Liepājas
Universitātē aizvadīta jau 17. starptautiskā zinātniskā konference
“Sabiedrība un kultūra”. Šogad tajā plenārsēdes otrā daļa, kas notika
Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē, bija veltīta izcilajam latviešu
arheologam, pedagogam un muzeju darbiniekam Pēterim Stepiņam viņa
simtgadē.

Pēteris
Stepiņš dzimis 1914. gadā un lielu daļu savas dzīves veltījis
arheoloģijai, piedalījies dažādu izrakumu, kapulauku un pilskalnu izpētē. Pēc
Otrā pasaules kara viņš strādāja par pedagogu. Bija arī Liepājas muzeja ārštata
līdzstrādnieks. P. Stepiņš veica izrakumus Vārtājas senlejā atklātajā
senpilsētas daļā pie Vārtājas pilskalna, pētīja uzkalniņkapus Bārtas Pukuļos un
1960. gadā veica izrakumus Durbes Dīros. Šie izrakumi un vēstures
pirmavotu studijas ļāva izdarīt secinājumus par kuršu karavīru izšķirošo lomu
Durbes kaujā 1260. gadā. 1970. gadā, izpētot agrā dzelzs laikmeta
kuršu apbedījumus Grobiņā līdzās skandināvu kapu laukam, arheologs pierādīja,
ka Grobiņas pirmie apdzīvotāji bijuši kurši. P. Stepiņa mūžs noslēdzās
1999. gadā.

Plenārsēdes
uzrunā Liepājas Universitātes zinātnes prorektore Ieva Ozola uzsvēra, ka
zinātnes būtība nav statistiskie rādītāji, bet radošuma un izzināšanas gars. Un
to savā dzīvē apliecinājis arī P. Stepiņš. Lasījumos bija akcentētas
dažādas Stepiņa mūža šķautnes. LiepU administratīvais direktors Arturs
Medveckis ieskicēja viņu kā pedagogu Liepājas Pedagoģiskās skolas periodā un
pastāstīja, ka ticies ar viņa kundzi Rēnu Stepiņu. Viņas ļoti garais stāstījums
varētu būt vērtīgs avots turpmākajiem pētījumiem par Pētera Stepiņa dzīves
un darba gaitām. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģe Ingrīda
Virse, sekodama arheologa pēdās, runāja par kādu neparastu karavīra apbedījumu
Mazkatužu kapulaukā. Vēsturnieks Arnolds Bērzs savā stāstījumā akcentēja viņu
kā kolēģi, arheologu un skolotāju. Pieminekļu valdes arhīva liecības par Pēteri
Stepiņu atklāja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, bet arheologs Juris
Urtāns raksturoja viņu arheologu vidē.

Ar
savu artavu sēdē piedalījās arī Liepājas muzeja darbinieces. Direktores Daces
Kārklas vietniece krājuma darbā Guna Dancīte pastāstīja par Pētera Stepiņa
mantojumu Liepājas muzejā, vēlāk Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Uļa Gintnere
iepazīstināja ar muzeja arheoloģijas ekspozīciju. Noslēgumā klātesošajiem bija
iespēja tikties ar Pētera Stepiņa meitu Agni Sprūdžu un uzklausīt viņas atmiņu
stāstījumu par tēvu un viņu dzimtu.