Sabiedrisko
pakalpojumu regulēšanas komisija (Regulators) ceturtdien, 20.
novembrī, aicināja iedzīvotājus uz tikšanos Liepājas Latviešu
biedrības namā, lai informētu par gaidāmo elektroenerģijas
tirgus atvēršanu, kas notiks 2015. gada 1. janvārī.

Eksperti
no Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības
centra, kā arī a/s ”Sadales tīkls” un Regulatora pastāstīja
liepājniekiem par aktuālajiem jautājumiem saistībā ar elektrības
tirgus atvēršanu, kā arī atbildēja uz sanākušo iedzīvotāju
jautājumiem.

Ekonomikas
ministrijas pārstāvis informēja par elektrības tirgus atvēršanas
nepieciešamību un sociālā atbalsta modeli maznodrošinātajiem un
daudzbērnu ģimenēm. Savukārt Regulatora eksperts skaidroja, kā
veidojas elektrības maksa. AS ”Sadales tīkls” pārstāvis
informēs par galvenajām iedzīvotājiem veicamajām darbībām.

Patērētāju
tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Elīna
Krecele-Germane vērsa uzmanību uz to, kas iedzīvotājiem būtu
jāņem vērā, slēdzot elektrības līgumus – termiņi, norēķinu
veidi, maksājumu kārtība. “Šobrīd neesam saņēmuši
nevienu iedzīvotāju iesniegumu saistībā ar elektroenerģijas
tirgus atvēršanu. Iepriekšējā reizē, kad bija paredzēta šī
tirgus atvēršana gan saņēmām e-pastus, bet tie vairāk bija
skaidrojoši jautājumi, kur mēs faktiski cilvēkiem skaidrojām tās
lietas, ko viņi būtu uzzinājuši, ja būtu vērsušies pie tirgotāja.
Līdz šim būtisku signālu par kādām problēmām nav saņemti,”
portālam atzina PTAC pārstāve.

E.
Krecele-Germane gan pieļauj, ka cilvēki PTAC palīdzību meklēs
pēc tirgus atvēršanas, kad arī radīsies neskaidrības vai
pārpratumi. “Domāju, ka lielākais sūdzību skaits varētu
būt janvārī un februārī, tad arī redzēsim, kādas ir problēmas.
Pagaidām tiešām ir tikai skaidrojošais darbs, reālo situāciju
redzēsim pēc tam,” sacīja PTAC pārstāve.

Starp
klātesošajiem aktīvi savu viedokli pauda un ekspertiem jautājumus
uzdeva, kā pats sevi dēvē, politiski aktīvs un ekonomiski
saprotošs pensionārs Haralds Kalns. Jautāts, kā vērtē
elektrības tirgus atvēršanu, H. Kalns ir strikts: “Mums
Latvijā vispār nav elektrības tirgus, jo mums nav piegādātāju.
Mēs neesam saslēgti ar Skandināviju, kur ir četrreiz zemākas
cenas. Mums te stāsta, ka mums ir savienojumi, tātad, ja no
turienes mēs tiekam savienoti ar šejieni, tas nozīmē, ka pa
starpu darbojas spekulanti. Tirgus ir tad, ja varu izvēlēties –
šeit tā nenotiek, visiem ir vienādas cenas. Pirmkārt, nav jau to
tirgotāju. Mums ir viens tirgotājs, kas sadalījis savus tomātus
pa trīs plauktiņiem un piedāvā kā dažādu preci. Tā nemēdz
būt.”

Iedzīvotājiem
bija arī iespēja pašiem uzdot jautājumus elektrības tirgotāju
pārstāvjiem. “220 Enerģija” pārstāve Madara Jurgelāne
portālam atzina, ka liepājnieku interese par tirgotāju
piedāvājumiem bijusi gana liela. Turklāt viņa arī secinājusi,
ka liepājnieki nemaz nezina par jaunajiem tirgus dalībniekiem.
“Principā nebija neviens, kurš būtu dzirdējis par tādu “220 Enerģija”, visiem bija liels pārsteigums, ka tāds tirgotājs ir. Iedzīvotājiem ir zināms par “Latvenergo”, bet nav
nekādas informācijas par citiem tirgotājiem,” sacīja M.
Jurgelāne.

Visbiežāk
iedzīvotāji uzdod tiešus jautājumus par to, kā katrs tirgotājs
atšķiras no pārējiem un, kurš piedāvājums sanāktu vislētāk. “Cilvēki konkrēti jautā par to, kāpēc katrs piedāvājums ir labāks par pārējiem un, vai tas būs lētāk,” sacīja M. Jurgelāne.

Arī
liepājnieks Andris Pūķis uz Biedrības namu vakar bija ieradies,
lai gūtu skaidrību par tirgotāju piedāvātajiem tarifiem un
pakalpojumiem. “Vēl nav skaidrs nekas un vēl domāju. Atnācu
paskatīties, noskaidrot, kur ir lētāks tarifs,” sacīja A.
Pūķis un bilst: “Ja pakalpojums paliek dārgāks, protams, ka
vērtēju negatīvi. Tagad jāmeklē, kur ir lētāk.”