Pietiek sākt gatavot vakariņas, tīrīt māju
vai pieķerties vēl kādam darbiņa, kad īsā laikā gružkaste jau pilna un var
tikai nobrīnīties: kur tie atkritumi rodas? Devāmies pie liepājniekiem, lai skaidrotu,
kā racionālāk savākt atkritumus, lai tie nekļūst par mājas biedu un konfliktu
cēloni starp kaimiņiem. Pieredzē dalās daudzdzīvokļu mājas E.Tissē ielā 52
vecākais VILNIS PRIČINS.

Piecām mājām kopīgs gružu laukums

Par
mājas vecāko Vilni ievēlēja pirms 13 gadiem. Tas ir pietiekoši ilgs laiks, lai
būtu uzkrāta pieredze mājas apsaimniekošanas jautājumos, toskait arī par
atkritumu racionālāku savākšanu.

“Šo
gadu laikā vairāk vai mazāk, apvienojoties piecas mājas, esam sakārtojuši
atkritumu savākšanu, taču pirms 13 gadiem tā lieta bija diezgan bēdīga,”
atceras Vilnis. Māja E.Tissē ielā 52, kurā viņš pats arī dzīvo, atrodas līdzās
Ezerkrasta sākumskolai. “Tieši tajā mājas galā, kurš ir pret skolu, arī
atradās gan mūsu, gan kaimiņmāju gružu konteineri – kopā pieci,” viņš
turpina. “Un tas bija briesmīgi: pirmkārt, tur bija grūti piekļūt gružu
izvedējiem: ziemas laikā traucēja sniegs un nebija retums, ka trīs dienas
konteinerus nevarēja izvest, tie pildījās un maisiņi ar atkritumiem jau krita
uz zemes, bet citā laikā izvedēju piebraukšanai traucēja tur novietotās
automašīnas. Nebija retums, kad kādu no tām apskādēja. Otrkārt, tikko
konteineri bija pilni, stiprākā vējā tur samestie atkritumi aizlidoja pa gaisu
un piemēsloja gan apkārtni, gan arī skolas teritoriju, par ko neviens nebija
priecīgs.”

Tad
arī nobrieda jautājums par kārtīga gružu laukuma izveides nepieciešamību. Par
to vienojās piecas kaimiņos esošās daudzdzīvokļu mājas: E.Tissē ielā 52,
E.Tissē ielā 50, E.Tissē ielā 48, Dzērves ielā 17 un Dzērves ielā 13. Meklējot
vietu jaunajam atkritumu laukuma, to atrada E.Tissē ielas 52 otrā galā. Bija
vairāki noteikumi, kur tam jāatrodas: pirmkārt, lai viegli piekļūt gružu
izvedējiem – tagad tas notiek pa Dzērves ielu, otrkārt, lai pie tā viegli
piekļūt visu piecu māju iemītniekiem un, treškārt, lai tas netraucē mikrorajona
iemītniekiem. Īpašu strīdu par izvēlēto vietu nebija, vienīgi Vilnis atceras,
ka īsu brīdi bija iebildumi no kaimiņmājas iedzīvotājiem, ka gružu konteineri
turpmāk atradīsies pretī viņu logiem. Taču pārrunu ceļā šis konflikts
atrisināts. Laukuma izbūves izmaksas bija nepilns pusotrs tūkstotis latu, ko
sadalīja uz dzīvokļu skaitu.

Tagad
šo piecu māju iemītnieki savus atkritumus izmet kārtīgi ierīkotā gružu laukumā,
kam ir betonēta pamatne, tas ir iežogots, ar durtiņām un jumtu. Tas gan nav
slēdzamas. Vilnis saka: “Tas ir iespējams vienas, bet ne piecu māju
iedzīvotāju vidū – nodrošināt tik daudz atslēgu ir neiespējami.” Iežogojumā
ir trīs lielie konteineri kopīgajiem sadzīves atkritumiem, viens mazāks papīram
un vēl mazāks stiklam. Lielos konteinerus izved ik dienas, šķirotos atkritumus
– reizi nedēļā. Un vienreiz nedēļā izved arī lielgabarīta atkritumus. Lai gružu
laukumos būtu kārtība, sētnieks to ik dienas sakopj. 

Disciplinē novērošanas kamera

Sākot
risināt atkritumu izmešanas vietu sakārtošanu, daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji
un apsaimniekotāji ir saskārušies ar problēmu, ka ar saviem atkritumiem ierodas
arī svešinieki. “Jā, pie mums arī tā bija,” saka Vilnis. “Pa
ceļam uz autobusu pieturu mūsu konteineros savus atkritumu maisiņus izmeta gan
citās mājās dzīvojošie, gan atbrauca pat ar automašīnām un piemeta gandrīz
pilnu konteineru. Nāca arī no privātmājām.” Taču nu šis jautājums ir
atrisināts. Pirmkārt, uz konteinera iežogojuma uzlika informāciju par to, kuru
māju iedzīvotāji tur drīkst izmest savus atkritumus. Otrkārt, uzstādīja
novērošanas kameru, par kuras esamību arī vēstīja zīmīte uz iežogojuma.
“Varbūt garām ejot kāds kādu papīru, pudeli vai ko citu izmet, bet lielos
vilcienos es uzskatu, ka šo svešinieku problēmu esam atrisinājuši,”
uzskata Vilnis. 

Tie, kas vēlas, var atkritumus šķirot

Atkritumu
šķirošana šajā piecu māju kopsaimniecībā ieviesta uzreiz kā nolemts veidot
laukumu atkritumu konteineriem. “Es uzskatīju, ka tas ir jādara, ka uzreiz
jāparedz vieta šķiroto atkritumu konteineriem, jo dzīve iet uz priekšu, cilvēki
kļūst izglītotāki, vairāk domā par ekoloģiskām un citām vides lietām un vēlas šķirot
atkritumus,” stāsta Vilnis.

Taču,
pirms ķerties pie atkritumu šķirošanas, cilvēki tam bija jāsagatavo.
“Vispirms visu piecu māju vecākie kopā ar kompāniju “Eko
Kurzeme”, kas mums izved atkritumus, izrunājām visas ar atkritumu šķirošanu
saistītās lietas,” atgādina Vilnis. “Pēc tam “Eko Kurzeme”
visās pastkastītēs izdalīja bukletus par to, kā notiek atkritumu šķirošana, par
to runājām arī sapulcēs, un tā tas sākās.”

Rezultāts
ir dažāds: ir cilvēki, kas ar lielu prieku piekrīt šķirošanai un ir tādi, kas
nesaprot un negrib saprast, kāpēc tas vajadzīgs. “Bet nekas – ja negrib,
lai nešķiro,” Vilnis ir samierniecisks. “Viņiem ir kopīgo atkritumu
konteineri – lai met visus savus atkritumus tur. Bet tiem, kas vēlas šķirot,
šāda iespēja ir.”
Arī Vilnis pats savā ģimenē šķiro atkritumus. “Protams, ja būtu jāšķiro
piecās gružkastēs, mūsu mazajos dzīvokļos, kuros ir mazas virtuves, tas būtu
ļoti apgrūtinoši, bet tagad ne,” viņš dalās personiskajā pieredzē. Stiklam
paredzētajā konteinerā var likt tikai stikla pudeles un burciņas – tās mēs arī
agrāk nemetām kopējos atkritumus, bet savācām un izmetām, kad sakrājās. Un
papīram domātajā konteinerā lielākoties nonāk kartona kastes, ja kāds kaut ko
lielāku iegādājies un tamlīdzīgi – arī to sadzīves atkritumu konteinerā neieliksi.
Tā kā nekādu problēmu!”

Pagaidām
šai laukumā nav atsevišķa konteinera plastmasas pudelēm, lai gan daudzi tās
gribētu izmest atsevišķi no citiem atkritumiem. “Tuvākajā laikā arī
nebūs,” saka Vilnis. “Tā kā daudz runā par to, ka, iespējams, nākotnē
šīs pudeles varēs nodot atpakaļ speciālos automātos, visticamāk tas nemaz nebūs
vajadzīgs.”

Diemžēl
arī šķiroto atkritumu konteineros reizēm nonāk atkritumi, kam tur nebūtu jābūt.
Piemēram, PET pudeles papīru konteinerā. “Iespējams, ka tas nemaz nav
apzināti, bet aiz nezināšanas,” saka Vilnis. “Iespējams, ka cilvēki
nemaz nezina par atkritumu šķirošanu, jo iedzīvotāji mājās mainās un pagaidām
vēl informācijas un zināšanu par atkritumu šķirošanu ir maz. Tāpēc Vilnis
uzskata: gružu savācējiem vismaz reizi pusgadā vajadzētu pastkastītēs no jauna
ievietot informatīvos materiālus par atkritumu šķirošanu, uzsverot, ka
konkrētajā mājā tāda iespēja ir un par atkritumu šķirošanu, viņaprāt, biežāk
vajadzētu informēt arī preses izdevumos, televīzijā un radio raidījumos.

Lielgabarīta gružiem atsevišķa vieta

Ne
vienā vien daudzdzīvokļu mājā neatrisināts jautājums ir lielgabarīta atkritumi:
vecās mēbeles, vecie logu rāmji, durvis un citi gruži, kurus visbiežāk novieto
pie sadzīves atkritumu konteineriem. Taču, savācot sadzīves atkritumus, gružu
izvedēji tiem klāt neķeras – tas ir atsevišķs maksas pakalpojums. Šo jau
pieminēto piecu māju savienībā ir atrisināts arī šis jautājums. “Mums
netālu no gružu laukuma ir atsevišķa vieta, kur novietot liegbabarīta
gružus,” skaidro Vilnis. “Un reizi nedēļā tos izved.” Līdz ar to
nekādu strīdu nav, un atkritumi mēnešiem ilgi pie mājas nemētājas. Gan Vilnis,
gan citi šo māju iedzīvotāji novērojuši arī to, ka nereti, kad šajā laukumā
parādās kaut kas no koka, piemēram, vecie logu rāmji vai kas cits, ilgi nav
jāgaida, kad cilvēki ar ratiņiem ir klāt un savāc tos malkai. Tāpat nereti no
laukuma pazūd arī tur noliktās mēbeles. Visticamāk kādam tās vēl noder.
“Un labi, ja tā,” saka Vilnis. “Kamēr neviens no šiem savācējiem
mūsu laukumā nekādas nekārtības netaisa, lai nāk un vāc, ja tur atrod sev kaut
ko derīgu!” 

Ieguvumi no kopīgā atkritumu laukuma:

• tīra un sakopta vide,
• nav vairs pretenziju no citām mājās par atkritumu
  mētāšanos,
• nav problēmu ar izvešanu,
• šķirošanas iespēja tiem, kas to vēlas.

Padoms:

Ja
mājas iedzīvotāji piekrīt atkritumu šķirošanai, pārējo atkritumu izvešana ir
lētāka, jo sašķirotos atkritumus izved bez maksas, savukārt kopējo atkritumu
daudzums uz to rēķina samazinās. 

Arī mazās mājas apvienojas

Diezgan sarežģīti ar gružu izvešanu ir
nelielās mājās, kurās pie katras mājas nevar nodrošināt gružu izvedēju
piekļūšanu. Tām nākas apvienoties.

INETA DRIGULE, mājas Šaurās ielā 2
vecākā:

”Arī
mūsu trīs vietas sētas mājām ir tāda problēma, tāpēc nācās apvienoties gandrīz
piespiedu kārtā, taču tas ir nācis mums par labu, jo tagad ir kārtība gružu
lietās. Turklāt kopš septembra sākuma mums ir ieviesta arī atkritumu šķirošana:
vienā konteinerā liekam stikla taru un otrā – papīru un PET pudeles. Ir
gadījumi, kad cilvēki sajauc šķirojamos konteinerus un tad es pati dodos
sašķirot pareizi. Pirms sākām jauno kārtību, es pati apstaigāju visus dzīvokļus
un izskaidroju cilvēkiem, kā jārīkojas. Un teicu: ja kaut ko nesaprot, stāstīšu
vēlreiz vai, ja nezina, kur īsti savus atkritumus likt, lai labāk liek kopīgajā
konteinerā. Un līdz ar atsevišķa konteinera ieviešanu stikla tarai, esam
atvieglojuši dzīvi arī tiem cilvēkiem, kas revidē gružus. Tagad viņi zina, ka
pudeles jāmeklē atsevišķi un neizrakā kopīgo atkritumu konteineru. Līdz ar to
atkritumi vairs nemētājas pa apkārtni. Turklāt līdz ar atkritumu šķirošanu ir
samazināta maksa par atkritumu izvešanu, jo tie jāizved retāk. Agrāk mums tos
izveda trīsreiz nedēļā, tagad tikai divas.”

Kur likt ēdiena paliekas?

Tosmarē ir panākta vienošanās ar gružu
izvedējiem par vienotu tarifu visā mikrorajonā, tāpēc nav būtiski, kuras mājas
konteinerā savus atkritumus izmest, taču ir iedzīvotāji, kas domā, kā vēl
risināt atkritumu savākšanu.

RASA SAVČUKA, mājas Viršu ielā 1
vecākā:

”Kad
es viesojos pie radiniekiem Klaipēdā, redzēju, ka tur daudzdzīvokļu māju
koridoros ir spaiņi ēdienu atlieku savākšanai. Un cilvēki labprāt šo iespēju
izmanto. Šīs paliekas brauc savākt zemnieki no tuvējām saimniecībām. Man ir
ideja šādu praksi ieviest arī mūsu mājā, taču pagaidām vēl nezinu, kāda tam būs
atsaucība. Savukārt ar lielgabarīta gružiem mums nav nekādu problēmu – ja kāds
vecās mēbeles vai kaut ko citu noliek pie konteinera, to ātri vien savāc
cilvēki, kam Tosmarē ir dārziņi: gan malkai, gan būvmateriāliem. Savukārt, ja
cilvēki veic dzīvokļa pārbūvi, viņi paši pasūta lielo konteineru un paši maksā
par tā izvešanu – citiem kaimiņiem par to nav jāmaksā. Vienreiz bija gadījums,
kad kāda ģimene savus būvgružus gribēja samest kopīgajā konteinerā, taču
iedzīvotāji ir acīgi un to nepieļauj. Arī mūsu rūpīgā sētniece seko, lai gružu
lietās būtu kārtība.”