liepajniekiem.lv
Labākā vieta – pusēna
Kā izvēlēties, stādīt un kopt hortenzijas, puķu mīļiem stāsta daiļdārzniece, SIA ”Deko Dārzs” un Kalnišķu stādu audzētavas saimniece Agita Rusmane.
Hortenzijas ir ļoti atšķirīgas gan pēc augstuma, gan ziedu formas un krāsas. Latvijā pamatā zināmas četras sugas – kokveida (Hydrangea arborescens), skarainās (Hydrangea paniculata), liellapu (H. macrophylla) un zāģzoblapu jeb robainās (H. serrata) hortenzijas.
Tikpat dažādas esot cilvēku vēlmes. Vienam vajag augstākas, citam – zemākas, vēl kāds vēlas dēstīt tās šķirnes, kuras krāsojas sarkanas.
Hortenziju augstums ir no metra līdz trim metriem, tās var izaugt tikpat lielas kā ceriņi.
A. Rusmanes audzētavā atbilstošās šķirnes izveido kā kociņus, lai būtu interesantāk. Apakšā var sastādīt citus augus, bet augšā veidojas hortenzijas vainadziņš, kuru var formēt, kā vien gribas. Kātiņš ar katru gadu kļūst resnāks un augs pats sevi var noturēt, taču jauna hortenzija ar šādi izveidotu formu ir jābalsta un jāpiesien, lai vējš neizgāž.
No audzētavas hortenzijas nāk podos, tāpēc A. Rusmane uzsver – savu grandiozo skaistumu tās pilnā mērā parādīs dobē.
Podiņā mēslojuma ir mazāk, stādus piebaro tikai pavasarī pirms ziedēšanas ar ilgiedarbīgo mēslojumu. Ja ziedēšanas laikā intensīvi mēslo, ziedi un lapas vīst. Ilgiedarbīgo mēslojumu augi podos uzņem pastāvīgi, ar laistīšanu. Dobē mēslot drīkst arī ziedošas hortenzijas, bet ar šķidro mēslojumu un mazos daudzumos.
Hortenzijas cieš no tāda pārmērīga karstuma, kāds ik pa laikam šovasar turējies. Ziedi ir jutīgi pret stipro svelmi un apdeg. Tomēr nav tā, ka hortenzija jāslēpj ēnā, tā augs saulainā vietā, tikai tad saimniekam jārēķinās ar kārtīgu laistīšanu ziedēšanas laikā. Tiklīdz puķei trūks ūdens, tā to parādīs – zieds kļūs nesmuks, lapiņas apvītīs. Nākamajā gadā augs atkopsies, bet šī sezona tādā gadījumā tam būs beigusies.
Labākā vieta hortenzijai ir pusēna, kur to tieši neapspīd vasaras pusdienas saule. Tad zeme vairāk uzturēs mitrumu un būs vienkāršāk augu kopt.
Arī ēnā hortenzija plauks, bet ziediņi būs mazāki, tā neparādīs savu skaistumu.
Šīs puķes zied no jūlija līdz salam. Mūsu apstākļos ir maz augu, neskaitot viengadīgās puķes, kas zied ilgstoši. Tāpēc tik daudzi izvēlas stādīt hortenzijas.
Jābaro un jāgriež
Hortenzijai jāizrok paliela bedre. Augs ir skābummīlis, tāpēc jāliek iekšā gan kūdra, gan satrūdējuši kūtsmēsli. Šī puķe pacieš un pat mīl tādu zemi, kas citiem augiem ir par stipru.
Ar dabīgo mēslojumu hortenziju pārmēslot nevar. Katru gadu zeme ir jāielabo un jāatjauno. Augs ir ļoti ēdelīgs un savu krāšņumu parādīs tikai tad, ja tam būs pietiekami barības vielu. Hortenzija piesakņojas un ļoti ātri izēd visu augsni, īpaši ja to tur podā. Katru gadu jāpārliek citā un jāpievieno jaunas barības vielas.
Tāpat ir puķei uz lauka. Ap 40–50 cm dziļumā zemi vajag iestrādāt, bet pēc tam katru gadu likt no jauna virsū mēslojumu vai ierakt apkārt. Hortenzijām patīk gaisīga zeme, tā nedrīkst būt noblietējusies.
Agita stāsta, ka iekārtojusi dārzus, kuros hortenzijām ielabo ļoti vērtīgu zemi un ierīko apūdeņošanu. Tad pavasarī vienu reizi samēslo, un augs parāda vislabāko un skaistāko.
Klienti stāstījuši, ka ierokot apkārt hortenzijām vecos ābolus, lejot kefīru, kas saskābina augsni. Pievienojot pareizo mēslojumu, hortenzijām var iestrādāt arī kompostu.
Hortenzijas obligāti jāapgriež. A. Rusmane griež diezgan pavēlu rudenī, kad ziedēšana beigusies un augs ne pēc kā vairs neizskatās. It kā labāk ir griezt pavasarī, tomēr mīnuss tāds, ka sausie ziedi ir lieli. Ja atstāj hortenzijas ziemot ar visiem ziediem, tās gāžas apkārt, vēji augus ļoti aplauž.
Jānogriež labi daudz, gandrīz līdz pusei, atstājot kādus 4–5 pumpurus apakšā, jāizretina mazie, nevērtie dzinumi. Ja tādus atstāj, tad augs nākamajā sezonā izdzen ārkārtīgi daudz nelielu ziedu. Ja atstāj tikai pamatzarus, tad ziedi būs lielāki. Lielos ziedus pirmajos gados jāpiesien, jo gadās, ka kāts tos nenotur.
Ir hortenziju šķirnes ar tā sauktajiem plikajiem ziediem, kuri ir smalki. Cilvēki mēdz domāt, kāpēc tie neveras vaļā, taču tāda ir zieda uzbūve. Plikie ziedi labāk patīk bitēm un citiem kukaiņiem, jo tie smaržo. Lielie ziedi tik intensīvi nesmaržo.
Pievilcīgais hortenzijās ir to krāsošanās maigi rozā, vecrozā vai sarkanā tonī. Augi, kas krāsojas sarkani, ir ar sarkanīgiem kātiem. Brūnganie būs balti vai zaļi, bet uz ziedēšanas beigām tomēr kļūs rozā. Platlapu hortenzijām vajag speciālu mēslojumu, lai ziedi nokrāsotos zilā krāsā.
Vislabāk hortenziju stādīt augustā septembrī, lai tā paspētu iesakņoties. Ja jāpārstāda jau dārzā augoša hortenzija, tad tikai agrā pavasarī, kamēr nav lapu.
Lielam stādam jāpiestrādā jau iepriekšējā gadā – nedaudz jāatrok, lai augs pierod, ka to ņems ārā, tad tam būs kompakta sakņu sistēma. Rudenī jādod tikai kālija mēslojums nobriešanai, slāpekli nedrīkst, jo tad augs dzīs jaunos dzinumus.
Svarīgi pieskatīt, lai pa ziemu hortenzijas nestāv ūdenī. Tas sasalstot saraus sakņu sistēmu, un puķe aizies postā.
Interesanti, ka hortenzijas labi noder arī sauso ziedu kompozīcijām. Taču tās nedrīkst likt pavisam svaigas, novītīs. Vajag nedaudz iekaltēt un ļaut iekrāsoties, tad sausie ziedi saglabās krāsu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.