Nākamajos divos gados Latvijas valsts plāno rekonstruēt vairākus Rīgas – Liepājas šosejas posmus, kopā apmēram 130 kilometru garumā, vakar pavēstīja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, kurš  bija ieradies Liepājā, jo starp Liepājas domi un Satiksmes ministriju tika parakstīts līgums par Zirņu un Ganību ielas rekonstrukciju.

Bet maija beigās tiks pieteikti nākamie projekti ceļu rekonstrukcijai visā Latvijā par apmēram 100 miljoniem latu, kurus ņems no Eiropas Savienības struktūrfondiem, sacīja K. Gerhards. Viņš atzina, ka ar šo summu pietiktu tikai 100 kilometriem, ja būvētu jaunus ceļus. Turpretī, ja tos iegulda rekonstrukcijā, turklāt laikā, kad ceļu būves izmaksas ir samazinājušās uz pusi, tad par šo naudu var padarīt daudz vairāk.

Kad redakcija vēlējās valsts akciju sabiedrībā “Latvijas Valsts ceļi” precizēt, tieši kurus Rīgas – Liepājas šosejas posmus rekonstruēs, “LVC” tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins atklāja, ka šos posmus nosaukt ir pāragri, jo projektu pieteikumiem vēl būs jāiztur atlase. Turklāt viņš precizēja, ka tiek plānota nevis šosejas rekonstrukcijas programma, bet gan autoceļu seguma pastiprināšanas programma. Ko tas nozīmē dabā? V. Laukšteins skaidroja, ka šosejai tiks nofrēzēta 20 – 25 gadus vecā asfalta virskārta un ceļam virsū uzliks vismaz divas trīs jaunas asfalta kārtas tā, lai atjaunotais ceļš labi un uz pilnu slodzi kalpotu divdesmit gadu (ar vienu virskārtas atjaunošanas reizi šajos 20 gados). V. Laukšteins sacīja, ka kurzemnieki par to “būs sajūsmā”. Atjaunos tos šosejas posmus, kuri ir vissliktākie.

Savukārt vakar K. Gerhards ar Liepājas domes vadītājiem – domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, viņa vietnieku Gunāru Ansiņu, domes izpilddirektoru  Edgaru Rātu un domes Attīstības pārvaldes vadītāju Vilni Vitkovski – pārrunājuši arī citus Liepājai svarīgus projektus. Tuvāko divu trīs nedēļu laikā valdība apstiprināšot noteikumus Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanas projektam. “Līdz šim projekta saskaņošanas procedūra ir bijusi sekmīga, un tad, iespējams, arī slēgsim līgumus ar pašvaldību,” teica K. Gerhards.

Ministrs atzina, ka Liepājai būtu vēlami arī līdzekļi lidostas attīstībai. Valsts reģionālo lidostu attīstības programmai ir paredzējusi 3,5 miljonus latu. Pēc K. Gerharda domām, šo naudu nebūtu lietderīgi sadrumstalot trim lidostām – Liepājai, Daugavpilij, Ventspilij, bet gan jāizvērtē, kur ieguldījumi būtu vislietderīgākie un dotu lielāko atdevi. Jo projekts “nevar būt dāvinājums, bet tam ir jāatmaksājas”, teica K. Gerhards. Pēc viņa vārdiem, tieši Liepājai pēdējā laikā ir bijusi sekmīga pieredze aviācijas transporta attīstībā un “nopietni pētījumi pierāda, ka šeit ir ilgtspējīgas attīstības iespējas”. Viņš gan uzsvēra, ka nevar būt runas par valsts dotācijām aviopārvadājumiem, tomēr lidsabiedrība “Air Baltic” vienmēr esot izrādījusi interesi par lidojumiem uz Liepāju, pašlaik ļoti aktīvi darbojoties Skandināvijas virzienā, un “es nedomāju, ka Liepāja varētu izkrist no kopējās “Air Baltic” stratēģijas”.

Rīgas – Liepājas šosejas rekonstrukcija

2011. gads:
77 kilometri,
investīcijas – 13,72 miljoni latu

2012. gads:
53 kilometri         ,
investīcijas – 9,35 miljoni latu
Avots: Satiksmes ministrija

Nora Driķe
“Kurzemes Vārds”       

Vērtīgāk labot vecos ceļus. Uzbūvēt jaunu ceļu būtu kā ielikt mutē zelta zobu starp bojātajiem, teica K. Gerhards.