Mežos izgāzto atkritumu apjoms pērn būtiski pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tas ir arī lielākais savākto gružu apjoms pēdējo 10 gadu laikā, par situāciju trauksmi ceļ “Latvijas Valsts meži” (LVM). Pieaugušās atkritumu apsaimniekošanas maksas dēļ daļa cilvēku uzskata, ka taupības nolūkos par izgāztuvi varētu kļūt tuvējais mežs, norāda LVM vides izglītības projektu koordinatore Renāte Ribaka. Atkritumu apsaimniekotāji un aktīvisti, kas vāc citu atstātos gružus, domā citādi – tas ir domāšanas un attieksmes, nevis naudas jautājums.

Jāuzrauga stingrāk

Pērn par 32% pieaudzis LVM iztērēto līdzekļu apjoms, savācot teju divus tūkstošus kubikmetrus atkritumu. “Viens no iemesliem ir joprojām nesakārtotie jautājumi ar atkritumu savākšanu un šķirošanu atsevišķās apdzīvotās vietās, kuru risināšana ir pašvaldības atbildība. Ne mazāk būtisks iemesls ir arī pieaugošās atkritumu savākšanas un apglabāšanas izmaksas, kā arī izpratnes trūkums par dabai nodarīto kaitējumu šādas rīcības dēļ. Lielās atkritumu kaudzes mežos liecina par mērķtiecīgi organizētu atbrīvošanos no atkritumiem, kas, spriežot pēc satura, visbiežāk ir atvesti ar dažādas kravnesības transportu no būvobjektiem, autoservisiem un dažādu lietoto preču tirdzniecības vietām,” stāsta LVM Mežkopības plānošanas vadītājs Edmunds Linde.

“Mēs patiešām ceram, ka jaunā paaudze neturpinās šobrīd izplatītos un diemžēl kaitnieciskos ieradumus, uzskatot atbrīvošanos no nevajadzīgā, izmetot to mežā, par normu, nevis pārkāpumu,” pauž R. Ribaka. Viņa aicina tuvāko gadu laikā valstiskā līmenī uzlabot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai iedzīvotājiem nav iespējas un vēlmes mērot ceļu līdz mežmalai, lai atbrīvotos no atkritumiem.

Meži pie vasarnīcām Ječos, kur lielā platībā krājas atkritumi, nonākuši Valsts vides dienesta (VVD) redzeslokā. Daina, kuras ģimenei tur ir mazdārziņš, stāsta, ka kooperatīvu teritorijā nekārtību neesot, taču meži un grāvji pārvērsti par izgāztuvēm. “Pie grantsbedrēm atpūtnieki atstāj savas alus bundžas. Nesaprotu, kā cilvēkiem ir patīkami tur atkal atgriezties. Labi, sīkās drazas mūsu ģimene savāc maisiņā. Taču uz meža ceļa ir izgāzta būvgružu kaudze. Citur mētājas lieli maisi ar atkritumiem, tie jau pārplīsuši un saturs nāk laukā. Tas viss šeit ir speciāli atvests,” sašutusi ir sieviete.

Tā kā vidē visbiežāk nonāk sadzīves atkritumi no mājsaimniecībām, kam nav līgumu par to apsaimniekošanu vai arī tie ir formāli un neatbilst faktiskajam mājsaimniecības radītajam atkritumu apjomam, pašvaldībām nepieciešams īstenot stingrāku uzraudzību, norāda VVD pārstāve Kristīne Kļaveniece.

Dārgi maksā viss

SIA “Eko Kurzeme” izpilddirektors Andris Karlsons gružotājus varētu iedalīt divās daļās. Vieni neapzinīgi to dara, bet otri vēlas ietaupīt – veicot remontu, nolīgst celtniekus par ļoti zemām cenām, bet ir vienalga, kur tie nogādās būvgružus. Viņš īsti nezinot, ko uzlabot likumdošanā. “No likuma viedokļa visiem iedzīvotājiem ir jābūt noslēgtiem līgumiem par atkritumu izvešanu. Ar Pašvaldības policiju sadarbojamies, arī novados apmaināmies ar informāciju. Tomēr negodprātīgie vienmēr izdomās veidu. Mazāko konteineru var pasūtīt gan vientuļš pensionārs, gan astoņu cilvēku ģimene, un var tikai iztēloties, kur paliek viss pārējais,” viņš spriež.

Par cilvēku domāšanu atliekot tikai pabrīnīties. “Ik pa laikam, kad nodarbojamies ar kāda meža patīrīšanu tālāk laukos, var redzēt, ka tie ir pilsētas atkritumi. Ja cilvēks savu veco ledusskapi un dīvānu ir vedis 20 km projām uz mežu, kas tieši traucēja aizbraukt līdz Grobiņai un nodot poligonā, nodot metāllūžņos vai atvest uz šķiroto atkritumu laukumu? Taču cilvēks ņem mašīnu, tērē degvielu, piesārņo dabu un vēl baidās, ka uzliks sodu,” saka A. Karlsons.

Dārdzība, viņaprāt, esot atruna: “Ja sakām, ka mums ir mazas algas, tad rodas jautājums – kāpēc mēs vispār par kaut ko maksājam, piemēram, komunālos maksājumus? Tas vairāk ir ētikas jautājums. Atkritumu apsaimniekošanas tarifs mainās reāli par pāris procentiem. Ja tev mēnesī bija jāmaksā 2,30 eiro, tu varēji mest konteinerā, bet pie 2,45 jau ir jāved uz mežu?” Grūti esot nosakāms, vai iedzīvotāji vairāk vai mazāk izmanto būvgružu konteineru pakalpojumu, jo šai nozarē ir brīvais tirgus.

Galvā ir sazin kas

“Es nezinu, kas notiek cilvēkiem galvās,” atzīst arī skolotāja Līga Rozenšteina, kura mežā un pludmales posmā no Klampju ciema līdz Bernātiem savākusi 21 lielo maisu. “Parasti pietika ar parastu lielveikala maisu, un tad jau likās – ārprāts!” viņa stāsta. Drazas visvairāk aizķērušās aiz vētrā izgāztiem kokiem un priekškāpās. Milzīgs daudzums sadrupuša putuplasta visdrīzāk ir izskalots, taču pastaigas maršrutā katru dienu esot jāuzlasa svaigas kafijas krūzītes. Tik daudz cilvēku kā šogad jūras malā viņa vienlaikus nebija satikusi – ap 70 nepilnu 3 km posmā. “Tā ir mana vieta no senseniem laikiem,” savu nodarbošanos ar miskastingu skaidro Līga. “Aizbraucu, man ir forša grāmata līdzi, bet paveras čūsku midzenis. Negribētu uzkāpt uz stikla, vai lai no pārkarsušas pudeles kaut kas aizdegas.”

Arī VVD norāda, ka arvien palielinās konstatēto piegružoto vietu skaits. To apliecina mobilajā aplikācijā “Vides SOS” šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits par vides piesārņojumu. Salīdzinot ar 2019. gadu, šogad jau saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu. No šogad reģistrētajiem ziņojumiem 28% nosūtīti rīcībai pašvaldībām, 28% – SIA “Rīgas meži”, 26% – AS “Latvijas Valsts meži” un 18% – Dabas aizsardzības pārvaldei.

Vidē nonākuši galvenokārt mājsaimniecību radītie atkritumi, kā arī tādi, ko radījuši mazie uzņēmumi (piemēram, riepas no autoservisiem u.c.). “Vienlaikus šogad esam novērojuši, ka daļa no vidē izmestajiem atkritumiem radušies personu vai komersantu, kas nelegāli sniedz atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, darbības rezultātā – situācijās, kad, iegūstot nekustamo īpašumu, jaunie īpašnieki vēlas izvest visu iepriekšējā īpašnieka uzkrāto mantu par iespējami zemāko cenu, šo pakalpojumu sniedz komersanti bez darbībai nepieciešamās atļaujas, izvedot šos atkritumus nevis uz atkritumu poligonu noglabāšanai, bet izmetot tos apkārtējā vidē. VVD plānojis ciešāk sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts policiju, lai ierobežotu šādas nelikumīgas darbības, kas rada tiešu vides piesārņojuma risku, kropļo tirgu un rada zaudējumus valsts budžetam,” pastāsta K. Kļaveniece.

UZZIŅAI

Sods par būvgružu nelegālu izbēršanu:

• 350–2900 eiro juridiskām personām;
• 70–700 eiro fiziskām personām.

Vides SOS ziņojumu skaits:

• 2018. g. – 1974,
• 2019. g. – 2844.
• Liepājas RVP teritorijā pēdējā mēneša laikā saņemti aptuveni 30 ziņojumi, no tiem ~70% par vides piegružošanu.

Avots: LVM, VVD