Portālā vērsās kāds mūsu pilsētas viesis, kurš sodīts ar 70
eiro naudas sodu par iebraukšanu kāpu zonā, kur zīme, kas par to vēstītu un
liegtu iebraukšanu, nav.

Raimonds Grava stāsta, ka 6.augustā ieradies Liepājā uz
paziņas bērēm. Pēc tām, būdams vēju pilsētā, nolēmis to apbraukāt un iepazīt
tuvāk. Devies arī uz Karostu: ”Aizbraucām līdz pat Šķēdei, kur ir piemiņas
vieta. Tā kā tur bija izvietota zīme, kas auto novietot ļauj tikai piemiņas vietas
apmeklētājiem, devāmies atceļā.” Nolūkojušies uz vairākām iebrauktuvēm uz jūras
pusi, līdz novietojuši automašīnu Atmodas bulvārī: ”Šķiet, Atmodas bulvārī 48. Iepretim
betona sienai, vietā, kur jau bija novietots prāvs skaits transportlīdzekļu.”

Nepatīkams pārsteigums R.Gravu sagaidījis, atgriežoties pie
auto: ”Transportlīdzekļa vējstiklam bija piesprausta soda kvīts par 70 eiro –
par iebraukšanu kāpu zonā. Šajā vietā stāvēja arī citas automašīnas,
pievienojos tām. Man pat prātā neienāca, ka minētajā vietā auto novietot nav
atļauts, jo neesmu liepājnieks. Turklāt nebija zīmes, kas norādītu, ka šajā
vietā auto novietot nedrīkst. Pēc soda kvīts saņemšanas pievērsu uzmanību –
sākot no izgriežamā tilta Karostā ne pie vienas iebrauktuves uz jūru nav zīmes,
kas liegtu iebraukt.”

Nākošajā dienā, 7.augustā, vīrietis devies uz Liepājas
pilsētas Pašvaldības policiju, lai paskaidrotu situāciju: ”Negāju ar naidu,
skandālu rīkot negrasījos. Korekti raksturoju situāciju, par kuru policijas
darbinieks pasmīnēja.”

Vēl pāris dienas vēlāk, 10.augustā, R.Grava uzrakstījis
iesniegumu Liepājas pilsētas Pašvaldības policijai, kurā norādījis, ka sodu
neatzīst, jo vietā, kur viņš bijis novietojis auto, nav bijusi izvietota zīme,
kas to liedz.

20.augustā viņš saņēmis garu atbildi, kurā bijis norādīts,
ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības. Saņemts atteikums sodu atcelt,
viņam vien ieteikts vērsties tiesā.

”Saprotiet paši, cik ilgi var vilkties jautājuma skatīšana
tiesā,” tā R.Grava, turpinot: ”Tādēļ sodu samaksāju.” Taču viņš nejūtas
izdarījis pārkāpumu: ”Vēlos vērst uzmanību, ka nevar sodīt cilvēkus, ja nav
aizlieguma zīmju. Uzskatu, ka šāda rīcība ir naudas izkrāpšana no Liepājas
viesiem.”

Policija: Aizsargjoslas
obligāti nav jāaprīko ar zīmēm

Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis Kaspars
Vārpiņš, jautāts: vai pie visām iebrauktuvēm pie jūras un kāpu zonā mūsu
pilsētā ir uzstādītas zīmes; vai vadītāji tiek sodīti arī tajos gadījumos, ja
zīme nolauzta vai kāda cita iemesla dēļ nav; un cik liels ir sods par
iebraukšanu kāpu zonā, bija strikts: ”Argumentu, ka par iebraukšanu kāpu zonā
nav liecinājušas informatīvās zīmes vai ceļa zīmes, parasti neņem vērā, jo pēc
Aizsargjoslu likuma 63.panta ”Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā”
nosaka, ka aizsargjoslas dabā nav obligāti jāaprīko ar īpašām zīmēm.”

Viņš piebilda: ”Liepājas pilsētas Pašvaldības policija
neveic zīmju izvietošanu, līdz ar to, par zīmju izvietošanu mēs nevaram sniegt
atbildi.” Tajā pašā laikā uzsverot: ”Autovadītājiem pašiem ir jāseko līdzi, kur
viņi brauc. Informācija par dabas teritorijām, kurās noteikti braukšanas
ierobežojumi, ir visiem pieejama. Arī Administratīvo tiesu prakse, izskatot
sūdzības par sodu piemērošanu, lielākoties atbalsta šādu pozīciju.”

Tāpat policijas pārstāvis norādīja: ”Ceļu satiksmes likumā
ir noteikts, ka ceļš, pa kuru var pārvietoties automašīnas, ir jebkura
satiksmei izbūvēta teritorija (autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un
tamlīdzīgas teritorijas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales,
sadalošās joslas un saliņas), līdz ar to, takas un mežā iebrauktas automašīnu
sliedes nav uzskatāmas par ceļu.”

K.Vārpiņš citēja: ”Aizsargjoslu likuma 36.pants ”Aprobežojumi
Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā” nosaka, ka Baltijas
jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē ar
mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus autoceļiem, pludmalē, meža
un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu
vai uzraudzību, ir aizliegts.”

Un turpināja: ”Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa
57.3 pants nosaka, ka par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, tajā
skaitā stāvēšanas vai apstāšanās noteikumu pārkāpšanu Baltijas jūras un Rīgas
jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā
dabas teritorijā — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 30 līdz
140 eiro. Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā,
uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no 140 līdz 350 eiro.”

Bojāto zīmju atjaunošanu
veicot regulāri

Komunālās pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars
Štāls, jautāts, vai Liepājas administratīvajā teritorijā pie visām iebrauktuvēm
pie jūras un kāpu zonā ir uzstādītas zīmes, savukārt portālam skaidroja: ”Zīme
ir pie iebrauktuves pludmalē Pēkones ielas galā, taču ir arī uzstādītas un
jāievēro ceļa zīmes pie ceļiem/celiņiem Jūrmalas parka teritorijā, piejūras
meža zonā un dzīvojamo namu zonās.”

”Šīs ceļazīmes ierobežo autotransporta kustību vai brīdina
autovadītāju, ka  mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir aizliegts
pārvietoties ārpus autoceļiem, tas ir, pilsētas pludmalē vai mežā,” viņš
turpina: ”Pērkones ielas galā ir vienīgā oficiālā izbrauktuve uz pludmali – tur
ir uzstādīta zīme “Braukt aizliegts” (302.zīme). Citur, kā jau
minēts, uzstādītas ceļa zīmes, kas autovadītājiem ir jāievēro un neļauj brīvi
pārvietoties uz pludmali vai pa kāpu zonu/mežu.”

”Cik zinu, Aizsargjoslu likums arī neparedz, ka visās vietās
būtu jāliek ceļa zīmes vai informatīvi uzraksti,” tā Komunālās pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciālists: ”Ja lasām Aizsarjoslu likumu, tad iebraukt
ir iespējams, ja tehnika tiek izmantota šo teritoriju
apsaimniekošanai/uzraudzībai. Tāpēc Komunālā pārvalde, ja, piemēram, aicina
iedzīvotājus vākt jūras zāles, regulāri informē, ka pirms tam ir jāierodas mūsu
birojā un jānokārto nepieciešamās formalitātes, lai policija
neaizturētu/nesodītu.”

Jautāts, vai tiek veikta sabojāto vai, piemēram, pazudušo
zīmju atjaunošana, A.Štāls skaidro: ”Ja ceļa zīmes tiek bojātas, mēs tās
atjaunojam. Atjaunošana visā pilsētā notiek regulāri.

Savukārt taujāts, vai no cilvēciskā viedokļa ir korekti
sodīt, sevišķi pilsētas viesus, ja informējošo zīmju nav, Komunālās pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciālists ir lojāls: ”Droši vien policijai ir jāizvērtē
visi apstākļi, situācija, iemesli… Mēs ceram, ka policijas darbinieki kopumā
tomēr rīkojas korekti…”

Sola atkārtoti
izvērtēt situāciju

Tā kā R.Gravas piedzīvotais Karostā un Liepājas pilsētas
Pašvaldības policijā diemžēl neliecina par A.Štāla piesaukto Pašvaldības
policijas korektumu, portāls vērsās pie Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja
vietnieka tūrisma jautājumos Jurija Hadaroviča, lai uzzinātu viņa domas: vai,
uzsvērdami, ka tūrisms ir viena no Liepājas prioritātēm, esam pietiekami
viesmīlīgi pret pilsētas viesiem?

J.Hadarovičš, iepazīstināts ar situāciju, portālam
skaidroja: ”Pirmkārt, likums visiem ir vienāds. Gan tiem, kuri dzīvo šeit, gan
arī iebraucējiem. Domāju, ka tam piekritīs ikviens. Kas attiecas konkrēti uz šo
gadījumu, policija parasti pirmajā reizē vienkārši brīdina, ja kāds cilvēks
iebraucis zaļajā zonā. Ja vadītājs ir klāt, viņu pabrīdina, ka šeit braukt
nedrīkst. Īpaši gadījumos, ja tā ir mašīna ar ārzemju numuriem. Nav tā, ka
pirmajā reizē uzreiz tiek piemērots sods. Protams, ja transportlīdzeklis
novietots neatļautā vietā, bet vadītāja klāt nav, tad nekas cits neatliek, kā
uzlikt soda kvīti.”

Kaut arī likumdošana nenosaka, ka zīmēm pie katra celiņa
jābūt, vai nebūtu solīdi visur izvietot norādes, lai iebraucēji taptu
informēti? Pilsētas viesi taču nezina, kur kāpas un cik tālu līdz jūrai.
J.Hadarovičs komentē: ”Runājot par Karostu, kur nav zīmes un līdz ar to cilvēki
var nezināt, cik tālu jūra, jāatceras, ka likums neprasa izvietot zīmes katrā
pļavā. Ne tikai pie mums, bet visā Latvijā pie jūras braukt drīkst tikai tajās
vietās, kur ir ceļš ar cietu segumu – grantēts vai asfaltēts. Nevis vietās, kur
iet iestaigātas takas vai iebraukātas stigas. Tā nedrīkst darīt nekur,
civilizētās valstīs visā pasaulē.”

”Uz katras stigas vai takas zīmes nestāvēs,” uzskata
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks tūrisma jautājumos: ”Zīmēm jābūt tur,
kur ir ceļš. Ja ir ceļš ar cieto segumu, bet pa to nav atļauts braukt, tad ir
jābūt izvietotai zīmei, kas par to informē. Bet, ja šādas zīmes nav, tad autobraucēju
nevar sodīt. Ņemsim konkrētu piemēru Karostā pie Vecajiem fortiem, kur ir piemiņas
zīme Kureliešiem. Tur ir grants segums, nav aizlieguma zīme un tur drīkst
braukt. Bet tas nenozīmē, ka no šī ceļa drīkst nobraukt zālē un tur novietot
auto.”

Taujāts, vai Pašvaldības policijas pārstāvjiem pret pilsētas
viesiem un tūristiem, kuri pa cieto segumu iebraukuši vietā, kur it kā nav
atļauts braukt, bet iepriekš izvietotā ceļa zīme pazudusi nezināmā virzienā, nebūtu
jābūt mazliet iecietīgākiem, viņš atzīst, ka gadījumā, ja cilvēks iebraucis pa
cieto segumu, kur nav bijusi izvietota zīme, bet viņš sodīts, tas, viņaprāt,
nav īsti pareizi: ”Tā nedrīkstētu būt.”

Tajā pat laikā J.Hadarovičs atzīst, ka šajā situācijā, kad
aktualizējies jautājums par vietām pilsētā, kur ar mehāniskajiem
transportlīdzekļiem braukt nav atļauts, ir atkārtoti jāapseko pilsēta un
jāpiefiksē vietas, kur būtu nepieciešams atkārtoti uzstādīt zīmes: ”Vēlreiz
jāizpēta vietas. Iespējams, ir vietas, kur papildus nepieciešams izvietot
zīmes. Tas jāizvērtē speciālistiem – pārstāvjiem gan no pilsētas pašvaldības,
gan policijas. Īpaši Karostā, jo tieši šajā pilsētas rajonā ir daudz ieliņu,
kur ir iespējams piebraukt pie jūras. Bet, kā jau minēju, katrā pļavā tas nav
nepieciešams.”

_________________ 

Iesaki tēmu vai ziņo
par notiekošo arī Tu! To var izdarīt ikviens portāla lasītājs, izmantojot
sākumlapā esošo formu “Piedalies satura veidošanā!”. Turpat iespējams
iesūtīt arī dažādus fotostāstus, piemēram, no kāda pilsētā notikuša pasākuma.