Vai tās ir nesaskaņas LiepU vadībā? Kāda īsti ir savstarpējā komunikācija, kur vienu sarunu pusi pārstāv Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa? Lai gan šajā amatā viņš ir vien no 31. oktobra, nomainot profesoru Edgaru Lāmu.

Kurš turas pie krēsliem?

LiepU Satversmes sapulcei pirmdien pieņemot vienbalsīgu lēmumu par pievienošanos LU, ko arī saviem lasītājiem vēstīja portāls, sekoja vēsts no citas LiepU lēmējinstitūcijas – padomes, ka par vadošo partneri viņi izraudzījušies RTU, un diskusijas, kam galu galā pievienoties, vēl turpinās.

”Fakts ir tāds, ka par padomes balsojumu personīgi uzzināju no lsm.lv raksta,” neslēpj U. Zupa.

Padomes priekšsēdētājs Andris Grafs jau pēc tam informē, ka bijis stabils balsu vairākums, neprecizējot, cik no locekļiem nobalsojuši ”par”. Dibinātājam, kas ir Izglītības un zinātnes ministrija, ir darīti zināmi visu lēmējinstitūciju viedokļi: padome par RTU, Satversmes sapulce un Senāts par LU, un LiepU nākotni izlems valdība.

U. Zupa cer uz pragmatisku un loģisku lēmumu. Ja lēmums būs pieņemts demokrātiski un caurspīdīgi, vai tas būtu par labu LU vai RTU, to akceptēs, un ”strādāsim pēc labākās gribas, lai sadarbotos, lai realizētu”.

U. Zupa piekrīt, ka bažas ir par nezināmo, jo neviens jau nezina, kā tad būs. Taču tas, ka LiepU ir jāpaliek kā spēcīgai universitātei, neieejot pārāk daudz citas universitātes profilā, nekļūstot par kādas filiāli, viņam ir skaidrs.

U. Zupa min, ka no padomes puses varbūt ir neuzticība jautājumā, vai universitātes akadēmiskā saime, studenti, darbinieki spēs pieņemt kaut kādus lēmumus, vai spēj uz sevi kritiski paskatīties no malas.

”Sabiedrībā ir aizgājis stāsts, ka mēs esam izvēlējušies vieglāko variantu, bet tas nav īsti precīzi.

Līdz ar to varbūt ir radies maldīgs iespaids, ka šeit kāds turas pie krēsliem, ka mēs negribam izmaiņas vai tamlīdzīgi.

Ar LU mums sakrīt stratēģiskie studiju specializācijas virzieni, ir tehnoloģiskās sakritības, arī vēsturiskā sadarbība. Tas viss ir par labu LU. LiepU vadības līmenī ir izpratne par to, ka vajag mainīties, un izmaiņām ir jābūt izsvērtām, balstītām tādā ilgtspējīgā domāšanā.”

Izaicinājumi un spriedze

Tas, kā noris izšķirīgie procesi, domājot par Liepājas Universitātes nākotni, liek jautāt par savstarpējo komunikāciju izglītības iestādes iekšienē.

Medijos tiek lietoti arī tādi apzīmējumi kā šķelšanās un nesaskaņas vadībā. A. Grafs gan norāda: ”Es neteiktu, ka ir būtiskas nesaskaņas vai tamlīdzīgi. Ir atšķirīgi viedokļi. Katra institūcija šo lēmumu pieņēmusi, vērtējot no sava skatpunkta, katrai pusei pieejot atbildīgi, racionāli, vērtējot no savām pozīcijām.”

Padome ir jauns veidojums, darbu sākusi vien martā, un arī tas ir viens no aspektiem, kādēļ, iespējams, vēl nav sanācis rast sadarbības modeli starp četrām galvenajām institūcijām, to skaitā ir arī rektoru. U. Zupa skaidro, ka universitātē nav vienvaldība, kā tas ir uzņēmumā vai kādā iestādē.

”Visiem padomes locekļiem nav pieredzes darbā akadēmiskajā vidē. Šeit ir jāmeklē konsensus risinājumi utt. Pieļauju, ka tas arī varētu kaut kādā veidā nospēlēt lomu. Vēl politiskais stāsts padomei ir diezgan tuvs. Paskatoties padomes locekļu sasaisti ar politiskajām partijām, pieļauju, ka tur arī, iespējams ir intereses.

Domāju, ka tas arī ir viens no mīnusiem. Ja bija iecerētas padomes kā labs pārvaldes veids, bet, ja politizējas, – tas ir pilnīgi nepareizi.”

”Ja nebūtu dienaskārtībā šie lielie izaicinājumi – reorganizācija, iekšējās potenciālās konsolidācijas struktūras maiņa, rektora vēlēšanas –, ieskriešanās ceļš būtu daudz mierīgāks,” uzskata A. Grafs, sakot, ka joprojām ”esam pieslīpēšanās procesā” ar institūcijām augstskolā.

”Bet arī no mums tiek sagaidīts lēmums. Ne vienmēr viedokļi sakrīt, un tas rada iekšējo spriedzi un emocijas. Visi saprotam, ka šīs pārmaiņas notiek tagad, nevis kaut kad tālu. Kad lielie stratēģiskie jautājumi tiks pieņemti, spriedze noteikti mazināsies.”

”Jā, tas nerada tādu profesionālu iespaidu, to varu arī kā komunikācijas doktorants pateikt. Nerada vienotību, vienotu darbību,” piekrīt U. Zupa,

vaicāts par to, kā patlaban izskatās to acīs, kas sekojuši līdzi LiepU konsolidācijas jautājumam. ”Manuprāt, būtu svarīgi saprast, kādēļ šī komunikācija tā ir veidojusies.”

A. Grafs uzskata, ka notikušo ”visi ļoti labi saprot”, piebilstot, ka arī citu universitāšu konsolidācijas procesā viedokļi ir atšķirīgi, – gan Latgalē, gan reorganizējot Banku augstskolu.

Viņš apliecina, ka nekas nav apstājies, nedaudz ieskicējot darāmo: ”Novembra laikā ir jātiek galā ar jauno universitātes stratēģiju, budžetu, jo gada pirmajā ceturksnī ir jau nepieciešams sākt noteikt tos galvenos virzienus, kuros varētu tikt investēti atveseļošanās fonda līdzekļi.” Un šeit aktīva iesaiste būs arī visām pārējām pusēm, līdz ar to sadarbība būs.

Gan U. Zupa, gan A. Grafs saka: abu attiecībās antipātiju neesot. ”Absolūti konstruktīva sadarbība,” tā raksturo padomes priekšsēdētājs. ”Zupas kungs pavisam nesen ir sapulces priekšsēdētājs. Iepriekš mums bija izcila sadarbība ar Lāma kungu.”

Studenti uzlādē

U. Zupa sarunā ar portālu teic, ka šī nedēļa pagājusi darbos no rīta līdz vēlai naktij. ”Traki vispār,” viņš saka, ”parasti tik aktīvs darbs, kāds noritējis pēdējā nedēļā, nav. Normālā kārtībā tās ir pāris tikšanās reizes gadā, izrunājot svarīgus jautājumus.”

Taču pēc ievēlēšanas, ko U. Zupa sauc par godpilnu amatu, sanācis tā, ka ierauts dažādu norišu virpulī. Lai arī LiepU viņš pilda dažādus pienākumus, ”šonedēļ sanācis būt tikai un vienīgi priekšsēdētājam”.

Par ”miera ostu” viņš sauc pusotru stundu pie studentiem, kad vadījis lekcijas. Varēts patīkami atslēgties. ”Stāstīt, mācīt, diskutēt. Šī darba daļa man patiešām patīk.

Es labi jūtos auditorijās, ar studentiem, tas uzlādē. Protams, administratīvais darbs – tas ir brīžam piņķerīgs. Darbs rada prieku, kad redzi rezultātu. Bet šeit rezultāti nav vienā dienā redzami. Pēc diviem trim gadiem. Tas prasa ilgāku laiku, bet es jūtos ļoti labi.”

Viņam personīgi ir svarīgi, lai Liepājā būtu ”forša augstākās izglītības iestāde, kurā var apgūt visu ko”, arī tādēļ, ka pašam aug bērni. ”Mums ir vajadzīgi skolotāji, logopēdi, sociālie darbinieki, arī mākslinieki. Dažāda spektra profesiju pārstāvji. Tā ka nevar skatīties tikai ekonomiski, tīri matemātiskās lietas, kas ienes vai neienes peļņu.”

Vizītkarte

Uldis Zupa

• Dzimis 1977. gadā.
• Liepājas Universitātes attīstības direktors, Satversmes sapulces priekšsēdētājs, lektors, maģistra studiju programmas ”Vadības zinības” direktors.
• Absolvējis Zviedrijas Karalisko jūras spēku koledžu un Rīgas jūrskolu. Uzņēmējdarbības vadības bakalaurs, vadībzinātņu maģistrs, pašlaik komunikācijas zinātņu doktorants augstskolā ”Turība”.
• 20 gadus pavadījis NBS.
• Strādājis koncertzālē par konferenču un pasākumu organizatoru.
• Precējies.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.