Liepājas Universitātes Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta zinātnieki strādā vairākos pētījumu virzienos, un atsevišķa četru cilvēku grupa ir nodarbināta tieši jūras resursu izpētē – norāda institūta vadītājs, asociētais profesors Armands Grickus. Viņš uzsver, ka zinātnieku aprīkojums neatpaliek no Baltijas jūras reģiona labāko augstskolu līmeņa, tāpēc paveikt iespējams patiešām daudz, tikai nepieciešams piesaistīt finansējumu.

“Daudzi nezina, ka mums ir iekārtas, kas ļauj strādāt pie tāda paša līmeņa pētījumiem kā Rīgas pētniecības institūtos,” norāda A. Grickus, uzsverot, ka pētniecības darbs šeit ir augstā līmenī, lai arī zinātnieku grupas nav visai lielas.

Tā LiepU speciālisti turpina strādāt pie enerģijas ieguves no jūras viļņiem. Doma par viļņu enerģijas ieguvi radusies kopā ar nepieciešamību pasargāt no erozijas piekrasti gan uz dienvidiem, gan ziemeļiem no Liepājas. Pārliecinājušies, ka īstermiņa risinājumi te nepalīdz, pētnieki meklēja citus ceļus – stāsta A. Grickus. Tādēļ tiek domāts par vērienīgām moduļu tipa aizsargbūvēm, ko izvietotu jūrā viļņiem ceļā, mazinot spēku, ar kādu tie triecas pret krastu. “Viens variants – atņemt viļņiem spēku, postošo spēku pārvērst enerģijā,” stāsta A. Grickus. Lai pārbaudītu šāda viļņu ģeneratora konstrukciju un izvēlētos labāko risinājumu, Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātē ierīkota īpaša hidrodinamiskās modelēšanas ierīce – 12 metru garu, vairāk nekā trīs metrus platu un 1,7 metrus dziļu viļņu vanna. A. Grickus norāda, ka viens no grupas zinātniekiem šobrīd strādā pie pētījuma datu apstrādes, tāpēc vanna šovasar netiek darbināta tik aktīvi kā pirms gada. Tomēr pētījumi tāpēc nav apstājušies un zinātnieki turpina domāt par to, kā lietderīgi izmantot viļņu enerģiju un kā uzbūvēt konstrukcijas, ko nebojā viļņi un ledus sanesumi ziemā. “Ir runa par ūdens spiediena izmaiņām un konstrukciju ilgtspējas uzlabošanu, izbūvējot tās zem ūdens. Tas faktiski nozīmē maksimālu pietuvināšanos dabai un centienus nenodarīt ar šīm iekārtām kaitējumu nedz zvejniekiem, nedz peldētājiem, un tas liek mums strādāt gan ar jūras perspektīvās plānošanas dokumentiem, gan ar bedru mērīšanu,” vienkāršoti pastāsta institūta vadītājs.

Tāpat LiepU zinātnieki pašreiz pievērsušies vēl viena Baltijas jūras resursa – krastā visbiežāk izskaloto aļģu furcelāriju – izmantošanas izpētei. No tām iespējams iegūt agaru, kas izmantojams gan pārtikas rūpniecībā, gan farmācijā, zobārstniecībā, biotehnoloģijā. A. Grickus skaidro, ka tiek likta lietā salīdzinoši nesen uzstādītā biogāzes ieguves pilotiekārta, jo zinātnieki vēlas izstrādāt vienotu ciklu agara ieguvei, par kurināmo izmantojot aļģu čapus, kas paliek pāri pēc aļģu vārīšanas. Tiek strādāts pie tehnoloģijām, lai panāktu maksimāli zemu agara pašizmaksu, tomēr A. Grickus skaidro, ka pētnieki saskārušies ar pirmajām problēmām – kopš aprīļa pludmalē nevarēja savākt pietiekami daudz furcelāriju, tās parādījušās tikai tagad, jūlija otrajā pusē. “Izskatās, ka mums nāksies vēl papildus veikt pētījumus par to, vai šis resurss ir pietiekams un prognozējami pieejams, lai domātu par nopietnu ražošanas uzsākšanu,” viņš saka.

Vēl viens no jaunākajiem pētījumiem akvakultūru jomā ir saistīts ar vēžveidīgo mākslīgu audzēšanu. Vēžveidīgie ir ātraudzīga suga, kas ir pieticīga un padodas mākslīgai audzēšanai. Šīs sugas Baltijas jūrā nav atrodamas, bet iespēja audzēt tās mākslīgi ļauj masveidā ražot produkciju tirgum. Vēžveidīgie tiek audzēti baseinos, un pētīti tiek audzēšanas tehnoloģiskie paņēmieni, kā arī novērtēti riski. Darbs pie pētījuma ir sācies tikai šopavasar, un pētnieki izsecinājuši, ka problēma ir pārāk liels kanibālisms, taču septembrī studenti vēl mēģinās pamainīt audzēšanas apstākļus un barošanas intensitāti, lai izdarītu galīgos secinājumus un lemtu par šī pētījuma nākotni.

Armands Grickus norāda, ka Baltijas jūras pētījumi joprojām būs viena no LiepU Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta prioritātēm, jo tā ir tepat visu acu priekšā, un noteikti ir vērts turpināt uzsākto darbu izraudzītajos virzienos. Galvenā aktualitāte, protams, ir nepieciešamā finansējuma piesaiste zinātniskajam darbam, tāpēc vēl vairāk un nopietnāk paredzēts strādāt ar projektu sagatavošanu. “Liekam lielas cerības uz programmas “Interreg” projektu, kur mēs varētu tikt pie 200 000 eiro liela atbalsta. Šeit esam vieni no partneriem visai solīdā kompānijā kopā ar Baltijas reģiona labākajām augstskolām – Upsalas, Tallinas, Turku, Helsinku un citām,” stāsta A. Grickus. Tāpat laba sadarbība izveidojusies ar kolēģiem Klaipēdas Universitātē, arī ar topošajiem jūrniekiem tepat Liepājā runāts par sadarbības nostiprināšanu – ja izdotos sakārtot izbraucieniem jūrā mācību kuģi, jūrnieki varētu apgūt kuģa vadīšanas prasmes, bet pētnieki iegūtu transportu, ar ko doties jūrā un veikt pētījumus. “Liepājas problēma un reizē iespēja ir resursu trūkums, tāpēc nevaram šķaidīties, mums ar tiem jādalās, cenšoties panākt maksimālu efektivitāti,” uzskata A. Grickus.

PIELIKUMS “ZAĻĀ ISTABA” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

PROJEKTA NR. 1-08/95/2016