Laikraksts “New York Times” saņēma Pulicera prēmiju starptautiskā atspoguļojuma kategorijā par tā “plašo un atklājošo vēstījumu par “Hamās” 7. oktobra letālo uzbrukumu Izraēlas dienvidos”, kā arī “Izraēlas armijas plašo, nāvējošo atbildi”.

Balvu par aktuālo ziņu fotogrāfiju saņēma aģentūra “Reuters” par savu “raupjo un akūto” atspoguļojumu saistībā ar palestīniešu kaujinieku grupējuma “Hamās” 7. oktobra slaktiņu un Izraēlas atbildes ofensīvu.

Īpašu atzinību Pulicera balvas valde izteica “žurnālistiem un mediju darbiniekiem, kas atspoguļo karu Gazas joslā”.

“Šausminošos apstākļos ir gājis bojā ārkārtīgi daudz žurnālistu, cenšoties pastāstīt stāstus par palestīniešiem un citiem cilvēkiem Gazas joslā. Šis karš starp upuriem prasījis arī dzejnieku un rakstnieku dzīvības,” paziņoja prēmijas organizatori.

“Par dedzīgajiem viedokļrakstiem, kas ar lielu personisku risku rakstīti cietuma kamerā, brīdinot par sekām disidentam Vladimira Putina Krievijā un uzstājot uz savas valsts demokrātisku nākotni” Pulicera prēmija piešķirta Krievijas opozīcijas politiķim Vladimiram Kara-Murzam, kurš izcieš 25 gadu cietumsodu, jo runā ASV nosodīja Krieviju par tās kara noziegumiem Ukrainā. Kara-Murzas viedokļrakstus publicē laikraksts “Washington Post”.

Citu kategoriju balvu saņēmēji ir ASV žurnālisti, kas atspoguļojuši migrantu bērnu nodarbināšanu, rasu nevienlīdzību tieslietu sistēmā un vardarbību ar šaujamieročiem.

Pulicera prēmija, kas nosaukta ungāru izcelsmes amerikāņu žurnālista un izdevēja Jozefa Pulicera vārdā, tiek piešķir kopš 1917. gada.

Uzvarētājus izraugās Ņujorkas Kolumbijas universitātē bāzēta žūrija.

Balvu ieguvēju paziņošanas laikā policija tika lūgta izklīdināt palestīniešus atbalstošos protestētājus.

Policija arī kavēja mediju pārstāvju atrašanos universitātē un draudēja aizturēt studentus-žurnālistus. 

15 no 23 Pulicera balvas kategorijām ir rezervētas žurnālistikai, sākot no pētnieciskās žurnālistikas un beidzot ar fotogrāfijām un karikatūrām.

Pulicera balvas tiek piešķirtas arī literatūrā, mūzikā un teātra mākslā.

Daiļliteratūras kategorijā Pulicera balvu saņēma Džeinas Annas Filipsas romāns Night Watch” (“Nakts sardze”) par māti un meitu ASV Pilsoņu kara laikā un pēc tā, kā arī Eboni Būtas romāns “Primary Trust” (“Primārā uzticība”) par laipnību, kas var uzlabot viena cilvēka un visas kopienas dzīvi.

Dokumentālas grāmatas balvu saņēma Neitans Trāls par darbu “A Day in the Life of Abed Salama: Anatomy of a Jerusalem Tragedy” (“Diena Abeda Salamas dzīvē: Jeruzalemes traģēdijas anatomija”).

Tā stāsta par Izraēlas okupāciju Jordānas upes rietumkrastā, portretējot palestīnieti, kura piecgadīgais dēls iet bojā skolas autobusa avārijā, kad Izraēlas un palestīniešu glābēji drošības regulējuma dēļ nevar laikus nonākt avārijas vietā.