liepajniekiem.lv
Naktī uz trešdienu Liepājā uzsnidzis 17 centimetri sniega. Spēcīgu snigšanu izraisīja no jūras nākoši gubu mākoņi.
Šo parādību mēdz dēvēt par “jūras efektu”, un tā rodas, aukstam gaisam plūstot pār neaizsalušu jūru, ziņo aģentūra LETA.
Lielā sniega dēļ braukšanas apstākļi pilsētā vakar bija apgrūtināti, taču ceļu uzturētāji un Ziemas dienests strādājot nepārtraukti.
Pirmo darba uzdevumu, A, B un C ielu tīrīšanu un kaisīšanu, uzturētāji naktī uz trešdienu izpildījuši līdz diviem naktī, pēc tam bijusi dažu stundu pauze, bet jau pulksten piecos darbi atsākti, norāda Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls, skaidrojot, ka šādos apstākļos uz brauktuvēm drīkst būt sniega kārta, ir pieļaujamas pat rises un darbus atļauts veikt, kad snigšana beigusies.
Vakar dienas pirmajā pusē pilsētā strādājušas 12 tehnikas vienības – specializētās automašīnas un pieci traktori.
“Ziemā uz brauktuvēm var būt sniegs!
Piemēram, uz valsts galvenajiem autoceļiem viena centimetra sniega kārta var būt visu ziemu, uz mazāk noslogotajiem – četri centimetri sniega. Snigšanas laikā uz galvenajiem autoceļiem drīkst būt seši centimetri sniega, mazāk noslogotajiem asfaltētajiem autoceļiem – līdz 10 centimetriem sniega. Līdzīgi ir arī pilsētā,” skaidro A. Štāls.
Vispirms tīra ceļus skolēnu un piena vedējiem
Dienvidkurzemē sniega parasti visvairāk ir Vaiņodē, Embūtē, bet vakarrīt izrādījās citādi. Lielākais sniegs – Sikšņos, kur tā segas biezums bijuši 35 centimetri.
Dienvidkurzemes novada pašvaldības Komunālās pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Ojārs Petrēvics apgalvo, ka pārvalde ceļu uzturēšanai gatava.
Aizvakar vēl bija pagasti, kuros sniega tehniku neizmantoja, bet vakar tā strādāja visos pagastos.
“Pārvaldei ir sava tehnika. Katrā no četrām nodaļām vienību skaits atšķirīgs, tā ir gan labākā, gan sliktākā stāvoklī,”
viņš pastāsta.
“Ir noslēgti līgumi par 33 ārpuspakalpojumiem, kurus piesaistām ceļu uzturēšanas darbiem. Šī pakalpojuma sniedzēji ir vairāki, tajā skaitā zemnieki. Viņi sāk strādāt tad, kad paši ar savu tehniku netiekam galā.”
Komunālajā pārvaldē šogad iegādāti divi jauni greideri – viens apkalpo Priekules, otrs – Grobiņas nodaļu. Iepirkuma procesā ir liels traktors, izmanto arī mazos traktoriņus, kas pilsētās var tīrīt ietves.
Par pārējo ceļu uzturēšanas tehniku Dienvidkurzemē O. Petrēvics saka – pakalpojusi. Tāpēc šo spēkratu parku lēnām atjauno. Ja ceļu tīrītāji salūst, remontē uzņēmums, ar kuru noslēgts līgums; tas arī piegādā rezerves daļas.
“Gatavojamies strādāt vairāk, jo sola puteni,” O. Petrēvics teica vakar pēcpusdienā.
“Pirmkārt ir jāiztīra ceļi, pa kuriem ved skolēnus un brauc pienvedēji.
Mums par saviem uzņēmējiem jārūpējas – piens nedrīkst palikt mājās un saskābt.”
Daudzi zemnieki paši tīra savus ceļus, viņiem ir traktori ar lāpstu priekšā. Pagastu pārvaldēs izmanto visu tehniku, kāda vien piemērota ziemas darbiem, dažviet to pielāgojot.
Tiesa, lapu pūtējus nav iespējams pārveidot par sniega pūtējiem.
Nīcas–Rucavas ceļš ir visapgrūtinošākais
“Latvijas Valsts ceļi” (LVC) vakar visu dienu vēstīja, ka ceļa posmā Nīca–Rucava ir apgrūtināti braukšanas apstākļi.
LVC Kurzemes reģionālās nodaļas pārstāvis Kaspars Butkus pastāsta, ka kopumā novadā ar darbiem uzņēmums tiekot galā un viss notiekot atbilstoši noteikumiem, bet lielākais izaicinājums noteikti esot nepārtrauktā snigšana.
“Līdz šim novadā vislielākās problēmas mums sagādāja tieši šis ceļa posms. Mēs snigšanas laikā cenšamies darbus neveikt, bet, ja tiek pārsniegts maksimālais pieļaujamais sniega biezums uz ceļa, tad, protams, veicam darbus arī tādos apstākļos,” pastāsta LVC pārstāvis.
Novadā šobrīd strādā vismaz 20 tehnikas vienības un pēc ceļa notīrīšanas to pārklāj ar mitrinātu sāli.
Citviet novadā, situācija ir labāka. Zentas Mauriņas Grobiņas vidusskolas Kapsēdē direktores vietniece Skaidrīte Brugevica apstiprina, ka autobuss, kurš savāc un nogādā bērnus līdz skolai un atpakaļ līdz šim ir bijis spējīgs izbraukt visus nepieciešamos ceļa posmus.
“Protams, nezinām, kā būs tuvākajās dienās, kad sola vēl lielāku sniegu, bet
pagaidām arī vecāki, kas ved bērnus ar privātajiem transportlīdzekļiem nav minējuši, ka līdz skolai netiek,”
teic S. Brugevica.
Arī Grobiņas un Gaviezes pagastu apvienības pārvaldes vadītājs Jānis Cipriķis atzīst, ka ir labāk nekā viņš to bija gaidījis.
Viņš gan nenoliedz, ka noteikti palikuši ceļi, kuri nav notīrīti, bet nav saņemtas arī nevienas sūdzības par to, ka kāds kaut kur nevarētu kādu ceļu izbraukt.
“Vakar no rīta pats jau piecos piecēlos, lai izbrauktu un apskatītos to situāciju, bet pakalpojuma sniedzējs jau bija visu izdarījis.”
Līdzīga pieredze ir arī Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldes vadītājai Agijai Kaunesei, kura pastāsta, ka katru gadu lielākais indikators par kādu nenotīrītu svarīgu ceļa posmu vai grūtībām kaut kur tikt ir tieši iedzīvotāju sūdzības. Līdz šim gan tādas vēl nav saņemtas.
“Situācija šobrīd ir apmierinoša, jo visas iesaistītās tehnikas ar darbiem tiek galā.”
Vakarrīt darba gaitu viņa pārrunājusi arī ar pašu pakalpojuma sniedzēju, kurš apstiprinājis, ka viss notiek pēc plāna.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
