“Svešs un nepazīstams.” “Man viņš patīk!” “Ko viņš vispār saprot no Latvijas dzīves?” “Ļoti cerīgs.” Šādus – krasi atšķirīgus – viedokļus portālam pauda Liepājas ielās sastaptie iedzīvotāji, vaicāti par to, ko sagaida no jaunā Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita, kurš ar šodienu oficiāli stājies amatā. 

Pensionāre Ludmila jaunajam prezidentam novēlēja veiksmi: “Es viņu nepazīstu. Vēl arī neesmu skatījusies ziņas, lai uzzinātu ko vairāk, tāpēc vienīgais, ko varu pateikt, – lai viņam veicas, lai visai Latvijai veicas ar jauno prezidentu.”

Savukārt pensionāre Valentīna neslēpa, ka par iznākumu ir gandarīta. “Man viņš patīk! Ļoti bēdājos, kad viņš pagājušo reizi netika.” Valentīnas kundze uzskata, ka “viņš mums tāds ir vajadzīgs”. “Pirmais īstais prezidents bija Vaira Vīķe-Freiberga, tagad būs otrs.

Starp tiem, kas mēs tagad Latvijā dzīvojam, atrast prezidentu nav iespējams,”

pārliecināta pensionāre. “Mums visiem mazākā vai lielākā mērā ir tā komunisma pote. Mēs to visi savā laikā esam saņēmuši. Tāpēc ir jāpaiet laikam. Mums ir bijuši prezidenti, bet es tos uzskatu par garāmgājējiem. Ceru, ka Levitam viss izdosies. Izglītots cilvēks, dzīvojis citā pasaulē. Nevis tā kā mēs, mazā kastītē.”

Pedagoģe Saiva vēl atturējās paust konkrētu viedokli par jaunievēlēto valsts galvu: “Man īsti nav ko teikt. Nezinu viņu. Braucot uz pilsētu, pa radio dzirdēju, kā viņš nodod zvērestu. Vaira Vīķe-Freiberga izteicās, ka “ir ļoti cerīgs”, ar savu skatījumu uz lietām. Ceru, ka tā arī būs.”

Arī Pētertirgū sastaptā ziedu pārdevēja Lita nekautrējās atzīt, ka neko par viņu nezina. Neesot tam bijis laika pievērst uzmanību. “Daudz darba,” smaidot skaidroja sieviete, norādot uz tirgošanā izliktajiem ziediem, taču pirmā reakcija bijusi – kas tas tāds? “Parasti jau vairāk vai mazāk zināmu cilvēku politikā ievēlē. Šoreiz – svešs un nepazīstams.”

“Ā, mums  ir jauns prezidents?” pretjautājumu uzdod tehniķis Aleksejs, kad viņu uzrunājam pilsētas ielās. “Es jokoju! Biju dzirdējis. Taču informācija par viņu ir maz.

Viss, ko zinām, – viņš ir kārtējais amerikānis. Acīmredzot, mēs nevaram izaudzināt prezidentus.

Vajag amerikāņus.” Vaicāts, kāds būtu novēlējums jaunievēlētajam prezidentam, Aleksejs neslēpa savu sarkasmu: “Lai ātrāk noliek savas pilnvaras, lai šo vietu tomēr varētu ieņemt kāds no vietējiem. Mums ved kaut kādus vadītājus no ārzemēm. Uzskatu, ka tas nav normāli.”

Arī Aivils Levitu sauc par ārzemnieku: “Ko viņš saprot no Latvijas dzīves? Neko! Kas tagad te būs? Nekas te nebūs.” Vīrietis uzskata, ka “mūsu valstī vajag Putinu vai Lukašenko”. “Dzelzs dūri. Citādi tautu savaldīt nevar. Ļoti daudz braukāju pa ārzemēm, redzu, kā tur dzīvo. Biju Baltkrievijā. Jā, cilvēki zelta dzīvi tur nedzīvo, bet tur vismaz ir kārtība.” Aivils pārliecināts, ka pēc Levita ievēlēšanas Latvijā nekas nemainīsies: “Muļķības! Viņš it kā skaitās, bet reālas teikšanas jau viņam nebūs.”

Savukārt jaunā māmiņa Maija to, ka Levits ir nācis no ārzemēm, vērtē ar plusa zīmi. “Man pat dažkārt liekas, ka šādi cilvēki, kas dzīvo ārzemēs, tieši vairāk uztur dzīvu latvisko garu, nekā mēs, kas dzīvo tepat. Vairāk iestājas par saviem tautiešiem. Vaira Vīķe-Freiberga bija brīnišķīga prezidente.” Iespaids par Levitu esot pozitīvs. “Apkārtējie ieteica, pat vairākus gadus centās viņu virzīt. Man kopējais iespaids ir pozitīvs.

Ko sagaidu? Lai ir tāds, – ar savu viedokli.

Iepriekšējais prezidents nelikās ar savu nostāju. Gribu, lai pozitīvi prezentē mūsu valsti, lai neapkauno.”

Atgādinām, ka Levits uz prezidenta amatu kandidēja jau otro reizi – pirms četriem gadiem, 2014. gadā, viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim.  

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.

Levita kandidatūra prezidenta amatam tika apspriesta arī 2011. gadā, toreiz par nodomu izvirzīt Levitu paziņoja Nacionālā apvienība. Kandidatūra tiek apspriesta arī “Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāca.