Ihtiologu komanda ar zvejas kuģi no Ventspils ostas devās jūrā veikt ihtiofaunas pētījumus Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (aptuveni 12 jūras jūdzes no krasta). Izpētei viņi izmantoja dažādas metodes – hidroakustisko uzskaiti, tralējumus zivju koncentrācijas vietās, jūrā izlika “Nordic Coastal” tipa tīklu ar dažādu izmēru acīm, kas nodrošināja dažādu izmēru un sugu zivju ieguvi. Tāpat pētnieki ieguva ihtioplanktonu un filmēja jūras grunti. “Varētu teikt, ka šis bija pirmais lielais brauciens, kurā filmēšanai izmantojām Latvijā ražotu robotu – 50 metrus garu vadu ar kameru un motoriem galā. Jāsaprot, ka Baltijas jūrā redzamība nav tā labākā. Tie ir daži metri, taču tik un tā mums ir iespēja paraudzīties, kas tad tur jūras dzīlēs notiek,” laikrakstam pastāstīja Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pārstāvis Ivars Putnis.

Vēl gan esot jāveic rūpīga iegūto materiālu apstrāde, bet pirmie dati par sugām liecinot, ka metodes izvēlētas pareizi. “Uz akmeņainiem seklākiem sēkļiem parādās ļoti interesanta zivju daudzveidība, savukārt virs 50 metru dziļuma zivju daudzveidība ir krietni mazāka. Seklajos sēkļos konstatējām retas un aizsargājamas sugas, piemēram, taukzivi, jūras dzeloņgalvi un paledi jeb lapreņģi,” pauda I. Putnis, uzsverot, ka jūras dzeloņgalvi viņš dzīvē redzējis pirmoreiz.

Spītējot stiprajam vējam un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, deviņu dienu garumā darbus jūrā veica četri speciālisti. Kad darāmie darbi bijuši aptuveni pusē, spēcīgā vēja dēļ pētniekiem nācās pat pārtraukt izpēti un uz dažām dienām atgriezties atpakaļ krastā.

“Šī ekspedīcija izvērtās krietni vien smagāka, nekā mēs bijām gaidījuši. Katru dienu no pievakares līdz vēlai naktij likām 675 metrus kopgarumā bentisko zivju uzskaites tīklus. Tos no rīta līdz pusdienlaikam cēlām ārā. Pēc tīklu izcelšanas lasījām ārā zivis, rūpīgi uzskaitījām lomu un veicām mērījumus. Tad sekoja tīklu sagatavošana nākamajam cēlienam, līdz atkal pienāca laiks tos likt atpakaļ jūrā. Taukzivs izņemšana no tīkla acīm, tas vien bija pirkstiem sāpīgs tamborēšanas darbs,” stāsta “BIOR” pārstāvis Guntars Strods.

I. Putnis sacīja, ka noķertās retās zivis bijušas pavisam nelielos daudzumos, nepārsniedzot divciparu skaitli katrai no sugām, taču viņš paredz: “Turpinot pētījumus, vēl visādi brīnumi var nākt ārā.”

Jūras dzeloņgalve un taukzivs savas dzīves laikā nesasniedz lielus izmērus, taču lapreņģe var sasniegt pat ap kilogramu lielu svaru. “Šīm zivīm nav komerciālas nozīmes, bet tās ir ļoti vērtīgas bioloģiskai daudzveidībai Baltijas jūrā, kas ir nesalīdzināmi zemāka nekā, piemēram, Ziemeļu jūrā vai Atlantijas okeānā. Baltijas jūra tomēr ir ļoti specifiska – vietās, kur ir pietiekami sāļš ūdens, trūkst skābekļa un otrādi,” teica I. Putnis, piebilstot, ka pētījumi jūrā Liepājas, Pāvilostas un Ventspils pusē turpināšoties oktobrī un novembrī.

Projektu LIFE REEF jeb “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” īsteno Dabas aizsardzības pārvalde kā vadošais partneris sadarbībā ar “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūtu. Tā kopējais budžets ir 4 miljoni eiro, no tiem 60 procentus sedz ES vides un klimata pasākumu programma LIFE, bet pārējo – Latvijas Vides aizsardzības fonds un projekta partneri.