Portālā vērsās lasītājs, kurš cietis no krāpnieku – darbā iekārtotāju izdarībām. Portālā liepajniekiem.lv darba sludinājums vēstīja: ”Tev nav naudas? Esi parādos? Nāc strādāt! Mūsu draudzīgais kolektīvs aicina darbā tieši Tevi! Mūsu uzņēmums atrodas Frankfurt Am Main. Mums ir vakances krāvējiem, mēbeļu montieriem un BCE kat. šoferiem. Nodarbojamies ar mēbeļu piegādi no IKEA veikaliem. Darbiņš nav grūts, bet atbildīgs un oficiāls! Vēlamās valodu prasmes – krievu un angļu! Aldziņa katru nedēļu! Tu vari pieteikties pa ārzemju numuriem Valteram. Ar piebildi: SMS lūdzu nesūtiet, un arī nepīkstināt – esiet lūdzu korekti!”

”Tie ir krāpnieki! Mēnesi atpakaļ jūsu portālā bija sludinājums, kur piedāvāju darbu Dānijā. Vajadzēja 200 eiro. Tagad šis numurs figurē atkal.”

”Kontaktpersona bija kāds Artūrs. Sazinājos, noskaidroju, ka vajadzīgi septiņi cilvēki celtniecības jomā. Tā kā liels speciālists neesmu, pieteicos uz palīgstrādnieka vietu.”

Sekojusi prasība veikt iemaksu: ”Vajadzēja pārsūtīt 200 eiro. Pretī saņēmu it kā darba līgumu. Solīja atsūtīt arī lidmašīnas biļeti un teica, ka 7.decembrī jāizlido.” Un tad sekojis interesantākais – biļetes nav bijis, bet telefons, uz kuru Normunds izmisīgi zvanījis, bijis izslēgts.

Vīrietis sapratis, ka ir apkrāpts, taču jo vairāk pārsteigts bijis pēc divām nedēļām: ”Portālā atkal parādījās sludinājums par vakancēm, tikai šoreiz jau par to, ka Vācijā vajadzīgi šoferi. Piezvanīju. Atsaucās tā pati balss, kas ar mani bija runājusi jau iepriekš. Uzreiz pazinu! Tikai šoreiz vairs nebija Artūrs…”

Kad Normunds norādījis uz neizpildītajām saistībām attiecībā uz vakanci Dānijā, vīrietis, kurš piedāvājis darbu Vācijā, skaidrojis, ka viņi sadarbojoties ar darba devējiem vairākās Eiropas valstīs.

”Bet, kad atgādināju par maniem 200 eiro, ko aizsūtīju, man norādīja, ka es pats esot vainīgs – es neesot ieradies,” turpina Normunds, piebilstot: ”Bet es jau to solīto un it kā apmaksāto biļeti nesaņēmu!” Savukārt, kad Normunds it kā darbā iekārtotājam norādījis, ka vērsīsies policijā ar sūdzību par naudas izkrāpšanu, vīrietis pa tālruni paņirgājies: ”Es varot sūdzēties kaut pašai Vairai Vīķei Freibergai.”

Normunds atzina, ka līdz šim neesot vērsies policijā: ”Bet laikam vajadzēja gan. Jo man taču ir visi dokumenti, arī apliecinājums par naudas pārvedumu.” Sarunas noslēgumā Normunds solīja, ka 22.decembrī, kad viņam būs brīvdiena un līdz ar to iespēja doties uz Valsts policiju, viņš to arī darīs un rakstīs iesniegumu. 

Diemžēl ar darba solītāju, kurš kontaktinformācijai norādījis divus ārvalstu tālruņa numurus, portālam nav izdevies sazināties – viens numurs ir slēgts, uz otru neviens neatsaucas. 

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste sabiedrisko attiecību un sadarbības jautājumos Signe Šteinberga portālam atzina, ka policija ik pa laikam saņem sūdzības par to, ka cilvēki iekrituši krāpnieku nagos, samaksājot par it kā iekārtošanu darbā. 

Taujāta, vai izdodas atrast un pie atbildības saukt vainīgos, viņa atzīst, ka pēc sūdzību saņemšanas policijā tiek uzsākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana, taču vainīgos pie atbildības saukt diemžēl neizdodas. 

Viens no iemesliem ir tas, ka nav iespējams atrast vainīgo: ”Visbiežāk ārvalstīs norādītais tālruņa numurs ir priekšapmaksas kartes un tā lietotāju noskaidrot nav iespējams.” Otrs iemesls – tā kā cietušais naudu samaksājis labprātīgi, neizdodas pierādīt krāpšanas faktu un policijai lietu nākas izbeigt.  Tāpat diemžēl arī ar policijas palīdzību un starpniecību neizdodoties atgūt krāpniekam samaksāto naudu.

Policijas pārstāve likumsargu vārdā cilvēkiem, kuri meklē darbu ārvalstīs un izmanto starpnieku pakalpojumus, iesaka vispirms pārliecināties, vai firma vai privātpersona, kas sola darbā iekārtošanas pakalpojumus, ir likumīgi tiesīga tos sniegt: ”To var uzzināt kaut vai datu bāzē ”Lursofrt”.”

”Taču vislabāk noteikti par darbā iekārtotāju godaprātu ir apjautāties līdzcilvēkiem, kuri jau izmantojuši šī darba piedāvātāja pakalpojumus,” turpina S.Šteinberga. Vai meklēt darbu, izmantojot draugu un paziņu palīdzību.

Runājot par konkrēto gadījumu, policijas pārstāve atzīst: ”Nav brīnums, ka cilvēks pārskaitīja prasīto naudas summu, jo viņam jau bija atsūtīts it kā darba līgums. Tas, visticamāk, bija angļu valodā un bija butaforija. Tādēļ cilvēkiem, saņemot šādus dokumentus, ja viņi paši neprot svešvalodu, noteikti vajadzētu sameklēt kādu, kas tekstu iztulko!”

Arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) speciālisti silti iesaka darba meklētājus, sevišķi tos, kuri meklē vakances ārzemēs, izmantojot darbā iekārtošanas aģentūru pakalpojumus, pirms sadarbības noskaidrot, vai aģentūra ir licencēta. Ar licencēto aģentūru sarakstu var iepazīties NVA mājaslapā: http://www.nva.gov.lv/index.php?mid=75 .