Pēc saņemtajiem kārtējiem rēķiniem, kuros apkures zudumi dažos dzīvokļos Republikas ielas 10.mājā atkal sasniedza aptuveni 40 procentu no maksas par patērēto apkuri, vakar notika šās mājas to dzīvokļu iemītnieku, kuros ir apkure, tikšanās ar mājas apsaimniekotājiem – uzņēmuma “Vecliepāja” speciālistiem, lai kopīgi lemtu, kā dalīt maksu par zudumiem. Divu stundu laikā bija daudz tukšu runu un maz pašu iedzīvotāju priekšlikumu, kā šo zudumu problēmu mazināt.

Atgādināsim, ka no visiem 16 mājā esošajiem dzīvokļiem centralizētajai apkurei ir pievienoti 9 (no tiem vienam saimniekam pieder 3 apvienoti dzīvokļi un vienam – divi apvienoti dzīvokļi). Pārējie septiņi ir izvēlējušies alternatīvu apkures veidu.

Apsaimniekotāju vēlme bija vienoties ar iedzīvotajiem, pēc kādas metodikas dalīt radušos apkures zudumus. Viņi uzskata, ka tehniskie projekti, kas sagatavoti, kad dzīvokļos ierīkoja individuālos skaitītājus, ir nekorekti un tādēļ pārskatāmi. Tāpēc bija piedāvājums iedzīvotājiem vienoties, ka apkures zudumus sadalīt proporcionāli apkurināmās platības kvadrātmetriem. Šis variants iedzīvotājiem nebija pieņemams. Lielākā daļa noraidīja arī priekšlikumu šos projektus pārbaudīt un vajadzības gadījumā pieaicināt neatkarīgu ekspertu.

Šo priekšlikumu visdedzīgāk noraidīja 9.dzīvokļa saimniece. Kā vēlāk izrādījās, viņai pieder vēl divi dzīvokļi šajā mājā, kuriem šāda projekta vispār nav, turklāt esošais ir septiņus gadus vecs un izstrādāts laikā, kad mājā vēl nebija ne kopējā, ne individuālo siltuma skaitītāju. Līdzīga situācija  bija vēl vienam saimniekam. Vēl citiem šis projekts izstrādāts pirms skaitītāju ierīkošanas. “Viņiem arī ir pamats nevēlēties šo lietu sakārtot un gribēt, lai citi par viņiem maksā,” šo situāciju komentēja “Vecliepājas” izpilddirektors Vilnis Dobelis.

Uz vairākkārtējiem aicinājumiem izteikt priekšlikumus, kā samaksāt apkures zudumus, iedzīvotājiem tā arī nebija nekādu ierosinājumu, taču tā vietā viņi vēlējās uzzināt izmaksas par veiktajiem darbiem. Tos namu apsaimniekotāji arī solīja izsniegt, ierosinot pie reizes ievēlēt arī mājas vecāko. Taču arī tas neizdevās, jo uz sapulci sanākušie neizrādīja ne vismazāko interesi.

Nebija arī jūtama ieinteresētība iedzīvotājiem kopā ar apsaimniekotāju domāt par darbiem, ko varētu veikt, lai mājā samazinātu apkures zudumus. Neviens no iedzīvotajiem tā arī nepiekrita kopā ar ēkas uzraudzi Anitu Jūrmali apsekot māju, lai pārliecinātos par vietām, kur varētu būt siltuma noplūde. V.Dobelis ierosināja: ja reiz dzīvokļu īpašniekus neapmierina neviens no izteiktajiem priekšlikumiem un pašiem neviena nav, mainīt apsaimniekotāju un izvēlēties citu. “Tomēr siltuma zudumu problēma paliks, par patērēto enerģiju, ko uzrāda mājā esošais skaitītājs, būs jāmaksā vienalga, jo tā paliek mājā – neviens ar spaiņiem to ārā nenes,” sacīja V.Dobelis.

Beidzot radās iecere šo zudumu samaksā iesaistīt arī to septiņu dzīvokļu īpašniekus, kas gan no centralizētās apkures ir atteikušies, taču arī viņiem pieder attiecīga domājamā daļa no koplietošanas telpām, kurās atrodas siltuma caurules un kur, visticamāk, arī rodas siltuma zudumi. Nama apsaimniekotāji uzsvēra, ka arī viņiem tiek daļa siltuma no šīm caurulēm, turklāt siltuma pievadi ir pie katra dzīvokļa. Atbilstoši likumdošanai šo dzīvokļu īpašniekus brīdinās par gaidāmajām izmaiņām. Tikmēr to dzīvokļu īpašniekiem pagaidām siltuma zudumus aprēķinās, kopējo summu sadalot uz apkurināmās platības kvadrātmetriem, bet dzīvokļu īpašniekiem divu mēnešu laikā ir jāsakārto tehniskie projekti un tiem, kam tie ir izstrādāti pirms skaitītāju uzstādīšanas, tie jāpārstrādā.

“Kad tas būs izdarīts, es visiem veikšu pārrēķinu no šā gada sākuma. Bet jau tagad man ir skaidrs, ka mēs pie šīs sarunas atgriezīsimies, jo šajos projektos paredzētais teorētiskais atzinums nesakrīt ar to, kādi zudumi ir praksē. Taču, ja iedzīvotāji nespēs savā starpā vienoties un nebūs ieinteresēti savas mājas sakārtošanā, šī problēma vilksies ļoti ilgi,” šo sarunu rezumēja D.Lapene.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”