Pirmie gulbji, kas Latvijā atgriezušies no ziemošanas vietām, novēroti marta vidū. Bet paugurknābja gulbis, kas pirmajā pavasara saulē gozējas Melnupītē, prom nemaz nebija devies. Liepājnieks Pjotrs un citi apkārtnes iedzīvotāji Melnupītē ziemojušo gulbi nākot barot bieži. “Viņš ir slims. Nelido. Spārns beigts,” ir novērojis Pjotrs. Putns ziemā daudz laika pavadījis pie tilta, kur ūdens neaizsalst. “Ziemu labi pārdzīvoja,” priecājas pavecais vīrs.

Tā kā gulbim ir ļoti gaišs knābis,redakcijai radās aizdomas, ka tas ir Latvijā reti sastopamais, bet regulāri novērotais paugurknābja gulbja poļu morfas pārstāvis. Ornitologs Dmitrijs Boiko to noliedz: “Poļu morfai ir viena ļoti raksturīga pazīme – ļoti gaišas kājas, bet šim gulbim kāja ir melna.” Bāli rozā knābis liecinot, ka putns ir jauns – dzimis 2007.gadā.

Taču Latvijā ziemojoši gulbji nav nekas neparasts. Pēdējos gados ziemojošo īpatņu skaits svārstās no 200 līdz 5500 putniem atkarībā no apstākļiem, kādi te valda ziemā, teikts interneta mājaslapā putni.lv. Savukārt Latviju par ligzdošanas vietu izvēlas 800–1000 pāru.

Galvenā ziemošanas vieta Latvijā paugurknābja gulbjiem ir Liepājas ezers, kur normālās ziemās īpatņu skaits pārsniedz pat 3000 putnu. Bargās ziemās, kad ezers pilnīgi aizsalst, gulbji dodas prom no Latvijas.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Liepājnieks Pjotrs Melnupītē ziemojušo gulbi regulāri baro ar maizi.