Liepājniece saņēmusi Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu, sniedzot pakalpojumus bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm.

“Daudziem mazajiem liepājniekiem un viņu vecākiem tu esi neatsverams atbalsts. Liepāja ar tevi lepojas!” labus vārdus velta arī Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

I. Durņeva no sirds priecājas par šādu atzinību, īpašu spēku tas dodot šobrīd, kad jācīnoties ar nejauko Covid-19.

“Atzinības rakstu personīgi saņemt nevarēju, bet tas ļoti stiprina un apliecina, ka tas, ko darām, cilvēkiem vajadzīgs,”

saka atzinības saņēmēja.

Rehabilitācijā I. Durņeva darbojas 16 gadus.

“Man pašai ir dēls ar īpašām vajadzībām, būtībā visu šo sākām ne no kā, tikai balstoties uz pašu entuziasma, tomēr tas vēlās vairāk un vairāk, līdz savēlās lielā sniega bumbā. Laikam ejot, iepazinām citas ģimenes, viņu vajadzības, un kļuva skaidrs, kurā virzienā jāstrādā tālāk.

Tāds arī ir mūsu darbības modelis: koncentrējamies uz konkrētām ģimenēm, cenšamies apmierināt viņu vajadzības, novērst to, kas samilzis.

Jāsaka, rehabilitācijas joma pēdējo 30 gadu laikā ir ļoti mainījusies, uzlabojusies, bet varētu darīt vēl un vēl.

Attīstība ļoti lēna, tomēr priecē, ka process neapstājas. Ar labklājības jautājumiem šobrīd viss sokas labi, tomēr veicam pārrunas ar ministriju, gaidām tikšanos ar veselības ministru, jo nepieciešams viņa atbalsts. Darba netrūkst,” atzīst I. Durņeva.

Pašlaik lielākā “Dižvanagu” aktualitāte ir jaunas mājvietas meklēšana.

“Telpās, kur atrodamies šobrīd, mainīsies saimnieks, un mūsu īres laiks lēnām beidzas. Lai arī līdz 2025. gadam šķiet vēl ilgi, jāsāk rīkoties un meklēt vietu, kas būtu piemērota un pieejama visiem. Tādēļ lūkojam, kur mēs turpmāk varētu atrasties, kā arī augt un pilnveidoties.

Šī ēka, kur atrodamies, ir 1000 kvadrātmetrus liela, bet platība mums jau ir kļuvusi par mazu, nākotnē gribētos izveidot hospisa istabu un dažādus citus jauninājumus.

Iespējams, atradīsim vietu kādā valsts īpašumā, ko varētu apsaimniekot.”

Plāni ir lieli un daudz, I. Durņeva apstāties neplāno, turklāt atzinīgi izsakās par jauno paaudzi, kas ar lielu interesi pēta ārzemju pieredzi un cenšas to likt lietā tepat Latvijā.

“Mans puika arī aizgāja studēt par ārstu rehabilitologu, jau šobrīd viņš to visu redz plašāk, prāto, ko vēl varētu uzlabot un mainīt, tas ir ļoti svētīgi,” lepojas I. Durņeva.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.