Ilze Ozoliņa: Kāds to var pielīdzināt ja ne valsts nodevībai, tad prokrieviskai nostājai noteikti
“Skaidrs, ka tos krievu šķirņu pīlādžus – imperiālisma iemiesojumus – ir jāzāģē nost. Tikai jautājums īstenajiem Latvijas patriotiem: vai drīkst vismaz krāsnī kurināt, vai arī no tiem iegūtais siltums arī ir nepareizi krievisks?” – šādi tviterī ironizē kāds latvietis, kurš iepriekš padalījās ar ierakstu, ka pagatavojis želeju no divām pīlādžu šķirnēm “Likjornaja” un “Granatnaja”.
liepajniekiem.lv
“Atbalstāt RU šķirnes?” – pajautāja viens no komentētājiem.
Šo lasot, skaļi iesmējos, taču, ak vai, līdz brīdim, kad sapratu, ka arī es neesmu bez grēka, proti, manā dārzā aug ceriņš “Krasavica Moskvi” un “Znamja Lenina”.
Šo acīmredzot tagad skaļi teikt nedrīkst – kāds to var pielīdzināt ja ne valsts nodevībai, tad prokrieviskai nostājai noteikti.
Par laimi, neesmu iestādījusi ābeles “Aļesja” vai “Belorusskoje Sladkoje”, bumbieri “Mramornaja”, siltumnīcā nesārtojas tomāti “Maļinovka jabločnaja” vai “Podarok Ženščiņe” utt.
Saprotu, ka viss krieviskais daudzos raisa riebumu, taču vai savā šķērmumā mēs dažbrīd pārlieku nepārspīlējam?
Pagājušonedēļ man uz ielas pretī nāca kundze stipri gados. Viņa pārvietojās ļoti lēni, balstoties uz staigāšanas rāmja. “Vai jūs nepateiktu, cik ir pulkstenis?” – viņa pieklājīgi krievu valodā pajautāja. Kad pateicu, večiņa skaļi nopūtās un noteica: “Eh, esmu nokavējusi.”
Patiesībā, ņemot vērā pašreizējo tendenci, man sirmgalvei vajadzēja atcirst, ka es krieviski nesaprotu, ar lepni paceltu galvu doties prom un pēc tam par to padižoties sociālajos tīklos.
Vai tas šo kundzi, kura jau noteikti pārkāpusi 80 gadu slieksni, nu pamudinās mācīties latviešu valodu?
Kas zina, varbūt viņa nokavējusi, iespējams, vizīti pie ārsta tikai tāpēc, ka citi uz ielas sastaptie principa pēc viņas ne tajā valodā uzdoto jautājumu ignorēja.
“Pati vainīga, ka tik ilgus gadus dzīvojot Latvijā, nav iemācījusies valsts valodu!” – noteikti argumentēs vairākums. Taču vairākumam, tāpat kā man, nav ne jausmas, kāpēc sirmgalve neprot latviešu valodu, cik ilgi viņa mūsu valstī dzīvo un vai vispār šeit dzīvo, tāpēc spriedumu pasludināt pilnīgi svešam cilvēkam nebūtu pareizi.
Saprotu un atbalstu tautiešus, kas nevēlas savā valstī komunicēt krieviski, taču situācijas mēdz būt dažādas.
Un, ja reiz esam apņēmušies īstenot nulles toleranci pret krievu valodu, tad pārstāsim beidzot arī lamāties krieviski, atsakoties no latviešu vidū ļoti izplatītā parazītvārdiņa, kas sākas ar burtu “b” un beidzas ar “ģ”.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
