“Jau desmit gadi!” tā neticot, ka pagājis jau tik ilgs laiks, saka ikviens “Kurzemes Vārdā” strādājošais, atceroties tos baisos notikumus, kad pirms desmit gadiem 15.novembra vakarā kāds nelietis kāpņu telpā piekāva Gundaru Matīsu, kurš pēc darba devās mājās.

Slepkavība nebija paredzēta

Sēžu Liepājas tiesā un lasu krimināllietas materiālus, kurā soli pa solim šķetināti notikumi saistībā ar Gundara slepkavību. Nopratināšanas protokoli, liecības un daudz, daudz citu dokumentu, kas parāda garo ceļu patiesības skaidrošanā. Lieta nonāk līdz pat Augstākajai tiesai un lēmums tās lēmums vairs nav pārsūdzams, tomēr beigu beigās neatstāj sajūta, ka kaut kas tomēr ir palicis aiz kadra, ka īstais slepkavības pasūtītājs vai nu joprojām staigā uz brīvām kājām, vai ir apsūdzēto rindās, taču nav apsūdzēts par šī nozieguma organizēšānu. Tikmēr vainīgās personas nu jau sodu ir izcietušas un atkal ir brīvībā.

Lietu Liepājas tiesā sāka skatīt 2003.gada oktobra sākumā – gandrīz divus gadus pēc tam, kad Gundars bija guldīts zemes klēpī. Uz apsūdzēto sola četras personas: Raivis Lukašovs (viņam tobrīd bija 26 gadi), kurš Gundaru nāvējoši piekāva, Ivars Vērsis (tobrīd 33 gadi), kurš apsūdzēts un vēlāk arī notiesāts par šī nozieguma organizēšanu, kā arī nozieguma līdzzinātāji Armands Bārenītis (tobrīd 38 gadi) un Ivara Vērša civilsieva Līga Ļubinoviča (tobrīd 24 gadi), kuru vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ attaisnoja.

Liepājas tiesas spriedums paredzēja R.Lukašovam brīvības atņemšanu uz 8 gadiem kā nozieguma izpildītajam, bet I.Vērsim kā tā organizētājam – 10 gadus ilgu cietumsodu. A.Bārenīti kā nozieguma līdzzinātāju sodīja ar trīs gadu ilgu nosacītu cietumsodu. Vēlāk Kurzemes apgabaltiesa I.Vērsim sodu mīkstināja uz 6 gadiem cietumā, R.Lukašovam atstājot spēkā iepriekšējo spriedumu. Lieta nonāca arī līdz Augstākajai tiesai, taču ar vārdiem “lēmums nav pārsūdzams”, tā atstāja spēkā Kurzemes apgabaltiesas spriedumu.

Ir 2011.gada novembris. Šomēnes aprit desmit gadi kopš tā baisā notikuma, kad mūsu kolēģis Gundars Matīss savu profesionālo pienākumu pildīšanas dēļ zaudēja dzīvību. Un abi šī nozieguma galvenie vaininieki jau ir brīvībā – Ivaru Vērsi par priekšzīmīgu uzvedību no ieslodzījuma vietas atbrīvoja vienu gadu un 125 dienas ātrāk par noteikto termiņu. Raivis Lukašovs brīvībā iznāca 2010. gada 9.martā. Viņi turpina dzīvi uz brīvām kājām, bet mēs, Gundara kolēģi, 28.novembrī ar rudens ziediem atkal dosimies uz kapiem un joprojām mums ir tā sajūta, ka tev, Gundar, vajadzēja atmosties!

Meitas turpina tēta iesākto

Tikmēr Gundara iesākto, bet nepabeigto savā ziņā turpina abas viņa meitas. Vecākā meita Madara ir beigusi Latvijas Universitātē juristus un pašlaik strādā Rīgā, Augstākas tiesas Civillietu tiesu palātā par tiesneša palīgu. Par to, vai pati pēc gadiem būs tiesnese, viņa vēl nezina teikt. Taču nenoliedz, ka profesijas izvēle daļēji ir saistīta ar to, ko darīja tētis, lai gan plāni par to, ka studēs juristos, viņai jau bijuši tad, kad tētis vēl bija dzīvs un sveiks un vesels.

Gundara jaunākā meita Liene tāpat kā tēvs būs žurnāliste. Pašlaik viņa Latvijas Universitāte studē žurnālistiku un nākotnē plāno specializēties tieši kriminālistikā. “Mamma mani par to rāj un varbūt arī citiem tas šķitīs dīvaini,” godīgi atzīstas Liene, “taču man kriminālistika interesē ne tikai tāpēc, ka tās ir vienas no lasītākajām vai skatītākajām ziņām, bet arī tāpēc, ka man gribas pasauli padarīt mazliet labāku.”

Plašāku Kristīnes Pastores rakstu lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 26. novembra numurā.
 #kvards-20111126-08#