Kā izskatās vieta, kur viesi baudījuši atpūtu, pēc tam, kad, vaļošanās saguruši, devušies mājās? Par to iztaujājām vairākus mūspuses naktsmītņu saimniekus.

Izdemolēja un apzaga

“Ir jābūt pēc dabas viesmīlīgam, lai savā mājā, sētā, viesu namā, viesnīcā uzņemtu viesus – cilvēkus ar visiem viņu niķiem un stiķiem, kas nereti viskrāšņāk izpaužas tieši tad, kad viņi ir nolēmuši atpūsties, relaksēties, mainīt vidi, rast jaunus impulsus vai norobežoties no visa, koncentrēties, meditēt, jo cilvēki vēlas ceļot, viesoties dažādu iemeslu dēļ.

Viesu māju turētāji jau labi zina, ka viņiem vienlaikus jābūt gan grāmatvežiem, psihologiem, reprezentabliem saimniekiem, gan apkopējiem,” teikts pirms padsmit gadiem Tūrisma attīstības valsts aģentūras “Viesmīlības rokasgrāmatā”.

Pēc uzturēšanās īres mājoklī kādā no dienvidu zemēm tā saimnieks viesiem atsūta īsziņu ar pateicību, ka dzīvoklis atstāts sakopts. “Tas taču ir tikai pašsaprotami!” – ir izbrīnīti tūristi.

Tomēr tā nebūt nav – sociālajos tīklos nereti lasāmi ieraksti, kur naktsmītņu izīrētāji šķendējas, ka viesi aiz sevis atstājuši haosu, nekārtību, mājoklī šis tas salauzts, šis tas pazudis.

Skarbu pieredzi pērn guvis liepājnieku pāris, kas brīvdienu mājokli – dzīvokli līdzās Jūrmalas parkam – nesezonā no septembra līdz maijam izīrēja kādam jaunam vīrietim.

“Viņš dzīvokli izdemolēja un apzagta,” saka naktsmītnes saimniece Ieva.

Iesākumā īrnieks lūdzis atlikt īres maksājumu, un saimnieki viņam nākuši pretim, taču pēcāk norunātajā laikā vīrietis pēkšņi kļuvis nesasniedzams.

Kad saimnieki devušies apskatīt dzīvokli, tā durvis neviens nav atvēris. Izmantojot rezerves atslēgas, viņi iegājuši mājoklī, konstatējot, ka pazudis televizors un dzīvoklis ir izdemolēts. Par notikušo ziņots policijai.

Vīrietis, acīmredzot lai izvairītos no kriminālprocesa, televizoru atnesis atpakaļ un atstājis to pie dzīvokļa durvīm.

“Ja mājokli esi izīrējis oficiāli, ar īrnieku slēdzot īres līgumu, apdrošināšana zaudējumus sedz tikai daļēji. Jo ar parakstu esi apliecinājis, ka dzīvokli izīrēji labprātīgi.

Manuprāt, tas ir robs likumdošanā, jo tu kā izīrētājs īsti neesi pasargāts,”

stāsta sieviete.

Notikušais viņai nav licis nolaist rokas, vien palikušas rūgtas mieles un nožēla, ka mūsu sabiedrībā ir šādi cilvēki.

Dienvidkurzemes novada iedzīvotājs Andris ar tūrismu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Viņa īpašumā ir gan viesu nams, gan kempings.

Uzņēmējs stāsta, ka ar viesiem pārsvarā ir pozitīva pieredze. “Likstas notiek dažas reizes sezonā,” pauž Andris.

Viņš turpina, ka reizēm tūristi salauž āra galdus, bet lielākā daļa viesu to pasaka un pajautā, cik būs nepieciešams samaksāt. “Biežāk gan plīst vīna glāzes, ko varu arī saprast. Par tām teju neviens neko nesaka,” stāsta novadnieks.

Netīrākas parasti atstāj kempinga mājas – ir bijusi pieredze ar pievemtām gultām un malkas ņemšanu bez atļaujas.

Uzņēmējs saskaras arī ar nepamatotām atsauksmēm, jo viesi kārtīgi neizpēta piedāvājumu naktsmītņu izīrēšanas vietnē “Booking”.

“Kempinga mājas par tuvu cita citai, jūra par tālu, trepes bez roktura. Tas viss ir redzams bildēs un izlasāms aprakstā, bet tāpat cilvēki sūdzas,”

stāsta uzņēmējs.

Tomēr bieži tiek atstāti arī lietderīgi komentāri, ko nepieciešams uzlabot. “Tos cenšamies ņemt vērā,” atklāj Andris.

Papildu prieku radot pastāvīgie klienti, “jo tad zinu, ka vairāk vai mazāk viss ir kārtībā”, un labās atsauksmes, kuras viesi uzraksta personīgi.

Viņš iesaka sekot līdzi check-out laikiem un no naktsmītnes izvākties vēlāk tikai tad, ja tas ir saskaņots.

Divu cilvēku vietā ierodas bars

Atstāt aiz sevis postažu un netīrību nav izteikta tendence, spriež rīdzinieks Ivars, kura ģimenei pieder īres apartamenti Liepājā – vienas guļamistabas dzīvoklis Ulihas ielas senā koka namā.

“Vienīgie, kas sataisījuši problēmas, ir vietējie jaunieši, kas meklē tusiņa vietu uz vienu nakti,”

pauž Ivars.

Apartamentus izīrē, minimums, uz divām naktīm, bet reizēm gadās, ka atbrīvojas viena nakts, un šo iespēju reiz pamanījusies izmantot padsmitgadnieku kompānija.

Rezervējot dzīvokli, viņi norādījuši, ka tajā apmetīsies divi viesi, bet realitātē tur izklaidējies ap 15 cilvēku liels bars.

Mūsdienās ne vienmēr viesus sagaida naktsmītnes saimnieks vai tā pārstāvis, kas pasniedz atslēgas un izrāda apartamentus. Bieži vien īsi pirms ierašanās nakšņotāji saņem kodu, ar kuru atvērt kastīti, kurā atstātas mājokļa atslēgas.

Eiropā tā ir izplatīta prakse, un šādi viesi iekļūst arī Ivara apartamentos.

Minētajai jauniešu kompānijai gan nav paveicies – tonakt apartamenta saimnieki no Rīgas bija atbraukuši uz Liepāju un apmetušies savā otrajā dzīvoklī, kas ir tajā pašā namā, kur izīrējamais mājoklis.

“Kad jaunieši iečekojās, man jau šķita, ka nebūs labi.

Tā arī bija – deviņos vakarā divi jau lejā pie miskastēm vēma, pārējie uzvedās skaļi, skraidelēja pa kāpnēm augšā lejā pīpēt, dzīvoklī bija bardaks. Nācās viņus izgaiņāt, jo ir taču jāciena kaimiņu naktsmiers.

Nākamās dienas rezervāciju biju spiests atcelt, jo dzīvoklis bija piepīpēts, nevarēja pagūt to sakopt. Tas rada zaudējumus. Vai man kāds tos atmaksāja – nē! Bet – kā ir, tā ir,” nosaka Ivars.

Dažkārt no mājokļa pazūdot arī kāda lietiņa, taču saimnieks nesteidz to novelt uz viesu ļaunprātību.

“Varbūt bērns to lietu salauzis, bet cilvēks nav gribējis lauskas atstāt un izmetis. Kādreiz aizceļo arī gultasveļa, bet mēs jau iemeslu nezinām. Iespējams, viesis uz palaga uzlējis zapti un, saprotot, ka nekas nav glābjams, veļu aizvācis cerībā, ka nepamanīs.

Un nepamanām jau arī, jo speciāli nepārcilājam veļu, meklējot iztrūkumu. Gultasveļu, protams, katru reizi mazgājam un mainām, taču inventarizāciju netaisām. Dažreiz bērns ar flomīti kaut ko apķēpājis, bet tas jau ir saprotams – bērni ir bērni,” spriež Ivars.

Viņš vērtē, ka lielās viesnīcas šad tad ciešot daudz vairāk, jo klientiem neesot nekādas personiskās sasaistes ar naktsmītni.

“Ja apartamenti nav veidoti pilnīgi bezpersoniski, pēc viena šablona, un mūsu dzīvoklis tāds noteikti nav, jo tas sākotnēji iekārtots mums pašiem, tad jau arī viesis šajās naktsmītnēs jūtas omulīgāk. Viņam ir pavisam cita attieksme,” uzskata vīrietis.

Arī Ivars saka, ka naktsmītņu izīrētājiem nav daudz iespēju sevi pasargāt.

“Videokameras taču neliksim!” viņš norāda.

Turklāt “Airbnb” nesen paziņoja, ka turpmāk aizliedz novērošanas kameras brīvdienu mājokļu iekšienē, lai ievērotu viesu privātumu.

Iepriekš tās bija atļautas tādās koplietošanas telpās kā gaiteņi un dzīvojamās istabas, ja šīs kameras bija skaidri redzamas un pieminētas naktsmītņu piedāvājumos pirms to rezervācijas.

Par tiem klientiem, kas radījuši kādas problēmas, izīrēšanas platformā “Airbnb” var iesniegt sūdzību. Šos cilvēkus var nobloķēt, lai viņi vairs nevarētu nosūtīt izīrētājam ziņojumus.

“Ir bijis tā, ka klients atbrauc uz nedēļu, sadraudzējas ar kaimiņiem, pasvin un pa pagalmu sāk staigāt kā savā guļamistabā – vienās apakšbiksēs. Nu tad arī ieliekam ķeksīti, ka ar šo klientu vairs nevēlamies sadarboties,” atklāj Ivars.

Nav mans, un tāpēc daru, ko gribu?

Viesnīcas “Kolumbs” īpašnieks Ivo Bergmanis novērojis, ka pēdējā laikā viesi kļuvuši kārtīgāki, tomēr pigori gadās joprojām.

“Vienam peldmētelis netīšām iekrīt somā, otrs neievēro noteikumus par smēķēšanu.

Principā ir tā – jo lētāks piedāvājums, jo nepaklausīgāks klients,”

novērojis I. Bergmanis.

Tas viesnīcniekus met tādās kā dzirnavās – gribas jau būt konkurētspējīgam un piedāvāt zemāku cenu, bet tad jārēķinās ar to, ka viesi var būt nenovīdīgi.

Savukārt, ja cena ir augsta, viesi mēdz būt raksturā neiecietīgi, lielākoties viņi ir ļoti prasīgi, norāda uz vismazākajām nepilnībām, jo vēlas saņemt pakalpojumu, viņuprāt, vislabākajā versijā.

Ņemot vērā pieredzi, “Kolumbs” plāno nedaudz paaugstināt pakalpojumu cenas.

“Prom tā īsti neko nenes, ja tomēr redzam, ka kaut kas līdzi paņēmies, klientu uzmeklējam un pieprasām atdot vai arī izrakstām rēķinu, bet tas ir reti. Šo iemeslu dēļ esam atteikušies taisīt dvielīšus ar mūsu viesnīcas apdruku, gluži vienkārši nav vērts, jo tad cilvēks to ņems līdzi kā suvenīru.

Vandaļi un apzināti numuru postītāji gan nav sastapti.

Ir gadījumi, kad uz mēbelēm taisa vaļā alus pudeles. Nezinu, vai tā ir tāda domāšana – nav mans, un tāpēc daru, ko gribu – vai arī mājās viņi tāpat izturas,” pieredzē dalās viesnīcas “Kolumbs” īpašnieks un atgādina viesiem neaizmirst – lai arī viņi maksā par vietu, kur uzturas, viņi tomēr ir ciemos.

Nekādu melno sarakstu ar viesiem, kurus labāk neuzņemt savās telpās, viesnīcnieku vidū gan neesot.

Ja tomēr noskaidrojas, ka kāds viltvārdis pilsētā ienācis, tad noziņo cits citam, bet tādi gadījumi esot ārkārtīgi reti.

I. Bergmanis cer, ka šosezon Liepāja būs viesiem pilna, viņš gan novērojis, ka, ņemot vērā visus politiskos apstākļus, klienti rezervācijas veic aptuveni divus mēnešus uz priekšu, ne agrāk. Ja nu vienīgi esot iecerēts kāds ļoti plānots pasākums.

Ņemot vērā, kāda situācija viesnīcniekiem bija pēdējos divos gados, kad vasaras sezonas nebija daudzsološas, arī viesnīca “MORE Hotel” neslēpj, ka klientu plūsma ir manāmi uzlabojusies un šī vasara izskatās cerīgāka.

“Liepāju vasarā parasti apciemo tūristi no Vācijas, pēdējos gados viņu praktiski vairs nebija, tomēr nu atkal parādās rezervācijas, kas ļauj domāt – būs labi,” saka viesnīcas “MORE Hotel” darbiniece Iveta.

“Kārtības jautājumos par mūsu viesiem īsti sūdzēties nevaram, paldies viņiem, ļoti kulturāli. Gadās, ka kāds netīšām aizķer žalūziju un tā noplīst vai kaut ko citu netīši sabojā, tomēr apzināti lauzt – nē, to neesam pieredzējuši.

Gadās smēķētāji, kuriem slinkums doties uz smēķēšanai norādītajām vietām un viņi izlemj smēķēt numuriņos, kas ir strikti aizliegts. Mums ir noteikumi, viesi ar tiem ir iepazīstināti.

Sods par smēķēšanu nav no mazajiem, ja pareizi atminos, aptuveni 200 eiro.

Domāju, tas pārkāpējam palīdz izdarīt izvēli,” stāsta Iveta.

Esot bijušas arī tādas reizes, kad klientam nākas uzteikt palikšanu “MORE Hotel”, piemēram, kad recepcijas darbinieks novēro, ka klients ir stiprā alkohola reibumā vai uzvedas neadekvāti.

Īstermiņa īres tirgus regulējums var glābt

Ēriks Lingebērziņš, tūrisma nozares entuziasts, pētnieks, uzņēmējs

Datu par to, kāds tieši ir latviešu tūrists, – nav. Līdz šim neviens to nav izpētījis.

Jā, ir versijas, ka latviešu tūrists ceļo un klusē, bet pēc tam atsauksmēs ieraksta visu, kas nu sakrājies. Esot tādi, kas ir ļoti zinoši un pirms pakalpojuma iegādes visu sīki, smalki izpēta, noskaidro.

Tas, ko esam novērojuši, – Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi un ceļot griboši.

Runājot par kārtību naktsmītnēs, es gribētu ne tik daudz aizrādīt viesiem, bet gan mest akmeni atpakaļ pakalpojumu sniedzēju ziņā – tas ir jautājums, kā es tieku pie sava klienta.

Ja es to daru par visām varītēm, nolaižot pakalpojuma cenu līdz tik zemai, absolūti pazūd filtrs tam – kāds būs mans klients, kā es komunicēšu ar viņu pārdošanas procesā, kā es klientu informēju par to, kādas ir tiesības un kādi ir abpusējie pienākumi.

Klienta un pārdevēja sadarbība ir ļoti būtiska, lai izveidotos cieņpilns kontakts.

Norādīt, cik bieži tiek pārkāpti noteikumi, nav iespējams, jo tādi dati nav apkopoti. Statistika rāda, ka pērn naktsmītnēs pavadītas vairāk nekā divi miljoni nakšu, tomēr nav precīzu datu par nodarītiem materiāliem zaudējumiem, to, cik reižu bijusi nepieciešamība saukt policiju utt.

Pieņemu, ka šādi gadījumi uz kopējo viesu skaitu varētu būt ļoti minimāli.

Protams, žēl, ka tādi vispār ir, bet domāju, ka no tā nav iespējams izvairīties.

Viesnīcās reģistrējoties jāaizpilda viesu reģistrācijas karte. Parakstot to, jūs apstiprināt piekrišanu viesnīcas izvirzītajiem noteikumiem. Jā, iespējams, tos nemaz neizlasāt, tomēr piekrītat.

Viesnīcai tas ļauj pilnvērtīgi strādāt tālāk ar klientu, būtībā tas vairāk ir juridisks jautājums. Tādā veidā tiek iegūti visi nepieciešami dati par klientu, lai vajadzības gadījumā varētu izrakstīt sodu vai klientu uzmeklēt. Tas ir kā apliecinājums tam, ka es šeit esmu bijis un izmantojis pakalpojumu.

Pieļauju gan, ka ne visās piedāvātajās naktsmītnēs ir šādas viesu reģistrācijas kartes.

Aktuāls jautājums Latvijā ir dzīvoklīši, kas tiek izīrēti uz vienu, divām naktīm. Īstermiņa izmitināšanas sektors nav sakārtots.

Būtu jābūt tieši tādam pašam vai līdzvērtīgam regulējumam, kāds ir viesnīcās, viesu namos un kempingos: jāreģistrē saimnieciskā darbība, jāmaksā nodokļi un jāievēro Tūrisma likumā noteiktā procedūra par viesu reģistrēšanu.

Latvijā tas joprojām nav noregulēts, tomēr to plānots darīt tuvākajā pusgadā.

Jau pērn Eiropas Savienībā tika pieņemts īstermiņa īres tirgus regulējums, pagaidām tas vēl nav apstiprināts visās dalībvalstīs.

Tas pasargātu kā izīrētāju, tā viesi. Jo arī viesis, ierodoties dzīvoklītī, atslēgas paņemot kodu kastītē, nemaz nesatiek īpašnieku un par noteikumiem rakstiski nevienojas. Tad kā viesis var pierādīt, ka, ienākot dzīvoklī, jau pirms viņa ierašanās bija kādi bojājumi? Kurš pasargās jūs kā klientu?

Valsts kontekstā un pelēkās uzņēmējdarbības kontekstā tas ir jautājums par legālu uzņēmējdarbību.

Nākamajai tūrisma sezonai visi priekšnoteikumi runā par labu, domājams, tā būs gana aktīva.

Vēl neskaidrs ir jautājums, cik lielā mērā ārvalstu tūristi ceļos ārpus lielajām pilsētām.

Kopumā pasaulē tūristu skaits pieaug, tajā skaitā arī mūsu reģionā, kas pēdējos divos gados ārvalstu tūristiem iezīmējās kā nedrošais galamērķis. Savukārt Latvijas ceļotāji turpinās doties ārvalstu ceļojumos.

Labā ziņa, ka šogad Lieldienas ir agrāk, eiropieši visbiežāk tās izvēlas par ceļošanas sezonas atklāšanu.

Mums gan šogad ir vairāki bonusi, kuru dēļ tūristu plūsma varētu tapt lielāka: blakus ir Tartu – Eiropas kultūras galvaspilsēta, lielais rallijs, basketbols utt.

Gadās arī tā

Atsauksmju izlase par Liepājas naktsmītnēm

Oskars: Negribu izklausīties pēc izlutināta kretīna, bet citviet esmu pamanījis trauku mazgājamo mašīnu. Taču bez tās var absolūti un pilnīgi iztikt, ja nu kas.

Jānis: Bomži auroja pa nakti ārā.  

Anda: Gribas lielāku krūzi kafijai. Un cepeškrāsni varbūt…

Dace: Duša kopā ar tualeti. Ja neatliekama vajadzība un kāds ilgi mazgājas… Mūsu gadījumā tāda problēma, par laimi, neradās.  

Birze: Gultas matracis diemžēl likās mazliet par plānu, jo sajutu gurnos apakšu, kā arī sega radīja plastmasīgu sajūtu.

Ints: Kaijas uz jumta.

Zane: Ja grib ko uzlabot, ieteiktu padomāt par kādu kafijas pagatavošanas veidu – mokas kanniņu, piemēram. Un veļu mazgāt ar veļas līdzekli bez smaržas/vājāku smaržu – alerģiski deguni krīt nost smaržīgajos palagos.

Līga: Personāla attieksme nebija laipna. Brokastu laikā darbinieces diezgan skaļi aprunāja viesus un viņu “garlaicīgās dzērienu izvēles”.

Vija: Īstenībā vējš gaudo pa šķirbām jumtā, tiklīdz apgulies, un iestājas klusums. No rīta liekas, ka putni sēž pie galvas un čivina tieši ausī. Gaidījām vairāk logus…

Karīna: Nepatika tas, ko atradu atvilktnēs. Iespējams, tas bija joks, bet kas tāds nav domāts visiem daudzkārtējai lietošanai. Iespējams, vienkārši neiztīrīts.

Dace: Iesakām jumta logiem nomainīt blīvgumijas, jo vējš un putenis bija tik stiprs, ka atsevišķos brīžos no loga strūkliņā gultā bira smalkas sniegpārslas. Romantikai jau netraucēja, bet… bez tā var arī iztikt.

Guna: Istabā noķērām blusu.

Avots: “Booking.com”

Uzziņai

Kas viesnīcās tiek zagts visbiežāk?

• Dvieļi – 79,2%
• Peldmēteļi – 66,4%
• Drēbju pakaramie – 49,8%
• Zīmuļi – 41,8%
• Kosmētika – 36,5%
• Baterijas – 30,4%
• Galda piederumi – 27,5%
• Mākslas darbi – 24,4%
• Planšetdatori – 18,3%
• Segas – 18%
• Spilveni – 16,1%
• Trauki – 12,3%
• Kafijas automāti – 11,4%
• Tālvadības pultis – 10,4%
• Matu žāvētāji – 9,5%
• Televizori – 8,9%

Avots: wellness-heaven.de

Es domāju tā: Kur nakšņojat, braucot ceļojumos?

Anastasija Bombļauska – māmiņa:

– Specializētajā tīmekļa vietnē meklēju piemērotu viesnīcu, izpētu piedāvājumu, lasu atsauksmes, rezervēju. Izpētu arī pašas viesnīcas mājaslapu, fotogrāfijas. Svarīgi, lai viesnīca atrastos ērtā vietā, centrā, ar SPA un papildu pakalpojumiem. Īres dzīvokļus neizvēlos, viesnīcas patīk labāk. Domāju, ka daudzi izvēlas apartamentus, jo tajos ir virtuve, kur pašiem pagatavot ēdienu.

Elīna Ivanova – lietvede:

– Ja uz vairākām dienām, tad īres dzīvokļi. Tie ērtāki, lielāki, ceļojot kopā ar bērniem. Izmantojot viesnīcu, patīk, ja ir brokastis. Bijuši tādi īres dzīvokļi, kuros ierodoties ne tuvu nav tas, kas solīts aprakstā. Piemēram, reiz priecājāmies, ka bijām paņēmuši līdzi paši savus dvieļus. Citu reizi zvanījām īpašniekam un lūdzām papildu gultasveļu un spilvenus bērniem. Bijuši arī brīnišķīgi iekārtoti, sakopti apartamenti ar tēju un kafiju.

Leonora – liepājniece:

– Parasti tomēr viesnīcās. Iepriekš paskatos, izlasu atsauksmes. Īres dzīvokļos biedē sanitārie apstākļi, jo nejūtos droša, vai tos vispār kāds kontrolē. Vai trauki kārtīgi nomazgāti, vai gultasveļa, matracis un dvieļi tiešām tīri u.c. Man tas ir svarīgi. Izvēloties viesnīcu, tomēr ir kaut kādas garantijas tīrībai un kārtībai, servisam un pieņemtiem standartiem.

Viktorija Guļbina – studente:

– Izvēlos īres dzīvokļus, bet bijušas dažādas situācijas. Esmu zvanījusi saimniekam un teikusi, ka dzīvoklī tāda un tāda problēma. Lūdzu, to atrisiniet. Tad cenšas ātri palīdzēt. Dzīvokļi man patīk labāk, jo tur varu justies netraucēta, kā mājās.

Jēkabs Grinbergs – augstu sasniegumu sporta un fiziskās sagatavotības speciālists, konsultants:

– Man nav specifiskas preferences. Izvēle ir vienmēr. Vai nu forši apartamenti, vai viesnīca. Man ar apartamentiem nav bijusi slikta pieredze. Daudz ko nosaka cena un atrašanās vieta. Cena noteikti ir viena no garantijām kvalitātei. Iznomātāji to saprot.