Speciālisti uzskata, ka izplatīties varētu omikrona kārtējais paveids, ko mediķi kodē ar skaitļu un ciparu kombināciju ”XBB.1.5”.

SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja pastāsta, ka pašlaik vērojamas kovida izplatības samazinājuma tendences jau no gada sākuma, taču vienlaikus jāatceras, ka ir mainījusies testēšanas kārtība, tādēļ nevaram pateikt, ka atklātie pozitīvie gadījumi ir vienīgie.

”Visticamāk, tā nav, jo testēšana notikusi pēc sistēmas, nevis kā agrāk, kad testēties varēja jebkurš,” skaidro I. Arāja.

Viņa atgādina, ka tagadvalsts apmaksātus Covid-19 testus veic pacientiem, kuriem nepieciešama ārstēšana slimnīcā, lai mazinātu infekcijas slimības izplatības riskus ārstniecības iestādēs, kur koncentrējas cilvēki ar novājinātu imunitāti, pacienti ar hroniskām slimībām u.c. riska grupas.

Ambulatori testēšanu apmaksā arī grūtniecēm ar Covid-19 saslimšanas pazīmēm, ārstam pirms tam izvērtējot testa nepieciešamību un rezultātu nozīmi ārstēšanas procesā.

Mazāk cilvēku tagad nonāk stacionāros ar kovida saslimšanu, mazāk mirst, tomēr joprojām ir gadījumi, kad kovida dēļ nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.

”Eiropas slimību profilakses centra ziņojums jeb riska novērtējums rāda, ka ar jauno Covid-19 omikrona paveidu augsts saslimšanas risks ir senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām, īpaši tiem, kuriem nav aktuālās vakcinācijas (pielāgotā vakcīna). Jo

šis paveids ir daudz infekciozāks jeb lipīgāks nekā iepriekšējie omikrona paveidi. Prognozēts, ka tas Eiropā tuvākā laikā varētu būt vadošais kovida paveids,”

saka SPKC pārstāve.

I. Arāja norāda, ka iepriekš omikrona paveidi ātri vien kļuva dominējoši, bet bijis arī tā, ka Latvijā tie lokalizējas tikai vienā vietā, plašāk pa valsti neizplatoties.

Jaunais omikrona paveids cilvēku paraugos Latvijā vēl nav atklāts. Bet notekūdeņos, ko tāpat pēta, tas ir fiksēts. ”Tā kā tas ir nesen parādījies, nevar vēl pateikt visas klīniskās pazīmes un izpausmes. Taču veselības aizsardzībai un risku mazināšanai ir variants – potēšanās ar pielāgotajām vakcīnām,” piekodina speciāliste.

Latvijā kopumā pret kovidu šobrīd ir 4% vakcinēto, bet pret gripu vakcinējušies 6%. Aktīvāk potējas seniori pēc 65 gadu vecuma, kā arī pacienti ar hroniskām saslimšanām – šajā grupā pret Covid-19 ar pielāgoto vakcīnu potējušies 11% iedzīvotāji, savukārt pret gripas smagu gaitu – 16%.

Savukārt sabiedriski aktīvākajā daļā, kas ir arī lielākie slimības izplatītāji, gan pret kovidu, gan gripu vakcinējušies ļoti maz iedzīvotāju, tikai 3 procenti.