Ieskaitot pašu kultūras ministri Sarmīti Ēlerti un vēl dažus ministrijas darbiniekus, vien piecpadsmit cilvēku bija klāt Latvijā pirmajā jauno Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekta apspriešanā, kuru vakar Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā rīkoja ministre.

Maz cilvēku? Jā, piekrita Liepājas domes eksperte nevalstisko organizāciju un sabiedrības integrācijas lietās Brigita Dreiže, bet tukšumu zālē skaidroja ar to, ka atvaļinājumā ir viņa pati, kura mēdz informēt biedrību pārstāvjus, otrs faktors – atvaļinājumu laiks, kad cilvēki retāk ielūkojas e-pastkastītēs. Varbūt arī cilvēkos zudusi ticība, ka šādiem dokumentiem ir jēga, ja nav finansējuma to īstenošanai, sacīja B. Dreiže. Pēc viņas domām, pamatnostādņu projekts esot ļoti uzlabots kopš ziemas, kad apspriešanai tika nodots dokumenta ievads.

Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes paredzētas 2012. – 2018. gadam. Ministre sarunājās ar Liepājas Poļu biedrības, Ukraiņu kopienas, Neredzīgo biedrības pārstāvēm, latviešu valodas skolotājām. Liepājnieces pievērsa ministres uzmanību latviešu valodas mācīšanas problēmām – vajadzīgs finansējums kursiem, un tie nedrīkst būt formāli, sacīja latviešu valodas skolotāja Baiba Lāma. “Nav pareizi domāt tikai uz vienu pusi, dzīvojam blakus, negribam redzēt un dzirdēt krievus, krieviem jāintegrējas, bet vai tad latviešiem nekas nav jādara?” vaicāja Ukraiņu kopienas “Svitanok” pārstāve Anna Protčenko.

Integrācijas dokumenta projektu Latvijā apspriedīs līdz 9. septembrim. Dokuments izlasāms Kultūras ministrijas mājslapā www.km.gov.lv. Ministrija aicina sabiedrību par to sniegt rakstisku viedokli vai priekšlikumus.

Nora Driķe,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto

“Nacionālās piederības kopiena un demokrātiskās piederības kopiena savijas vienā pilsoniskās līdzdalības kopienā. Ja ir problēma vienā, tad ir problēma arī citā kopienā,” saka kultūras ministre Sarmīte Ēlerte.