Otrdiena, 20. aprīlis Mirta, Ziedīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Internetā drīkst visu. Nekā nebija!

Internetā drīkst visu. Nekā nebija!
20.03.2009 07:00

Pirmais darbiņš, ko Andris dara, ierodoties darbā, – apskatās jaunākos notikumus, par kuriem vēstī dažādi internetportāli. Un te pa ķērienam ziņa – automašīnas “BMW” vadītājs nav devis ceļu pretī braucošai automašīnai, un notikusi sadursme, kurā cietuši arī cilvēki. Un Andris atveras – atsauksmēs pasaka visu, ko domā par šīs markas automašīnu vadītājiem. Rupji. Rupjības un apvainojumi interneta vidē ir ikdiena. Tomēr pastāv iespējas tās ierobežot.

Tu esi muļķis! Pats muļķis!

Ievadā pieminētais Andris godīgi atzinās, ka ne reizi vien ir pateicis kādu sulīgāku vārdu atsauksmēs pie rakstiem interneta portālos. Dažreiz viņa rakstītais pēc laiciņa pazūdot. Acīmredzot vērīgie portālu darbinieki tos izņem, uzskatot par nepieklājīgiem vai cieņu aizskarošiem. “Man vienalga, lai izdzēš, man no tā sliktāk nepaliek,” Andris saka. “Es nerakstu, domādams, kādas būs tālākās sekas. Vienkārši tobrīd man tas ir uz mēles, un, ko domāju, to arī uzrakstu. Bet, ja neizdzēš, dažkārt ir interesanti paskatīties, kā uz maniem tekstiem reaģē citi rakstītāji.” Dažkārt Andris ar saviem komentāriem mēģina provocēt citus komentētājus. Ja viens uzrakstījis par kādu rakstu vai cilvēku kaut ko labu, viņš pievieno atsauksmē absolūti noliedzošu viedokli, uzbraucot iepriekšējam: tu esi muļķis. “Pats esi muļķis,” ar tādu tekstiņu iesaistās vēl kāds, un kašķis starp komentētājiem iet vaļā. Visbiežāk tēma, par kuru tas aizsākās, nevienu vairs neinteresē.

Katram savs sāpju slieksnis

Interneta portālos strādājošajiem atsauksmju lasīšana un arī rediģēšana ir ikdienas darbs. Portāla liepajniekiem.lv redaktors Pauls Kaufmanis saka: mēs cenšamies komentāru saturā daudz neiejaukties. Ja nu vienīgi tad, kad tajos ir patiešām galējas rupjības vai, piemēram, rasu naida kurināšana un kas cits, ko aizliedz publicēt Latvijā pastāvošā likumdošana. Turklāt portālā ir uzstādīts filtrs, kas populārākos rupjos vārdus automātiski aizstāj ar zvaigznītēm. Ja kādu atsauksmi izdzēš, nereti pa mizu dabū arī paši portāla darbinieki – ahā, nelieši tādi, cenzūra! Pauls smejas – tas ir normāli. “Ja man uzdod jautājumu, kāpēc izdzēsts, es arī atsauksmē paskaidroju. Un bieži vien, ja tu izaicini rakstītāju uz sarunu, viņam mute ir ciet, jo nav īsti ko teikt pretī.”

Ja kādu atsauksmi lūdz izdzēst kāda no personām, kas tajā nosaukta vārdā un apsaukāta, liepājnieku darbinieki respektē šī cilvēka vēlmi un visbiežāk tās izdzēš. “Tie tomēr ir mūsu lasītāji, un mūsu mērķis nav viņiem sagādāt nepatīkamas situācijas,” skaidro Pauls. Līdzīgi rīkojas arī vairākos citos portālos. Piemēram, www.delfi.lv darbinieki uzskata: katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis un tas ir jārespektē. Un tādēļ portāla auditorija vai bizness necieš.

Internets NAV anonīms

Tomēr internetportālu darbinieku vērība, dzēšot rupjības un apvainojumus, negarantē, ka neviens no tiem nenonāks atklātībā. “Visus noķert nevarēs nekad,” saka Pauls, pieminot, ka ik dienas liepājniekos ienāk ap tūkstoti sludinājumu, kuros, starp citu, cilvēki cits citu mēdz arī nežēlīgi izjokot, piemēram, bijušā drauga vai draudzenes vārdā piedāvājot intīmpakalpojumus. Tikpat daudz ir atsauksmju dažādiem rakstiem. Tāpēc regulāri viesi portālos ir policijas darbinieki, lai noskaidrotu iespējamo rupjību rakstītājus. Un tas ir iespējams, saka Pauls un skaidrojot, kā. “Katram datoram ir sava IP adrese (interneta protokols). Pēc tā arī pavisam vienkārši var atrast portālā iesūtītās informācijas ievietotāju.” Uzņēmuma “Elektrons” tehniskais direktors Egils Bergmanis piebilst, ka rupjību rakstītāji var necerēt – uzņēmumi vai portāli šo cilvēku IP adreses neslēps. “Tās izdot tiesībsargātājiem paredz likums, un mēs šo prasību pildām,” viņš sacīja.

Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Jolanta Knīse pastāstīja, ka iesniegumus par aizskarošiem vai pazemojošiem komentāriem, viedokļiem vai foto interneta vietnēs policija saņem aptuveni reizi mēnesī. Policija iepazīstas ar rakstītā saturu, noskaidro informāciju par iespējamo rakstītāju, līdz atrod konkrēto personu.

“Ar rupjību rakstīšanu internetā galvenokārt nodarbojas cilvēki, kuriem pret kādu ir personiskas antipātijas – ģimenes konflikti, parādi, šķiršanās, greizsirdība un tml. Ir arī gadījumi, kad tas darīts tāpat vien, pamainot jau kāda portālā ievietota sludinājuma saturu. Dažkārt ar zākāšanos interneta vidē nodarbojas nepilngadīgie, nomelnojot savus vienaudžus,” liecina policistu pieredze. Lielākoties viņi paši veic pārrunas ar vainīgajiem, bet cietušajiem ir tiesības vērsties tiesā, lai tā izlemtu par kriminālatbildību, kā to paredz likums.

Visi TĀ nedomā

Vai tomēr varētu pienākt laiki, kad rupjības un apvainojumi internetā izzudīs uz neatgriešanos? Pavisam noteikti nē – to apgalvo visi šajā jomā strādājošie. Tomēr ir iespējas tos samazināt. Kā? “Pirmkārt, ir jāsakārto likumdošana, kas līdz galam nav izdarīts,” domā Pauls. “Otrkārt, ir vienmēr jāatceras, ka par saviem vārdiem, arī internetā rakstīto, katrs ir atbildīgs pats – tas nozīmē, ka par paša teikto var nākties atbildēt likuma priekšā. Treškārt, no tiem, kas raksta atsauksmes, būtu vērts prasīt vēl lielāku atklātību par sevi.

Te lielisks piemērs ir liepājnieku forums, kurā atsauksmes var ievietot tikai reģistrētie lietotāji – cilvēki, kas par sevi jau snieguši personisku informāciju. Un, tikko kā šīs atsauksmes vairs nebija pilnīgi anonīmas, to skaits samazinājās un samazinājās arī rupjības. Katram atsauksmju rakstītājam vārdu, uzvārdu un personas kodu nepaprasīsi, taču, jo vairāk ir informācijas par cilvēku, jo vairāk viņš domā, ko dara. Tomēr ej nu saproti, kur beidzas diskusijas un sākas apvainojumi – reizēm šī robeža ir grūti novelkama, turklāt cilvēkiem ir jāļauj izdiskutēt dažādas lietas, arī pretrunīgas.”

Lai tomēr lasītājiem nerastos aizdomas, ka atsauksmes, kas lasāmas zem rakstiem, ir sabiedrībā valdošais kopējais noskaņojums, Pauls atsaucas uz kādu pētījumu, kas gan nav veikts Latvijā, taču to var attiecināt arī uz mūsu sabiedrību: “No visiem cilvēkiem, kas lieto internetā pieejamo informāciju, 90 procentu ir tādi, kas to tikai lasa, bet nekad neraksta atsauksmes, 9 procenti tādi, kas līdzdarbojas – raksta atsauksmes un izsaka arī savus ierosinājumus, un tikai 1 procents tādu, kas piedalās informācijas piegādē: raksta rakstus vai ievieto fotogrāfijas, video un citus materiālus.” Tas nozīmē, ka faktiski tur lasāmais ir tikai 10 procentu sabiedrības viedoklis. Tā ka nav tik traki! Visi TĀ nedomā!

 

Psiholoģes Ingūnas Romānes, kā arī komentāru skarto liepājnieku viedokļus lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.marta numurā Kristīnes Pastores un Unas Zāģeres publikācijā.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz