viena valoda, tas atvieglo dzīvi. Tas ļāva man pilnveidoties dzīvē vairāk. Vienu brīdi es pat apjautu, ka ļoti labi un forši jūtos gan krievu kulturālajā vidē, gan arī latviešu vidē nejutos sveša.

Šobrīd ir daudz novadu, pilsētu, kur pārsvarā ir krievvalodīga vide, kur ir cilvēki, kuri runā tikai krievu valodā, līdz ar to šī valoda dominē. Tas, manuprāt, ir jāpieņem kā šodienas fakts. Taču liela daļa no viņiem nav nelojāli Latvijai, viņi ir lojāli.

Man šķiet, ka svarīgāk ir tas, kas cilvēkiem ir galvā.

Protams, ir labi, ja valodu zina, tas visiem atvieglo dzīvi, tas ir stūrakmens. Bet vispirms tomēr svarīgāk, kas cilvēkam ir galvā. Tu vari perfekti zināt latviešu valodu un runāt, bet darīt daudz sliktu lietu pret savu valsti. To mēs zinām.

Protams, esmu par to, lai valodu zinātu, jo katra valoda ir bagātība. Un tas ir ļoti labi, ka cilvēki, dzīvojot valstī, zina tās valodu. Bet es pieļauju, ka ir situācija, vide ir apkārt tāda, ka viņš var nezināt. Un dzīvot, netraucēt un viņš nav ienaidnieks. Tikai tādēļ.

Patlaban cilvēki ir izmisumā, sašutuši, neapmierināti. Un man ir ļoti žēl, ka tā notiek.

Realitāte mūsu valstī ir tāda, ka mums ir divas sabiedrības.

Kā mēs tās varam tuvināt? Zinu tikai to, ka, ja sāk ļoti spiest, uzreiz sekos pretreakcija. 30 gadu laiku nav izpildīts mājasdarbs, un tas nav atgūstams ”piecas minūtes pirms eksāmena”. Process ir ilgstošs, ļoti mērķtiecīgs, kurš ejams soli pa solim, nevis tādā akcijas veidā.

Mainās paaudzes, mainās cilvēki, un tad var cerēt uz pārmaiņām.

SKAITĻI

Kopā Latvijā valsts valodas prasmes pārbaudei (VVPP) 2023. gadā reģistrējās 12 444 KF pilsoņi (te jāņem vērā, ka ir personas, kas gan reģistrējās, gan kārtoja VVPP vairākkārt).

Liepājā VVPP kārtoja 15% no visiem KF pilsoņiem. 82% no tiem ir Liepājas dzīvesvietas adrese, pārējie ir galvenokārt no Ventspils. Līdz 1. septembrim VVPP Liepājā vairākas reizes kārtoja 35 KF pilsoņi.

Avots: Valsts izglītības satura centrs

UZZIŅAI

Kā iegūt Latvijas pilsonību?

To iespējams izdarīt, ja persona ne mazāk kā pēdējos 5 gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā, prot latviešu valodu, zina valsts himnas tekstu, Latvijas vēstures un kultūras pamatus un Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumus. Tāpat pretendentam jānorāda legāls iztikas avots.

Vienlaikus ar vecākiem var naturalizēties bērni līdz 15 gadu vecumam, ja to pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā neuzņem personas, kuras ir kriminālsodītas, saistītas ar terorismu, darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, nav izpildījušas nodokļu vai citas maksājuma saistības pret valsti u.c.

Lai iegūtu Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, PMLP teritoriālajā nodaļā klātienē vai attālināti jāiesniedz naturalizācijas iesniegums, personu apliecinošs dokuments, dokuments par pastāvīgu dzīvi Latvijā pēdējos piecus gadus, dokuments par legālu iztikas avotu, viena fotogrāfija un dokuments par valsts nodevas samaksu, kas ir 28,46 eiro. Samazinātā valsts nodeva ir 4,27 eiro.

Pēc dokumentu iesniegšanas persona divu mēnešu laikā tiks norīkota uz latviešu valodas prasmes, Latvijas Republikas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta, Latvijas vēstures un kultūras pamatu zināšanu pārbaudi.

Ja persona ir atbrīvojama vai tai piemērojami atvieglojumi no kādas no pārbaudēm, jāiesniedz dokuments, kas to apliecina.

Pēc pārbaudes nokārtošanas, ja tiks konstatēts, ka persona atbilst visiem ”Pilsonības likuma” nosacījumiem, tā tiks uzaicināta dot solījumu par uzticību Latvijas Republikai.

Lēmumu par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā pieņem Ministru kabinets.

Saskaņā ar ”Pilsonības likumu” dubultā pilsonība var izveidoties ar NATO, Eiropas Savienības un Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kā arī Austrāliju, Jaunzēlandi un Brazīliju vai tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.

Ja personai nav kādas no iepriekš minēto valstu pilsonībām, tai pirms solījuma par uzticību Latvijas Republikai nodošanas jāiesniedz dokuments par atteikšanos no esošās valsts pilsonības.

Dokumentam par atteikšanos no esošās valsts pilsonības jābūt legalizētam normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un tulkotam latviešu valodā (izņemot, ja dokuments ir angļu, vācu, franču vai krievu valodā).

Avots: https://www.pmlp.gov.lv/lv/naturalizacija

​Es domāju tā: ​Kādēļ latviski nerunā daudzi Latvijā dzīvojošie krievi?

​Ludmila Ivanova – pārdevēja:

– Kad mācījos Liepājas 8. skolā, mums bija viena latviešu valodas stunda nedēļā un skolotāja runāja krieviski. Man skolas atestātā bija augstākā atzīme latviešu valodā. Daudzi krievi vienkārši negrib mācīties, runāt latviski. Jau pirms 30 gadiem, kad Latvija kļuva neatkarīga, latviešu valodas jautājumu vajadzēja nostādīt daudz striktāk. Manas zināšanas nav pietiekami labas, bet tomēr latviski runāju un joprojām mācos.

Arno – liepājnieks:

– Neciena šo valsti, jo uzskata, ka visur ir Krievija, – tur, kur ir viņi. Tas viņiem ieaudzināts no mazotnes. Pazīstu daudzus krievus un viņi saka, ka viņiem viss pienākas. Jāpiekrīt viedoklim, ka viņi saprot tad un viņus var uzvarēt tikai ar spēku, nevis ar labu un vārdiem. Vienu krievu zinu, kurš ar akcentu runā latviski. Daudzi tādi, kuri kaut ko saprot, bet runāt negrib.

Dmitrijs Basoks – strādā:

– Katrai tautībai savs ļaužu loks, kurā viņi runā. Sabiedriskās vietās, iestādēs latvieši ātri pāriet uz krievu valodu. Latviski saprotu labi, bet runāju slikti, it sevišķi pēc 6 ārzemēs pavadītiem gadiem. Ļoti svarīgi tomēr būt latviskā vidē un sarunāties, lai varētu ātri pāriet uz latviešu valodu. Es gribētu runāt labāk, bet pat draugs latvietis ar mani latviski runā reti.

Inese Siharulidze – pensionāre:

– Nav nepieciešamības mācēt latviski, jo visur var iztikt ar krievu valodu. Nesaprot, ka zināt valodu ir bagātība. Latvieši paši vainīgi, ka ātri pāriet uz krievu valodu, ja runā ar krievu. Es arī tā daru, atzīstos. Varbūt latviešiem ar vietējiem krieviem jārunā tikai latviski? Tad varbūt viņi sāks mācīties.

Irina Grapmane – liepājniece:

– Es mazliet varu runāt latviski, jo tēvs bija latvietis, saprotu daudz, bet manā lokā visi runā krieviski, arī es. Lai lietotu kādu valodu, ļoti nepieciešams to ikdienā praktizēt. Katrai tautai, kas dzīvo citā valstī, ir sava kopiena, kur tā uzturas, runā un vietējo valodu nezina. Arī Amerikā ir krievu migranti, kas nerunā angliski un vietējie policisti spiesti mācīties krieviski.