Biežāk uzdotie jautājumi bija par studiju programmām, iestāšanās kārtību un studentu dzīves un sadzīves iespējām.

“Tūrē” pa Latviju

”No svara ir katrs students,” saka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) jaunrades projektu koordinatore Līga Freimane, jautāta, vai ir vērts mērot tik tālu ceļu uz Liepāju. ”Varbūt tieši šeit būsim uzrunājuši kādu, kurš būs labākais Sporta akadēmijā,” viņa smaidot skaidro.

”Šādi arī varam individuāli uzrunāt neizlēmīgos. Tādēļ noteikti ir vērts doties.”

Un Liepāja nav vienīgā vieta, kur LSPA stāsta par sevi. Pirms dažām dienām bijuši Balvos, tagad Liepājā, sekos vizīte Tukumā. ”Mēs jau smejamies – mums ir sava uzņemšanas brigāde,” par notiekošo ”tūri” stāsta L. Freimane.

Vietā, kurp LSPA dodas, parasti mēģina piesaistīt kādu vietējo iedzīvotāju, arī Liepājā par izglītības iestādi stāstīja liepājnieks, kurš izvēlējies studijas LSPA.

Tam, ka ir vērts piedalīties izglītības iespēju izstādēs, piekrīt arī RTU Liepājas Studiju un zinātnes centra direktors Mārcis Priedītis. ”To, kas ir rakstīts bukletos, informatīvajos materiālos, var izlasīt arī internetā. Izstādes lielākais pluss ir iespēja satikt un aprunāties ar īstiem studentiem. Viņi jau noteikti pateiks, kas patīk vai nepatīk.

Un, ja pretī ir jauns cilvēks, iespējams, tas neļauj nobīties, pienākt klāt un uzdot jautājumus.”

M. Priedītis teic, ka pašam personīgi izstādes liekas saistošas: ”Man patīk būt gan stendos, gan pastaigāt, paskatīties, kā citi visu izveidojuši. Biju domājis, ka būsim šeit ar lielāko stendu, bet nē, Ventspils Augstskola atbraukusi ar veselu laboratoriju.”

Līdzi paņemama nozīmīte, kāds kārums uz zoba, pildspalva vai viktorīna – par jauniešiem, potenciālajiem audzēkņiem vai studentiem bija domāts īpaši, novēroja ”Kurzemes Vārds”.

Arī M. Priedīša teiktais to apliecina: ”Mums ir miniatūrs rūpnīciņas modelītis, automatizēta, ar trīs rezervuāriem, kur salikti šķidrumi. Un, students, kurš stāsta, atļauj paspiest podziņas un pārvirzīt ūdeni no viena rezervuāra uz otru. Bet tur ir āķis, kaut kas nedarbojas un jāatrod kļūdas. Vēl mums ir īpašais stends, kas savienots ar feisbuku, – nospiežot ”sekot mūsu lapai”, izkritīs zīmulis.”

Liepājas Universitāte (LiepU) ne tikai sniedza informāciju par studiju programmām, bet ļāva arī iepazīties un pamēģināt dažādas lietas, ar ko nodarbojas universitātes studenti, pastāsta LiepU sabiedrisko attiecību speciāliste Simona Laiveniece.

”Tiem, kam interesē eksaktās zinātnes, bija iespēja programmēt un izkustināt robotiņu, jauno mediju mākslas studenti ļāva vidusskolēniem ieskatīties mākslas pasaulē un labprāt stāstīja, ko nozīmē būt par jauno mediju mākslinieku. Savu līdzsvara sajūtu un labās un kreisās smadzeņu puslodes koordinēto darbību pārbaudīt varēja līdzsvara iekārtā ”Barboleta”.”

Pārliecinātie un šaubīgie

Izstādē Liepājā viesojās arī 11. klases skolēni no Aizputes vidusskolas. ”Jā, viņi apmēram zina, ko gribētu studēt,” saka klases audzinātāja Daiga Tīmane, kas viņus pavadīja, ”bet uzskatu, ka šeit tomēr nevajag skatīt tikai to virzienu, ko esi izdomājis, bet gan arī visu pārējo.

Man gribas, lai skolēns redz visas iespējas, un varbūt radīsies pilnīgi citas idejas.”

D. Tīmane piekrīt, ka, redzot piedāvājumu mūsdienās, izdarīt izvēli skolēniem nemaz nav tik viegli. ”Lai arī mums skolā ir karjeras konsultants, arī pie manis reizēm jaunieši vēršas ar jautājumiem, jo galīgi nav skaidrs, ko gribētu tālāk dzīvē darīt. Apsēžamies, parunājam, kas patīk, kas padodas,” pastāsta D. Tīmane.

Arī Ata Kronvalda Durbes pamatskolas fizikas, matemātikas, inženierzinību skolotāja Žanna Kļava apliecināja, ka ir tāldomājošie bērni, kas zina savu virzienu, bet ir tādi, kas vēl taustās. ”Līdz ar to mēs runājam, izvērtējam, kas padodas,” teic Ž. Kļava.

Izstādes apmeklējumam Liepājā atvēlējuši vairākas stundas, līdz ar to skolotāja audzēkņiem uzdevusi uzdevumu: izdomāt trīs profesijas, atrast, kurās skolās tās var apgūt, kādi ir plusi, mīnusi, cik tās ir pieprasītas darba tirgū utt.

Lielā interese par izstādi iepriecina Liepājas Izglītības pārvaldes eksperti jaunatnes un karjeras jautājumos Aelitu Jankovsku, jo rāda, ka atjaunot tradīciju, ko pārrāva kovids, bijis pareizs lēmums. ”Jā, Rīgā jau ir līdzīgs pasākums, bet tomēr, lai tur nokļūtu, tie ir lieli finansiāli izdevumi ģimenēm, tāpēc nolēmām, ka piedāvāsim mūsu jauniešiem ko līdzīgu tepat.”

Atsaukušās 27 izglītības iestādes – astoņas profesionālās, pārējās – augstākās izglītības iestādes. ”Katru pavasari un rudeni

veicam izpēti, ko skolēni vēlas studēt vai mācīties pēc 9. un 12. klases, un līdz ar to mums bija viegli atlasīt, ko uzaicināt.”

Vērojot apmeklētājus, A. Jankovska secina, ka visvairāk piedāvājumā iedziļinās 11. un 12. klašu skolēni, arī devītie.

”Manuprāt, doma ļoti laba. Ir atnākuši paši studenti, vari dzirdēt reālu pieredzi – par to, kā viņi jūtas konkrētajā augstskolā, tas noteikti ir patiesāk,” vērtē J. Čakstes Liepājas pilsētas 10. vidusskolas 11. klases skolniece Ieva.

Klasesbiedrenes Laura, Sanija un Samanta teiktajam pievienojas: ”Šis pasākums noteikti ir tāds, kur var daudz ko uzzināt.” Bet meitenes arī atzīst, ka pietrūcis laika, lai kārtīgi visā iedziļinātos.

”Tikai izstaigājām, uzdot jautājumus nepaspējām, jo mums bija dots laiks tikai 40 minūtes.”

Tīna un Laura jau mācās Liepājas Valsts tehnikumā, 1. kursā, iestājušās pēc 9. klases. Bet Tīna sapratusi, ka nav īsti tas, ko tomēr gribētu mācīties, tādēļ atnākusi, lai paskatītu citas iespējas. ”Uzzināju daudz jauna par stradiņiem un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti,” viņa priecājas un apsver mainīt izglītības iestādi.

Savukārt Laura sacīja, ka viņai vienkārši patīkot mācīties, skatījusies mākslas lietas. ”Man izstāde likās interesanta,” viņa rezumē.