Sestdiena, 24. oktobris Renāte, Modrīte, Mudrīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Invalīds un darbinieks. Viens un tas pats?

Invalīds un darbinieks. Viens un tas pats?
17.07.2007 19:27

0

Atslēgvārdi

Vai cilvēki ar īpašām vajadzībām Liepājā var atrast darbu? Kur viņiem iespējams strādāt? Kas traucē uzņēmējiem savos uzņēmumos nodarbināt šādus cilvēkus? Par šiem un citiem jautājumiem uzņēmuma “Lattelecom PBO” telpās notika Liepājas Neredzīgo biedrības, SIA “Lattelecom”, invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” rīkota diskusija.Situācija ir interesanta, atzīst invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Darba devēji apgalvo, ka trūkstot darbinieku un tāpēc nepieciešams cilvēkus ievest no ārzemēm. Bet cilvēki ar invaliditāti uzskata, ka pietrūkst atsaucīgu darba devēju, kas viņiem rastu iespēju strādāt.

Ko vēsta nodarbinātības situācija?

Tāpēc viņi kļūst par sociālās palīdzības sistēmas lūdzējiem, prasītājiem. Un nevar saprast, kur vaina. Rīgā, piemēram, ir tikpat brīvu darba vietu, cik bezdarbnieku, viņu skaitā arī invalīdi, kuri nevar atrast darbu.

Kā ir Liepājā? Pilsētā ir ap 3000 invalīdu, tas ir 4–5 procenti no iedzīvotājiem. Rajonā – ap 2000 cilvēku ar invaliditāti. Tie ir Liepājas Neredzīgo biedrības dati. Oficiālās iestādes it kā personas datu aizsardzības nolūkā viņu skaitu slēpj. Ivars Balodis to formulēja tā: “Ir mazi meli un ir lieli meli. Bet valstī oficiāli nav konkrētu ziņu, cik mums ir cilvēku ar redzes traucējumiem, cik ar kustību traucējumiem.” Atliek konstatēt, ka, iespējams, tikai nevalsts organizācijas interesē, kāda ir situācija katrā vietā un valstī kopumā.

Vai invalīds ir darba spējīgs?

Ikviens, neskatoties uz savu invaliditāti, ir pārliecināts Ivars Balodis, ir darba spējīgs. Protams, ja viņam pielāgo darba vietu. Protams, ja viņam dod tādu darbu, ko viņš var darīt. Un, protams, neredzīgs cilvēks nevar tik perfekti strādāt ar datoru kā redzīgs, bet cilvēks ratiņkrēslā nevar strādāt par krāvēju. Tomēr darbu katram, kas vēlas strādāt, var atrast. Jo cilvēki ar redzes traucējumiem, pat pilnīgi neredzīgi, sērfo internetā, pilnīgi pārvalda datorus. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Liepājas pilsētā un rajonā ir 3098 darbaspējīgi invalīdi. Taču Ivars Balodis uzskata, ka darba nespējīgi ir tikai tie invalīdi, kuri ir pilnīgi paralizēti, neko neredz, neko nedzird. Pārējie, ja ir griba un iespēja, strādāt var.

Taču Nodarbinātības valsts aģentūrā secina, ka pavisam niecīgs procents no invalīdiem meklē darbu un kuri stājušies aģentūras uzskaitē. Liepājā no 2682 bezdarbniekiem, kas reģistrējušies aģentūrā, tikai 132 ir cilvēki ar invaliditāti – 5 procenti, rajonā no 1671 – 47 (3 procenti). Iemesli? Pirmkārt, invalīdi nav pārliecināti, ka darba vietā būs viņu spējām atbilstoša, pieejama vide. Otrkārt, daudzi netic, ka varēs kādu darbu atrast, ka darba devēji viņiem piedāvās jel kādu iespēju. Treškārt, invalīdam bieži vien strādāt no ekonomiskā viedokļa nav izdevīgi. Viņiem parasti piedāvā tikai minimālo algu. Bet transports līdz darbavietai maksā, ir arī citi izdevumi, ko nereti minimālā alga nesedz. Tāpēc Ivars Balodis aicina darba devējus neuzskatīt, ka cilvēkiem ar invaliditāti vairāk par minimālo algu nav jāmaksā.

Pirmās grupas kustību invalīde Iveta Liepa, kurai jau vairāku gadu darba pieredze uzņēmumā “Lattelecom BPO” Liepājas nodaļā, arī atzina, ka svarīgi būtu saņemt lielāku algu, jo tās lauvas tiesa aiziet transportam. Taču viņa, neskatoties ne uz ko, ir gandarīta, ka nav jāsēž mājās, ka var būt noderīga.

Cilvēkiem, kas grib strādāt, vajadzīgs lielāks darba devēju un pašvaldību atbalsts. Ka tas iespējams, rāda Talsu rajona pieredze. Tur starp bezdarbniekiem, kas meklē darbu, ir ap desmit procentiem cilvēku ar invaliditāti, arī strādājošo vidū cilvēki ar īpašām vajadzībām nav retums. Pamatā tam pašvaldības attieksme – invalīdi tiek mudināti strādāt, visu negaidīt tikai no sociālajiem dienestiem, bet darba devēji – viņiem šo iespēju piedāvāt.

Ceļi uz pastāvīgu darbu

Lai invalīdus iedrošinātu strādāt un palīdzētu sameklēt vietu, kur strādāt, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” kopā ar Liepājas Neredzīgo biedrību ir īstenojis vairākus projektus. Viens no tiem – informatīvā interneta mājaslapa www.varcentrs.lv. Tajā cilvēki ar invaliditāti piesakās kā darba meklētāji. Tajā darbiniekus var meklēt arī darba devēji. Mājaslapā ir jau reģistrējušies darba meklētāji ne tikai no Liepājas, bet no visas Latvijas. Tajā var atrast ne tikai CV, ko katrs cilvēks par sevi ir sagatavojis, bet arī video pieteikumus, jo nereti darba devējiem ir vēlme redzēt darba meklētāja izskatu, jo vairāk, ja tas ir invalīds. Rīgā šo mājaslapu uzņēmēji izmanto diezgan bieži, un daudzi ar tās starpniecību ir atraduši sev darbiniekus.

Liepājā un citviet Latvijā tiek arī organizētas informatīvās nedēļas, kuru gaitā gan darba devēji, gan darba ņēmēji var savstarpēji iepazīties, viens piedāvāt darba vietu, otrs savu darbaspēku. Liepājā tās organizatori bija gatavi lielam cilvēku pieplūdumam, taču pieteicās tikai viens darba devējs un viens darba ņēmējs.

Nozīmīgākie projekti Liepājā ir valsts subsidētās darba vietas. Tās ir labas, lai kādu laiku atbalstītu darba meklētāju. Taču tās nedrīkst kļūt par vienīgo veidu, kā cilvēkiem ar invaliditāti piedāvāt darbu. Subsidētā darba vieta cilvēkam nodrošina minimālo algu uz diviem gadiem. Normāli būtu, ja cilvēku pieņemtu darbā tāpat, bez valsts atbalsta, novērtējot to, ko viņš var paveikt. Cilvēkā vispirms jāredz labs speciālists, nevis tas, ka viņš ir invalīds. Kādā uzņēmumā, piemēram, darbā tika pieņemts invalīds, bet viņam nav likts neko daudz darīt. Taču cilvēkam vajag, lai viņu uztvertu nopietni, kā darbinieku, nevis tikai kā žēlojamu būtni. Šāda attieksme agri vai vēlu noved pie konflikta starp darbinieku un citiem darbiniekiem, kā arī ar darba ņēmēju.

Vēl viens ceļš – Eiropas Savienības Sociālā fonda projekti, ko Liepājā īsteno pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”. Neredzīgo biedrība un citas nevalsts organizācijas tāpēc iekļāvušās projektā par invalīdu rehabilitāciju un reintegrāciju darba tirgū. Tajā iesaistīti 113 cilvēki gan ar redzes traucējumiem, gan ar kustību problēmām, gan intelektuālās attīstības traucējumiem.

Liepājā turpinās arī projekts “Atvērtās durvis”, kura gaitā cilvēki ar invaliditāti apgūst māku strādāt ar datoru.

Cik liela interese par darba ņēmēju invalīdu ir darba devējiem?

Liepājas domes eksperte nodarbinātības jautājumos Aija Saldovere, kas strādā ar bezdarbniekiem ar pašvaldības aģentūras “Nodarbinātības projekti” starpniecību, uzsver, ka strādāt ar darba meklētājiem invalīdiem ir patīkamāk nekā ar citām kategorijām, jo šie cilvēki zina, ko grib, un vēlas strādāt. Un, ja viņi ir tikuši subsidētā darbā, pēc valsts apmaksātajiem diviem gadiem mazs ir to cilvēku skaits, kuri nepaliek šajā darbā. Cilvēkiem ir bijusi iespēja sevi apliecināt, un arī darba devējiem iespēja redzēt, kā viņi strādā. Piemēram, SIA “Karosta” tādējādi tikusi pie laba krāsotāja un diviem grāmatvežiem.

Diemžēl ne visi darba devēji ir tik saprotoši. Gadās, tikko darba devēji uzzina, ka cilvēkam ir invaliditāte, tā seko atraidījums. Uzņēmuma “Lauma Fabrics” pārstāvji gan iebilda, ka invalīdiem, iespējams, darba vietas netiek piedāvātas tāpēc, ka Liepājā nevarot uzzināt, kur atrast invalīdus, kuri vēlas strādāt. Bez tam, ja tādi būtu, “Laumā” būtu jātērē diezgan lieli līdzekļi, lai vidi pielāgotu invalīdu vajadzībām. Ar invalīdu ratiņiem šā uzņēmuma kāpnes nav pārvaramas.

Šajā sakarībā Ivars Balodis atcerējās atgadījumu no kādas bankas prezidenta dzīves. Kad pārbūvēta viena no bankas filiālēm, viņš, būdams progresīvu uzskatu cilvēks, sacījis, ka nekādas runas par nelietderīgu līdzekļu tēriņu nedrīkst būt, ja tie vajadzīgi liftu pārbūvei tā, lai tajos bez problēmām varētu iekļūt arī invalīdi ratiņkrēslos. Tie arī pārbūvēti atbilstoši vides pieejamības mūsdienu prasībām. Pēc nedēļas prezidents salauzis kāju, braucis uz kabinetu ar liftu un priecājies, ka to izdarīt tik ērti. Ivars Balodis uzsver, ka īpašās invalīdu uzbrauktuves, paplašinātie lifti nav tikai iegriba. Tā ir nepieciešamība.

Daži uzņēmēji uzskata, ka invalīds savu funkcionālo traucējumu dēļ darbu nespēj veikt pilnā apjomā, tāpēc labāk ar viņiem neielaisties. Kad invalīdu organizāciju pārstāvji devušies pa Liepājas uzņēmumiem, lai mēģinātu atrast vietas, kur invalīdi var strādāt, lielākā daļā vadītāji atzinušies, ka nezina, vai pie viņiem var vai nevar invalīds strādāt, jo pieredzes nav bijis. Māris Ceirulis cer, ka, vairāk runājot ar darba devējiem, pārliecinot viņus, vairāk cilvēku arī izdosies darbu atrast.

Jāmaina pašu invalīdu nostādne

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles nodarbinātības aģente Linda Niedola savukārt sastapusies ar situācijām, ka invalīdi nereti iet uz aģentūru jau ar iepriekš paceltu karogu – “Es nevaru!”. Cilvēki ar invaliditāti lielākoties pieprasa dežuranta vietu, tas ir, darbu, kur var sēdēt un neko nedarīt. Bet tāda nostādne neesot tikai invalīdiem, arī citiem cilvēkam, kuri nav ilgāk strādājuši. Tas ir tāpat, kā ar cilvēku, kurš ilgi gulējis uz gultas. Tādam vispirms jāiemācās staigāt. Cilvēkam ar invaliditāti, kurš gadiem nav strādājis, jāatkārto desmitiem reižu: “Tu vari. Tikai jāgrib.”

Māris Ceirulis tam piekrīt. Sadarbībā ar uzņēmumu “IG Latvija” strādā vairāk nekā 40 cilvēku. Daudzi no viņiem pirms tam atklāti sacījuši, ka jau esot profesionāli bezdarbnieki. No sākuma cilvēkus iesaistīja pulciņu nodarbībās, mācīja pīt, mezglot, strādāt ar datoriem, šūt. Kad cilvēks saprot, ka viņš var kaut ko ar savām rokām padarīt, rodas vēlme darīt, strādāt. Ar pilnu apziņu un atbildību: “Es ceļos. Eju uz darbu. Pelnu sev.”

Kurš pirmais saka: “Nē”

Ivars Balodis gan piebilst, ka cilvēkiem ar invaliditāti atgriezties darba dzīvē traucē arī psiholoģiskās problēmas. Ja slimības vai traumas dēļ iegūta invaliditāte, ja cilvēks nedaudz apārstēts un pēc tam pie viņa nāk kāds un stāsta, ka dzīve iet uz priekšu, ka jāstrādā, no sākuma pašam ir grūti saprast, vai gribi strādāt, vai iepriekšējā dzīve ir vai nav tā vērta, lai tajā atgrieztos. Traucē arī tas, ka mūsu sadzīve atstumj cilvēkus ar problēmām. Vilcieni, autobusi, tramvajs nav pieejami, kafejnīcā netiek iekšā, pa pilsētu īsti pastaigāt nevar, ratiņniekiem daudzas ietves ir nepārvaramas. Tā ir reālā valsts attieksme pret šiem cilvēkiem. Plus vēl vairāk nekā pieticīgās pensijas un pabalsti.

Tiesa gan, sociālais darbinieks pie cilvēka ar invaliditāti atnāks, minimālo pieejamo finansiālo nodrošinājumu sagādās, kādas nebūt zāles palīdzēs nopirkt. Pie ikdienas pārtikas, ja cilvēks dzīvo viens, tālu no citiem, arī nevar tikt bez citu palīdzības. Bet te viens saka: “Tu vari strādāt!”

Ivars Balodis rosina, ka būtu labi, ja Nodarbinātības valsts aģentūra motivācijas programmās gatavotu cilvēkus ar invaliditāti tā, lai viņi varētu strādāt konkrētā uzņēmumā, konkrētā darba vietā. Tikai tad pašvaldībai būtu jāuzzina tie darba devēji, kas būtu ar mieru strādāt ar invalīdiem. Aija Saldovere savukārt iebilst, ka invalīdi par sevi nesniedz ziņas. Ja vēršas pie cilvēkiem ar uzrunu: “Vai tu negribi piedalīties mūsu programmā?” un viņš ir agresīvi noskaņots, tad tam, kurš datus par invalīdu dabūjis, var būt lielas nepatikšanas.

Arī uzņēmējus var apzināt tikai tad, ja viņi paši to vēlas. Pašvaldībā tāpēc uzņēmēju saraksta, kuri vēlētos strādāt ar invalīdiem, nav. Linda Niedola norāda, ka darba devēji parasti nemeklē invalīdu, bet konkrētas profesijas cilvēku ar kvalifikāciju. Uzņēmēji nav gatavi veltīt laiku un līdzekļus, lai paši, ārpus subsidētām darba vietām, invalīdus sagatavotu darbam, iekārtotu viņiem piemērotas darba vietas.

Ivars Balodis gan uzskata, ka speciāli pielāgojumi invalīdam vajadzīgi reti. Galvenais ir attieksmes jautājums. Daudzi invalīdi saka, ja būtu prakses iespējas darbavietās, varētu pamēģināt strādāt. Iespējams, ka situāciju uzlabos invalīdu iekļaušanas programma, ko Labklājības ministrija īsteno Cīravas arodvidusskolā. Tur nosaka invalīda spējas, palīdz izraudzīties profesiju, to apgūt, atrast prakses vietu. Tas ir pirmais ceļš uz pastāvīgu darbu.

Gatavību pieņemt darbā invalīdus ratiņkrēslos izteica zivju apstrādes uzņēmuma “Roņu 6” pārstāvji, jo darbs tur rokām. Ja būtu, kas vēlas strādāt, tad uzņēmums būtu gatavs invalīdiem nākt pretim.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Diskusija notika “Lattelecom” grupas uzņēmuma “Lattelecom BPO” Liepājas nodaļas telpās nevis sagadīšanās pēc, bet tādēļ, ka šajā uzņēmumā darbu var atrast ne viens vien Liepājas invalīds.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz