“Mēs satiekam cilvēkus un uzzinām daudz ko jaunu. Arī cilvēks ir medijs, viņš nes sevī informāciju tāpat kā ikviens rīks,” saka Evija Maļkeviča. Viņa bija viena no lektorēm pagājušonedēļ Liepājas Universitātē notikušajā konferencē par medijpratību. Informācijai piekļūt mēs varam, bet ko ar to iesākt?

Šim un citiem jautājumiem uzmanība tika veltīta LiepU notikušajā konferencē, ko kopīgi rīkoja augstskola, Kultūras ministrija un Britu padome.

“Medijpratība no cilvēkiem prasa uzdot jautājumus par informāciju, ko viņi saņem,” savā priekšlasījumā norādīja Bornmutas Universitātes profesors Džulians Makdugals no Lielbritānijas. Viņš arī uzsvēra, ka neviens teksts nevar būt neitrāls.

“Man patīk salīdzināt medijpratību ar tradicionālajām prasmēm 20. gadsimtā,” sacīja sociālo zinātņu maģistre E. Maļkeviča. “Tad vajadzēja zināt, kad apsēt lauku un kad to novākt. Bet šobrīd prasmes ir saistītas rīkiem, jauniem medijiem, ar to, kur un ko meklēt un ko ar to iesākt.” Viņa norādīja, ka mums pašiem jābūt atbildīgiem informācijas pārvadītājiem. Un tieši izglītotājiem ir ļoti svarīgi orientēties šajā vidē – lai palīdzētu gan skolēniem un studentiem, gan arī citu sociālo grupu pārstāvjiem. Turklāt jārēķinās ar to, ka cilvēks patlaban dzīvo starp divām informācijas sistēmām – viena vēl aizvien pastāvēs grāmatās un citā fiksētajā informācijā, otra ir virtuālā pasaule, kas arī ir informācijas pasaule, kurā dzīvojam.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11.aprīļa numurā.

#kvards-20170411-09#