Lai iepazītu citu pašvaldību
pieredzi universālā dizaina ieviešanā, Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības
programmas 2007 – 2013 projekta ”Mana sociālā atbildība” (My response) ietvaros
Kurzemes plānošanas reģions 23. un 24.janvārī organizēja pieredzes apmaiņas
braucienu, kurā piedalījās arī Liepājas domes un Liepājas Neredzīgo biedrības pārstāvji, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Enģele.

Pieredzes apmaiņas braucienā tika iepazīti universālā
dizaina pielāgojumi pilsētvidē un sabiedriskās ēkās Nīcā, Klaipēdā, Ventspilī, Kuldīgā
un Liepājā. Kā uzsvēra Kurzemes plānošanas reģiona projekta vadītāja Inga
Kalniņa, viens no šī pieredzes brauciena nozīmīgākajiem aspektiem bija tas, ka
tajā piedalījās arī cilvēki ar invaliditāti, kuri praktiski varēja novērtēt to,
kā universālā dizaina principi tiek īstenoti dažādās pašvaldībās un kas vēl
būtu jāuzlabo un jāņem vērā, realizējot nākotnes projektus.

Projekta partneri pašvaldībās iepazīstināja pieredzes
apmaiņas brauciena dalībniekus ar projekta ietvaros realizēto, tā piemēram,
Nīcas novada pašvaldība nodemonstrēja Nīcas novada domes ēkā ierīkoto liftu,
kas ļauj cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī vecākās paaudzes cilvēkiem ērti
nokļūt uz ēkas augšējiem stāviem.

Klaipēdas pašvaldība par projekta līdzekļiem pludmalē
iecerējusi uzstādīt 12 tualetes, kas speciāli pielāgotas cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām, projekta ietvaros rīkotas arī vairākas apmācības.Brauciena
dalībniekiem Klaipēdā bija iespēja apmeklēt arī Klaipēdas profesionālās
apmācības un rehabilitācijas centru, kur savu nākamo profesiju var apgūt
ikviens interesents, bet centrs ir īpašs ar to, ka šeit iespēja apgūt profesiju
ir arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, centra vide ir tam speciāli pielāgota.
Tā piemēram, centrā var apgūt masiera, florista vai viesnīcu darbinieka profesiju.

Ventspils pašvaldība projeka ietvaros iegādājusies
speciālus mobilos pacēlājus, kas palīdz pārvietot cilvēkus ar kustību
traucējumiem pakāpnēm. Šādus pacēlājus savā darbā izmanto Ventspils Sociālais
dienests un Ventspils ūdens piedzīvojumu parks. Projekta ietvaros Ventspils
ūdens piedzīvojumu parkā uzstādīts arī 
pacēlājs, kas ļauj cilvēkus ar kustību traucējumiem iecelt baseinā,
tādējādi sniedzot viņiem iespēju pilnvērtīgi baudīt ūdens procedūras. Tāpat par
projekta līdzekļiem no Piejūras kempinga pāri kāpai izbūvēta ērti lietojama
takacilvēkiem riteņkrēslos, velosipēdistiem un ģimenēm ar ratiņiem.

Savukārt Kuldīgā par projekta līdzekļiem pieejamāka
vide cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iekārtota Kuldīgas Sociālajā dienestā. Ierīkots
speciāls pacēlājs, kas cilvēkus riteņkrēslā var nogādāt ēkas otrajā stāvā, turklāt
centrā izvietotās informatīvās zīmes ar dienesta darba laikiem ir lasāmas arī Braila
rakstā.

Ņemot vērā laika apstākļus, Liepājā brauciena
dalībnieki ar Latvijā pirmo pludmales pieejamības kompleksu cilvēkiem ar
invaliditāti, kas uzstādīts Glābšanas stacijā, Jūrmalas parkā, tika
iepazīstināti neklātienē ar prezentāciju Liepājas Olimpiskajā centrā. Cilvēki,
kuriem līdz šim nav bijusi iespēja ērti piekļūt jūrai, Liepājas pludmalē no
pagājušā gada vasaras var baudīt pilnvērtīgu atpūtu. Komplekss ietver cilvēkiem
ar kustību un redzes traucējumiem pielāgotas pārģērbšanās un labierīcību telpas
ar dušu un tualeti. Ģērbtuvē cilvēkiem ir iespēja pārģērbties, atstāt savas
mantas un pa platu, cilvēkiem ar invaliditāti pielāgotu laipu doties uz jūru,
lai ar asistenta palīdzību peldētos speciālā riteņkrēslā vai patstāvīgi
izbaudītu peldi jūrā, vai atpūstos jūras krastā.Jūrā, pretī Glābšanas stacijai,
tiek izvietots audioboju komplekts, kas ar skaņas signālu neredzīgiem un
vājredzīgiem cilvēkiem ļauj noteikt atrašanās vietu jūrā un droši peldēt,
savukārt Glābšanas stacijas teritorijā uzstādīta taktilā karte, kas ataino tās
teritoriju un nokļūšanu līdz jūrai.

Pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki novērtēja arī Liepājas
Olimpiskajā centrā veiktosvides pieejamības pielāgojumus pēc universālā dizaina
principiem.

Braucienā piedalījās pārstāvji no Kurzemes plānošanas
reģiona, Nīcas novada domes, Klaipēdas pašvaldības, Klaipēdas Sociālā atbalsta
centra, Saldus pensionāru biedrības, Rucavas Sociālā dienesta, Ventspils
Sociālā dienesta, Invalīdu un viņu draugu apvienības ”Apeirons”, Skrundas
novada domes, Liepājas domes, Dundagas novada domes, Kuldīgas Sociālā dienesta,
Liepājas Neredzīgo biedrības, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu
kvalitātes kontroles departamenta u.c.

Informācijai: Ar universālā dizaina jēdzienu saprot tādu produktu, vides, pakalpojumu
un informācijas noformējumu un pasniegšanas veidu, kas būtu pieejams pēc
iespējas plašākai sabiedrībai bez nepieciešamības tos papildus uzlabot vai
pielāgot atsevišķu cilvēku vajadzībām un ērtībām.