Šodien domes sēdē tika prezentēti lietišķās pētījumu aģentūras “Nikolo grupa” iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidroja pilsētnieku viedokli par ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu izmantojumu dzīves kvalitātes uzlabošanai Liepājā. 84% liepājnieki pozitīvi vērtē ES struktūrfondu lomu pilsētas attīstībā, liecina domes sabiedrisko attiecību speciālistes Evitas Enģeles sniegtā informācija.

Ceturtdien, 15. martā, pētījums tika prezentēts Liepājas pilsētas Domes deputātiem, Domes vadībai un projekta īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem.

Aptaujas dati liecina, ka 84 % liepājnieki pozitīvi vērtē ES struktūrfondu lomu pilsētas attīstībā. Pētījumā vērojama tendence, ka nedaudz skeptiskāku attieksmi pret ārvalstu finansēto projektu lietderību pauduši Karostas iedzīvotāji, iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, kā arī nepabeigtu vidējo izglītību.

Par īpaši sekmīgiem projektiem, kuru īstenošanā tika ieguldīts ārvalstu finansējums, tiek uzskatīti skolu un bērnudārzu siltināšana, veloceliņu izbūve, kā arī ielu rekonstrukcija. Augstais novērtējums līdzšinējam ārvalstu finansējuma lietderīgumam, pēc pētnieku domām, ir saistāms ar veiksmīgi izvēlētajiem ieguldījumu objektiem, kas snieguši jūtamu devumu dzīves kvalitātes pilnveidē Liepājā. To, savukārt, ir veicinājusi liepājnieku viedokļa izzināšana pilsētas attīstības plānošanas laikā. Aptaujātie iedzīvotāji kā prioritāros virzienus turpmākajiem projektiem nosaukuši ielu un ceļu stāvokļa uzlabošanu, jaunu darba vietu radīšanu un sociālo problēmu risināšanu.

Ar Eiropas Savienības (ES) Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu pētījums tika veikts no 2011.gada novembra līdz 2012.gada martam. Pētījumu pasūtīja Liepājas dome. “Nikolo grupa” veica Liepājas iedzīvotāju aptauju nolūkā noskaidrot pilsētnieku viedokli par ES struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu izmantojumu dzīves kvalitātes uzlabošanai Liepājā.

Komentējot pētījuma rezultātus, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka pavasarī turpināsies darbs pie ielu remontiem un ielu apgaismojuma sistēmas modernizācijas, ko pētījumā kā svarīgāko minējuši gandrīz visu Liepājas mikrorajonu iedzīvotāji. Tāpat ir veikti priekšdarbi, lai uzsāktu Liepājas tramvaja līnijas pagarināšanu un esošās līnijas rekonstrukciju, daudzfunkcionālā centra “Lielais Dzintars” būvniecību, Liepājas pilsētas skvēru un apstādījumu teritoriju rekonstrukciju u.c. Šobrīd ir uzsākta Liepājas attīstības programmas izstrāde, kas ir vidēja termiņa plānošanas dokuments un ietvers daudz detalizētāku aprakstu par veicamajiem pasākumiem no 2014. līdz 2020.gadam. Arī attīstības programmas izstrādē tiks izmantoti pētījuma rezultāti. Liepājas mērs uzsver, ka pilsētas Dome meklēs labākās iespējas paplašināt liepājnieku līdzdalību šajā plānošanas procesā, uzklausot pilsētnieku viedokli par Liepājas attīstību un dažādu projektu īstenošanu.

2011. gada oktobrī Liepājas pilsētas pašvaldība sadarbībā ar Grobiņas novada pašvaldību uzsāka projekta “Kapacitātes stiprināšana Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai Liepājas pilsētas un Grobiņas novada pašvaldībās” realizēšanu. Projektu 100% apmērā finansē Eiropas Savienība ar Eiropas Sociālā fonda starpniecību. Apakšaktivitāti administrē Valsts kanceleja sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu.