liepajniekiem.lv
Sākotnēji uz sarunu viņa raugās atturīgi. Atzinību ārste novērtē, bet pati sevi lieki neslavē, uzsver, ka tas ir komandas darbs, par sevi vien piebilst: “Esmu tendēta mēģināt rast risinājumu lietās, kur tā nav.”
Apsēdies, padomā un turpini
Lai arī profesionāli viņai iedalīta vadošā, virsārstes loma nodaļā, vadītājas gēnu viņa sevī neredz.
“Jāplāno viss, jāuzklausa, jābalsta, ja vajadzīgs. Ziniet, dažreiz gan gribas, lai kāds pabalsta un uzklausa arī tevi pašu.
Būt vadītājai noteikti nav mans dzīves aicinājums, vairāk cenšos nevis vadīt, bet veidot stipru, saliedētu komandu,
kas kopīgi virzās uz vienu mērķi. Nedomāju, ka esmu stingra, drīzāk pielaidīga un pieņemoša, ne valdonīga. Būt par mediķi bija mans bērnības sapnis,” atzīstas I. Frišmane.
“Protams, tolaik īsti nezināju, ko šī profesija patiesībā nozīmē, bet gadi gāja, un vidusskolas laikā pārliecība tikai nostiprinājās. Iespējams, iedvesmojos no krustmātes, viņa arī ir mediķe,” par profesijas izvēli stāsta ārste.
Sākotnēji Inga iestājusies pediatrijas rezidentūrā. Tad dzimuši bērni, ņemti vairāki akadēmiskie gadi.
“Pārtraukums ieilga uz septiņiem gadiem, sapratu, man jāstājas rezidentūrā no jauna. Gāju pie slimnīcas vadības un jautāju – kāds speciālists Liepājas Reģionālajā slimnīcā būtu nepieciešams? Vadība norādīja uz radioloģiju, par ko esmu ļoti pateicīga, jo,
gadiem ejot, pārliecinājos, ka radioloģijas rezidentūra bija mans īstais un vienīgais ceļš.”
Liepājas slimnīca par Ingas darbavietu kļuva jau 2013. gadā, brīdī, kad radioloģijas nodaļa pārcēlās uz jaunām telpām.
“Man bija tā laime uzsākt darbu jaunā nodaļā, jaunās telpās, ar jaunu aprīkojumu. Tā bija ārkārtīgi patīkama vide. Atceros, kad atnācu uz nodaļu kā jauna ārste, biju ļoti apjukusi – viss bija jauns, neierasts, tomēr no vadības nāca liels atbalsts, varu godīgi teikt – viņi mani izskoloja,” atminas I. Frišmane.
“Man tiešām ļoti patīk tas, ko es daru.
Tas gan reizēm neizslēdz milzīgu nogurumu, bet tad tu apsēdies, padomā un turpini. Liels atbalsts ir kolēģi, nodaļas darbu neveicu es viena: tās ir krūts kabineta māsas, asistenti, kas veic izmeklējumus. Man ir stipra komanda, kas reizēm dara vairāk, nekā var izdarīt,” Inga ar savējiem lepojas.
Neatlaidīgā organizatore
Slimnīcas kolēģi Ingu vērtē kā ārkārtīgi pretimnākošu un saprotošu cilvēku.
“Ar dakteri Frišmani iepazinos vēl studiju laikā, kad slimnīcā biju praksē. Tieši viņa man nepagurusi visu stāstīja, rādīja. Komunikācija vedās ļoti viegli!” pirmo pazīšanos atminas LRS rezidente Marta Krūmiņa.
Radioloģes kopā braukājušas uz kursiem par mamogrāfiju, krūšu radioloģiju.
“Viņā redzu to, cik svarīgi ir attīstīties, pilnveidot slimnīcas piedāvājumu ārpus Rīgas. Daktere ar savu piemēru rāda, cik svarīgi strādāt pie tā, lai kvalitāte augtu, nevis stāvētu uz vietas. Man kā jaunajai speciālistei I. Frišmane ļoti labi un pārliecinoši ļāva iepazīt to, kas tad īsti ir radioloģija un kāds ir darbs slimnīcā.
Pateicoties viņai un pozitīvajai pieredzei, es esmu nonākusi tieši šeit,”
novērtē M. Krūmiņa.
Rezidentes minētais ir arī iemesls nesen saņemtajam apbalvojumam.
Arī citi kolēģi apliecina, ka, pateicoties I. Frišmanes neatlaidībai, organizatores spējām un profesionalitātei, ieviešot un nodrošinot mamogrāfijas izmeklējumus, LRS kļuvusi par vienu no četrām ārstniecības iestādēm valstī, kur sievietes var saņemt palīdzību krūts vēža diagnosticēšanā un ārstēšanā.
“Daktere ieguldījusi lielu darbu mamogrāfijas izmeklējumu nodrošināšanā un pacientu plūsmas koordinēšanā, lai sievietēm krūts vēzi konstatētu pēc iespējas agrīnākās stadijās.
Krūts vēža pacientu ārstniecībai slimnīcā ir izveidota multidisciplināra mediķu komanda, kas nodrošina pacientēm pilnu ārstēšanas ciklu. Pie mums pēc palīdzības vēršas sievietes no visas Kurzemes,” stāsta slimnīcas pārstāve Indra Grase.
Atpūtu plāno apzināti
“Dažkārt sievietes pie mums brauc no Ogres – tā nav pat Kurzeme, tomēr, zinot, ka mēs esam pēcskrīninga iestāde, sievietes to izmanto,” apstiprina pati ārste.
“No profesionālās puses lūkojoties – krūts dziedzeru izmeklējumi man vienmēr interesējuši, tomēr
tie sieviešu stāsti, ko krūts kabineta māsām nākas dzirdēt, nav viegli, tie ir sāpīgi un pārdzīvojumiem pilni, turklāt nereti tiek pārnesti mājās.”
“Vai tad tā nav visiem mediķiem? Mēs arī esam cilvēki, gadās, ka laižam šos stāstus caur sevi,” saka I. Frišmane.
Lauku īpašums Vecpilī ir vieta, kur Inga atpūšas no ikdienas, tomēr ne laiski atlaižoties, bet ļaujoties lauku darbiem. “Tā mums ar vīru ir mūsu fitnesa zāle,” viņa smejas.
“Tur nav cilvēku, dzied putni, vardes dīķī kvakšķ, tas ļauj pārslēgties. Tāpat neatņemama atpūtas daļa ir mūsu kopējie ģimenes ceļojumi skolēnu brīvlaikos. Aizbrauc uz pāris dienām, bet atvaļinājums liekas tik ilgs.
Laba grāmata, koncerts, sievišķīgie sevis palutināšanas prieki, sejas procedūras. Tas palīdz pārslēgties, bet, ja gribas, lai viss izdodas, – tas apzināti jāieplāno.
Laika trūkums ir tas, ar ko cīnos, visam laika nepietiek, tā vienkārši ir,” neslēpj mediķe.
Lai arī bērni jau lieli, Inga tomēr viņu attīstībā ir tuvu stāvoša. Meita Signe profesionālajā ziņā arī izvēlējusies iet medicīnas ceļu, studē Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes otrajā kursā.
“Tas nebija piespiedu variants,” smejas mamma, “tas bija viņas pašas lēmums. Patiesībā diezgan negaidīts. Tad nu mājās arī nereti pārrunājam studiju lietas, viņa prasa man kādu padomu, pārrunājam lekcijas, ir interesanti.
Skatos, ka apmācības programma ir krietni pamainījusies, ir jauni priekšmeti, kuru mūsu laikā nebija. Ļoti daudz kas tiek vērsts uz pētniecību, tas priecē,” par meitu stāsta I. Frišmane.
Savukārt dēls Gatis mācās 11. klasē un spēlē florbolu komandā “Kurši”.
“Tad nu visa ģimene kopīgi apmeklējam viņa spēles. Lieli svētki bija mačs “Arēnā Rīga”, kad “Kurši” kļuva par pirmās līgas čempioniem un nonāca atpakaļ virslīgā,” lepojas mamma.
Lai cik ļoti I. Frišmane mīl savu darbu, vislielāko siltumu viņai sniedz tieši ģimene un brīži, kas pavadīti kopā.
Vizītkarte
Inga Frišmane
- Dzimusi 1978. gada 10. janvārī Liepājā.
- Mācījusies Liepājas Raiņa 6. vidusskolā.
- Beigusi Rīgas Stradiņa universitāti.
- Kopš 2013. gada strādā LRS, Staru diagnostikas nodaļas virsārste, radioloģe.
- Ģimene – vīrs Agris, meita Signe, dēls Gatis.
- Brīvais laiks tiek aizvadīts “pašiem savā fitnesa zālē” jeb lauku īpašumā Vecpilī.
- Mājas mīlulis, britu īsspalvainais kaķis Pūka.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
