Piektdiena, 12. augusts Klāra, Vizma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ilze Ozoliņa: Es balsoju par “zāli līdz ceļiem”, protams, ne visur

Katram gadalaikam ir savi niķi – karstums, slapjums, sals, drēgnums. Attiecīgi arī iedzīvotāju sūdzības ir sezonālas.

Ilze Ozoliņa: Es balsoju par “zāli līdz ceļiem”, protams, ne visur
Foto: Egons Zīverts
04.07.2022 00:00

liepajniekiem.lv

Rudenī traucē neaizvāktas lapas, ziemā uzmanības lokā ir nekaisītās vai, tieši pretēji, par daudz sālītās brauktuves un ietves, pavasarī līdzcilvēku dzīves kvalitāti pazemina suņu kakas, kas, nokūstot sniegam, pie ietvēm un uz tām izaug kā sēnes pēc lietus, bet vasarā intensīvi jāsūdzas par šur tur nenopļauto zāli.

Pēdējo dienu laikā, ielūkojoties mobilajā lietotnē “Liepājas pilsēta”, kur ikviens var ziņot par dažādām nebūšanām, uzzinu, ka

Ventspils ielas parkā zāle jau pāri celim, pretī mājai Dunikas ielā 23 vispār ir “briesmīgi augsta zāle”, bet pirms Jāņiem pie O. Kalpaka ielas mājas pļāvējs bijis rīktīgs haltūrētājs – traktors nopļāvis vidu, bet malās zāle aug kā augusi.

Vai tā ir jābūt? – pašvaldībai jautā iedzīvotājs.

Arī pati šovasar esmu pamanījusi, ka zāli dažviet pilsētā pļauj retāk nekā citus gadus, iespējams, tas tāpēc, ka ielās vairs nemana tikai daudz tā dēvētos simtlatniekus jeb pagaidu darba veicējus.

Šogad ne reizi pie savas mājas Ezerkrastā nav bijusi iespēja pavērot uzjautrinošās darba ražīguma ainas, kad vīri visu dienu nelielā pleķītī grābj nopļauto zāli, sastumj to mazās kaudzītēs, pēc kā seko nākamais darba posms – vēl vesela darba diena vajadzīga, lai šīs čupiņas tālāk sanestu un liktu vienā lielā kaudzē.

Lai vai kā, nereti pārņem pārliecība, ka mēs, liepājnieki, dažkārt esam pārāk prasīgi un mēdzam ieciklēties uz visnotaļ maznozīmīgām lietām.

Vai tiešām zāle būtu jāpļauj katrā zemes pleķītī, ko pēcāk izdedzina karstā saule?

Dabasmīļi saka, ka mēs ar zāles pļaušanu esam pārlieku aizrāvušies, lai gan der atcerēties, ka tā ir gan naudas tērēšana, gan dabas daudzveidības noplicināšana. Pirms pāris gadiem biedrība ”Zemnieku saeima” aicināja lauksaimniekus, pašvaldības un Valsts autoceļu uzturētājus ceļmalas un grāvjus pļaut ne biežāk kā divreiz sezonā, atgādinot, ka ceļmalas ir dzīvotne dabīgajiem apputeksnētājiem un ligzdošanas vieta mazajiem putniem.

Tomēr arī šeit monētai ir otrā puse, ko apliecina mūsu kaimiņu lietuviešu piemērs. Kāds Lietuvas parlamentārietis nupat vērsies prokuratūrā, lūdzot noskaidrot, vai Viļņas pašvaldība nepārkāpj sabiedrības un galvaspilsētas viesu interesi, pārtraucot zāles pļaušanu.

Deputāts uzskata, ka

nepļautā zāle rada bīstamību uz pilsētas ceļiem, jo “dažas dienas atpakaļ no nenopļautas zāles gaišā dienas laikā uz brauktuves izskrēja alnis un negadījumā cieta divi bērni”.

Ja man jāizšķiras starp pagarāku zāli vai tuksnesīgām ainām, tad es balsoju par “zāli līdz ceļiem”, protams, ne visur. Taču katram jau savs, tāpēc šeit ir potenciāls diskusijai, iespējams, daudz vērtīgākai nekā nedēļas nogalē Cēsīs notikušā sarunu festivālā “Lampa” apspriestai tēmai “Vai sievietes var pieņemt lēmumus?”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz