Pirmdiena, 4. marts Alise, Auce, Enija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Īsa pamācība koka ēku mīlēšanā

Koka arhitektūras dzīvotspējai mūsdienu pilsētvidē bija veltīta konference, kas notika restaurētā ēkā, kura pati par sevi apliecina liepājniekiem un ciemiņiem, ka atbilde uz ekspertu sanākšanas centrālo jautājumu ir “jā”.

Īsa pamācība koka ēku mīlēšanā
Kaimiņos lepnajai, sarkanajai Hoijerei ir maziņš, melns un jauks namiņš, uzsver tā saimniece Vineta Trumpeniece. “No lielajām kungu ēkām, kas bija tepat uz stūra, palikuši vien daži akmeņi, bet šis namiņš ir izsprucis. Kaut arī no koka, tomēr ilglaicīgāks,” viņa atzīst. (Foto: Ruslans Šuļga)
Kaimiņos lepnajai, sarkanajai Hoijerei ir maziņš, melns un jauks namiņš, uzsver tā saimniece Vineta Trumpeniece. “No lielajām kungu ēkām, kas bija tepat uz stūra, palikuši vien daži akmeņi, bet šis namiņš ir izsprucis. Kaut arī no koka, tomēr ilglaicīgāks,” viņa atzīst. (Foto: Ruslans Šuļga)
06.12.2023 05:00

Linda Kilevica, Ligita Kupčus-Apēna

"Kurzemes Vārds"

Liepājas gidi, stāvot pie restaurētā Hoijeres kundzes viesu nama, jau ierasti komplektā ar to rāda arī melno koka ēku Bāriņu ielā 31, kas celta 17. gadsimta otrajā pusē.

Pilsētas vēsturiskajā centrā atdzimst arī citi nami, bet daudzi vēl gaida gan atbildīgu saimnieku, gan konkrētu pašvaldības redzējumu.

“Trumpenieces sarkanais”

“Kvalitatīvu ēku iegūt griboša īpašniece, kura nekautrējas jautāt, ja nezina,” par Bāriņu ielas 31. nama saimnieci un atjaunotāju, keramiķi Vinetu Trumpenieci saka būvpētnieks Juris Zviedrāns.

“Nebija saplānots, ka man būs tieši koka māja. Bet, kad es to ieraudzīju, tad iemīlējos,”

viņa pastāsta.

Radies plāns un vīzija, kā šo namiņu atjaunot. Apjoms šķitis neaptverams, nevarēja paredzēt, kā tas notiks un cik varētu izmaksāt. Pagājuši gandrīz desmit gadi, un visu laiku bijis iespējams virzīties uz priekšu.

“Dažas lietas varbūt nākušas par vēlu,” atzīst V. Trumpeniece. “Tiem, kas sāk tagad, viss ir vēl dārgāk, toties ir vairāk zināšanu.”

Pati daudzas lietas apguvusi vien procesā. Piemēram, vecie dakstiņi ir ļoti skaisti, bet, tos uz jumta liekot, ir citas problēmas nekā jaunu dakstiņu uzklāšanā.

Ēku restaurē ar Liepājas pašvaldības līdzfinansējumu. “Sienās satrupējušie baļķi nomainīti uz labākiem, jumta konstrukcija atjaunota, skursteņi ir pārmūrēti.

Fasāde atjaunota no nobrukušas uz, man liekas, tīri glītu,”

priecājas saimniece.

Viņa ilgi domājusi, vai fasādi atstāt apmestu vai nodauzīt apmetumu nost, tad – kādā krāsā krāsot. “Pirmā mīla man uznāca tad, kad es ienācu pagalmā. Sētas puse nebija apmesta, un es ieraudzīju darvoto fasādi. No tās izrietēja, ka gribu melnu arī fasādi,” pauž māksliniece.

Ārsienas krāsotas ar kuldīdznieka Raituma krāsu darbnīcas melno darvas un miltu krāsu. Tā izvārīta meistarklasē tepat Liepājā meistara vadībā.

Jābūt vilkmei uz to seno, V. Trumpeniece atzīst, jo daudziem jau tas neko nenozīmē. “Mēs izrakām un izņēmām veco grīdu, atradām metru ar vecām lauskām. Iegājām azartā. Atrast veco stikliņu vai māla lausku, izpētīt profilu.

Un man ir šāds podiņš, bet Hoijeres viesu namā krāsnij tāda zīmējuma nemaz nav!”

viņa lepojas.

Šogad pati uzdrīkstējusies atjaunot divus mazos lodziņus. Durvīm un logiem izmantotas lineļļas krāsas “Muižas baltais” un “Trumpenieces sarkanais”.

“Tas ļoti mīļi, ka Raituma krāsu darbnīcā uztaisa krāsu un iedod tai saimnieka vārdu, jo to krāsu viņam vajadzēs vēl. Ļoti kārojas sētas pusē sataisīt durvis tā, kā noskatīts brīvdabas muzejā, kur zvejnieku klētiņai ir greznas krāsainu dēlīšu rakstu durvis,” saka V. Trumpeniece.

Mājā iecerēta keramiķa darbnīca, paredzētas telpas arī dzīvošanai. Šeit ir vēsturiski tā sauktais augstais gals, zem kura atrodas pagrabs.

Augstajā kambarī varētu būt telpas dzīvošanai interesentiem, kas atbrauktu pie keramiķes uz darbnīcu uz vairākām dienām. Vēstures elpa būšot jūtama arī iekštelpās.

“Man nebūs “Ikea” mēbeļu.

Būs dēļu grīdas, darbnīcā – klona. Daļēji liks atpakaļ vecos dēļus. Kur to nepietiks, tur būs jauni, taču ne šauriņi, kādus patlaban var nopirkt veikalos, bet plati dēļi, kādus palūgts piegatavot,” pastāsta saimniece.

Augstajā kambarī vasarā atklāti 17. gadsimta griesti, apstrādāti manierisma stilā tāpat kā pie Hoijeres. Tie gan neesot skaistā tehniskā stāvoklī un būs jāatjauno, tomēr neesot šaubu, ka jāpatur. Topošās virtuves sienā uzieti nededzināti māla ķieģelīši, kas esot reti sastopami.

Saimniece priecājas, ka sienās nav jāliek rīģipsis, var likt kokšķiedras plāksnes, arī siltināt var ar kokšķiedras materiālu.

Acu priekšā jātur 2027. gads

Vai mūsdienu pilsētā ir vieta koka mājai? Par to priekšlasījumu konferencē “Koka arhitektūras dzīvotspēja mūsdienu pilsētvidē” sniedza Liepājas arhitekts Uģis Kaugurs.

Koka apbūve pilsētā vēsturiski sabiedrības apziņā iegūlusi kā otrās šķiras apbūve, jo mūra mājas ir drošākas, stiprākas, augstākas. “Taču šodien tā vairs gluži nav.

Kokam ir perspektīva kā būvmateriālam un būvniecības veidam,”

pauž U. Kaugurs.

Šodien pasaulē būvē pat 25 stāvu koka dzīvojamās ēkas, tepat Latvijā top koka sabiedriskās būves, kā bibliotēka Ogrē.

Ugunsdrošības testi parāda, ka koks pat ir drošāks nekā daudzi citi materiāli, jo konstrukcijas liesmu un karstuma ietekmē nesabrūk acumirklī, tā ļaujot cilvēkiem pamest ēku un paglābties.

Arhitekts saskata savu vietu nākotnē pašu rokām un pašu vajadzībām būvētām ģimenes mājām, kas varot tapt arī pēc tipveida projektiem, kuriem var piesaistīt arī mākslīgo intelektu.

Par pašvaldības līdzfinansējuma konkursu vēsturisko ēku atjaunošanai interesējas Markuss Vīrāts, viņa māmiņa pirms dažiem gadiem iegādājusies koka ēku Apšu ielā 27. Kādi simt gadu tai varētu būt, bet puisis atzīst, ka vēl ļoti maz par šo māju zinot un gribētu uzzināt vairāk.

Par māju rūpēties nolēmusi visa ģimene, un Markuss pats gribētu no Zviedrijas, kur dzīvo šobrīd, pārcelties atpakaļ uz Latviju.

“Liepājā, savā dzimtajā pilsētā, es sev gribētu atstāt māju. Jāsapelna nauda, un tad jau redzēs,”

viņš saka.

Māju iecerēts daļēji restaurēt, koka fasādi noteikti, bet jumts esot ļoti bēdīgā stāvoklī. Plānots mājā ierīkot īres dzīvokļus, izbūvējot arī bēniņu stāvu, un tā jau būtu renovācija.

M. Vīrāts iecerējis apmeklēt Liepājas Restaurācijas centru un gūt praktisku palīdzību.

Pēc J. Zviedrāna domām, ļoti liela nozīme ir valsts un pašvaldības iestāžu politikai, ko apliecina atšķirīgās pieejas arhitektūras vērtību saglabāšanā.

Regulējums vēsturisko ēku atjaunošanai izriet no pašvaldību kompetences, zināšanām un izglītības līmeņa. Procesu ietekmē arī būvniecības iepirkumi ar lētāko piedāvājumu. Un tā rodas vēsturiski nepamatota fasādes krāsu gamma, sešrūšu logu vietā ir veidojumi ar četrām.

Jaunbūves reizēm tiek uzdotas par vēsturiskām ēkām, jaucoties restaurācijas un atjaunošanas jēdzienos.

Liepājā vairākām beidzamā laikā atjaunotām ēkām, kurām viens īpašnieks, strādājis viens arhitekts, kopīga ir viena krāsu palete – pelēka, lai gan tās nav bijušas šādā krāsā. “Izmantojot šo principu, pie mums ļoti lielos laukumos parādās viendabīgas ēkas,” norāda būvpētnieks.

“Nav tā, ka latviešiem ir pelēkie un brūnie toņi. Paskatāmies Lejaskurzemi, tur ir spilgtie toņi.”

Tas ir ļoti svarīgi pilsētas kopējam tēlam. Katram liepājniekam vajadzētu acu priekšā redzēt 2027. gadu un Eiropas kultūras galvaspilsētu, lai neradītu pilsētvidē kauna traipus.

“Vidi veido speciālisti, un lielākoties tie ir arhitekti,” uzsver J. Zviedrāns. “Arhitekti netiek galā ar vēsturiskām detaļām. Tas ir skolas, tirgus jautājums, kāpēc arhitekts vairs nemāk un nesaprot detaļas.”

Labie piemēri sabiedrībai ir svarīgi tālākai attīstībai, tāpēc pilsētai tie būtu jāapkopo un jāpopularizē. Tāda ir arī 18. gadsimta koka māja Bāriņu ielā 21a ar mūra fasādi – ļoti korekti izdarīts darbs.

Savas identitātes kopēji

Liepājas partnere Eiropas kultūras galvaspilsētas statusā ir Kuldīga, kuras vecpilsēta iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

No 400 vēsturiskajām ēkām 60 procenti ir koka konstrukcijas, norāda Kuldīgas vecpilsētas pārvaldības speciāliste Sintija Vītoliņa.

“90. gados vēsturiskā apbūve bija apdraudēta, ar pieminekļu statusiem vien to nebija iespējams pasargāt,”

viņa atzīmē.

Iedzīvotāju izpratne par vērtībām bija atšķirīga, trūka informācijas par augstvērtīgu pilsētvidi. Ja arī bija finansējums, to izmantoja nepareizi.

Galvenais ir kopt savu identitāti un, sākot no jaunās paaudzes, rast iesaisti, iedvesmu savai pilsētai, uzsver speciāliste, stāstot par Kuldīgas ceļu uz prestižo statusu.

Mantojuma saglabāšanas prioritāte iestrādāta ilgtspējīgas attīstības dokumentos un ik gadus – Kuldīgas novada budžetā. “Lielais mērķis paredz arī budžeta nodrošinājumu,” uzsver S. Vītoliņa.

Lai iedzīvotājiem birokrātiskā procedūra nebūtu sarežģīta, izveidots Kuldīgas Restaurācijas centrs, kas organizē izpēti, veic restaurāciju, konsultē iedzīvotājus. Tas satuvinājis būvvaldi ar iedzīvotājiem. Pašvaldība vispirms savu objektu restaurācijā parāda, kā ir jābūt.

Kuldīgā izveidots sarežģīts apsaimniekošanas un pārvaldības modelis, kurā ar savu pienesumu kopā strādā visas vietējā līmeņa pārvaldības institūcijas.

“Kāds sakars ar restaurāciju siltumtīklu uzņēmumam? Kad viņi rok trasi, notiek arheoloģiskā izpēte, un šos materiālus mēs apkopojam.

Uzņēmumam ir jāzina, ko drīkst un ko nedrīkst vecpilsētā,”

skaidro speciāliste.

Ļoti svarīga bijusi iedzīvotāju iesaiste, izveidojot viņiem patīkamu vidi. Īpašais Kuldīgas gars – tā ir atbilde uz jautājumu, kā iedzīvotāji iesaistās un dara paši bez pašvaldības rīkojumiem, atklāj S. Vītoliņa.

Goda lieta neatkarīgi no cenas

Ivars Pilips-Matisons, Liepājas Restaurācijas centra dibinātājs

Sevi par speciālistu restaurācijas nozarē es vēl nesauktu, drīzāk teiktu – entuziasts ar lielu apņēmību darīt.

Es apzināti pārstāvu viedokli, kas nepopularizē restaurāciju kā dārgu un sarežģītu. Ja sabiedrībai katrā konferencē vai intervijā tiek teikts, ka restaurācija ir dārga un sarežģīta, tad tas ir nepareizs nozares mārketings.

Ja mēs vēlamies dzīvot sakārtotā vidē, tad katrai lietai ir sava cena.

Dārdzība un sarežģītība ir subjektīvi jēdzieni – kas vienam grūti, tas otram pa spēkam, un, kas vienam dārgs, tas otram goda lieta neatkarīgi no cenas.

Veidojot Restaurācijas centru, es ceru, ka arvien vairāk cilvēku šeit pulcēsies, vaicās informāciju un gribēs arī paši iemācīties lietas, ko mēs šeit darām.

Mana auditorija pamatā ir nevis cilvēki, kuriem nav naudas, bet kuriem tās nav par daudz. Jo uzņēmēji un investori to dara citā līmenī. Es vairāk sevi asociēju ar to sabiedrības daļu, kuri var arī paši daudzas lietas izdarīt: gan piesaistīt finanšu līdzekļus, gan, galu galā, nokrāsot mājas sienu, ja tā ir nolupusi.

Atšķirībā, piemēram, no Kuldīgas, kur koka arhitektūras saglabāšana un atjaunošana ir pašvaldības iniciatīva un uzdevums iedzīvotājiem nāk no augšas, no vadības, Liepājā ir otrādi – no apakšas, no cilvēkiem, kas iegādājas vienas no vecākajām un tehniski sliktākajām mājām. Tas ir arī mans gadījums.

Es sāku no nulles, ar šķietami bezcerīgu objektu,

bet pēc divu gadu darba man ir pilnīgi skaidrs, kur un kā rast padomu, iedvesmu un, protams, finansējumu. Savu ēku mēģinu kripatiņu pa kripatiņai iekārtot, uzbūvēt, tādējādi pārējiem rādot, kas ir labs, kas ir slikts, arī par finansējuma piesaisti, birokrātiju, dokumentu iesniegšanu būvvaldē u.tml.

Dalos ar praktisko pusi, jo daudziem par to vispār nav priekšstata un zināšanu.

Gribētu, lai restaurācijas nozare Liepājā attīstītos straujāk.

Kuldīgā tajā ir iesaistītas visas pašvaldības kapitālsabiedrības, komitejas. Liepājā neesmu sajutis vēlmi būvēt lielo sistēmu, sistematizēt, klasificēt. Ir radīta interaktīva karte, kur var iepazīties ar izpētes materiāliem par katru īpašumu, kas ir saņēmis pilsētas finansējumu. Brīnišķīga lieta, kas parādījusies pēdējā gada laikā.

Bet nozares attīstībai vajadzētu notikt straujāk. Viens no ēku atjaunošanas mīnusiem – nav kataloga vai grāmatas, kurā varētu ieskatīties un izpētīt, kas Liepājā ir raksturīgs konkrētajam laikam.

Manuprāt, ja esi vēsturiskas ēkas īpašnieks, to pienācīgi apsaimniekot ir goda lieta un pienākums. Un šādi arī būtu jautājums jāpozicionē, jo vēlme un iespējas sākas mūsu galvās.

Jebkura pilsēta Latvijā ar savu vecpilsētu ir unikāla.

Jaunā arhitektūra arī ir laba lieta, bet saglabāt to, kas ir 300 gadus vecs, ir obligāts nosacījums.

Domājot par savu māju, – tai ir apmēram 220 gadu. Rēķinu, ka pēc skaita esmu piektais saimnieks. Tikai pieci cilvēki ir bijuši tie, kas izšķīruši šīs mājas likteni, attīstību vai regresiju.

Patiesībā ēka ir tā, kas nosaka, kas būtu jādara, nevis cilvēka iegribas vai vēlmes. Māja ir tā, kas bija un būs, savukārt cilvēks ir tas, kurš nāks un ies, tikai mazs krikumiņš no tās vēstures.

Uzziņai

Koka ēku priekšrocības

  • Vieglas, var būvēt “bez pamatiem”, tāpēc var to darīt sliktās gruntīs ar augstiem gruntsūdeņiem, kādas ir lielā daļā Liepājas.
  • Mazāk jutīgas pret kļūdām būvniecībā, pieļauj mazāk kvalificēta darbaspēka izmantošanu, var būvēt savām rokām.
  • Ātrāka būvniecība.
  • Lētāka būvniecība, jo mazāk darbietilpīga.
  • Pieejams lētāks materiāls.
  • Energoefektīva.

Koka ēku vainas (vēsturiski)

  • Uguns.
  • Ūdens.
  • Kaitēkļi.
  • Deformācijas.
  • Īsāks mūžs.
  • Šodienas skatījumā visi šie faktori ir apstrīdami.

Avots: pilsētas arhitekta Uģa Kaugura prezentācija

Es domāju tā: Vai gribētu dzīvot koka mājā?

Rita – liepājniece:

– Nē. Tik daudz ir dzirdēts, ka tās deg un deg, un nodeg. Grūti pateikt, kas tajās labs, kas ne tik. Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, un man viss patīk. Ir apkure, ūdens un viss bez problēmām. Ja būtu iespēja izvēlēties, koka mājā es nedzīvotu. 

Kristīne Lekstute – māmiņa:

– Nē. Uzaugu laukos, ģimene dzīvoja koka mājā, un laikam tāpēc es par tām neesmu sajūsmā. Bija grūti ziemā uzturēt siltu, vajadzēja kurināt krāsnis. Tā māja ir pārdota, un pārcēlāmies uz Liepāju, uz dzīvokli, kur man patīk labāk.

Aija Fosa – friziere:

– Jā, ja tur būtu visas labierīcības un ziemā siltums. Braucot pa Liepājas ielām, skatos uz vecajām koka mājām. Lielais vairums no tām izskatās ļoti slikti. Pat nožēlojami. Sazin, kāda situācija tur iekšā? Viss jau atkarīgs no saimnieka un no naudas, cik mājā var ieguldīt.

Vija Dobele – grobiņniece:

– Kāpēc ne. Tas varētu būt ekoloģiski. Dzīvoju privātmājā, bet tā nav no koka. Nekad neesmu dzīvojusi koka mājā. Varētu būt labi, ja māja izbūvēta, saglabāta. Pārējais jau atkarīgs no cilvēka, kā viņš to iekārto. Mūsdienās visu var izveidot, kā tik sirds kāro.  

Jolanta Gorbane – mājsaimniece:

– Negribētu vis. Līdz 18 gadiem esmu dzīvojusi koka mājā, un tur bija jākurina krāsns. Bija auksti, grūti piesildīt. Jākurina, malka jāgādā. Ja man tagad būtu jāizvēlas, kur pirkt dzīvokli, tas noteikti nebūtu koka mājā. Man ir viens paziņa, kurš domā pretēji un ir sajūsmā par vecām koka mājām un krāsnīm.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz