Šajā gadījumā arī Atveseļošanas projektu īstenotu visas četras universitātes, taču juridiska konsolidācija notiktu ar vienu zinātnes universitāti, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumu un Augstskolu likumu, slēdzot sadarbības līgumu ar visām četrām pusēm un IZM.

IZM norāda, ka LiepU kā jebkurā valsts augstskolā ir divas galvenās lēmējinstitūcijas – padome, kas ir augstākā lēmējinstitūcija stratēģiskajos jautājumos, un senāts, kas ir augstākā lēmējinstitūcija akadēmiskajos un pētniecības jautājumos.

Situācijas, kad rodas nesaprašanās augstskolas konsolidācijas procesā, izveidojās, jo konkrētajā gadījumā padomes un senāta lēmumi atšķiras. Lai sagatavotu rīkojumu ar gala lēmumu, IZM kā dibinātāja ņems vērā abus viedokļus.

Vienlaikus IZM atgādina, ka Augstskolu likums skaidri nosaka, ka stratēģiskos jautājumus lemj padome.

IZM uzskata, ka augstskolu konsolidācijas jautājums joprojām norisinās veiksmīgi, jo šis ir vienīgais gadījums no pieciem, kur padomes un senāta viedoklis atšķiras.

Jau ziņots, ka LiepU nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, izglītības nozares organizācijām un pašvaldībai, kurā norāda uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā.

LiepU kolektīvs vērsa uzmanību, ka pagājušā gada 19.decembrī Valsts kancelejas uzturētajā tiesību aktu portālā tika publicēts tiesību akta projekts “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5. komponentes “Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma”5.2. reformu un investīciju virziena “Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana” 5.2.1.r. reformas “Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma” 5.2.1.1.i. investīcijas “Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti” otrās kārtas “Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti” īstenošanas noteikumi”.

Noteikumu projekta otrajā sadaļā “Prasības investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim” minēts, ka LiepU konsolidācija ar RTU – līdz 10 399 799 eiro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 419 186 eiro.

Arī vairākos citos noteikumu projekta punktos nepārprotami tiek norādīts uz LiepU konsolidāciju jeb reorganizāciju ar RTU, taču līdz noteikumu projekta publiskošanai Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu par LiepU reorganizāciju, pievienojot to RTU, kā arī šis jautājums nav diskutēts Augstākās izglītības padomē, norāda vēstules autori.

LiepU uzskata, ka lēmuma pieņemšana šaurā lokā, nevis publiskā apspriešanā, sniedzot pamatotu argumentāciju, rada aizdomas par kādu interešu virzīšanu un labas pārvaldības principu neievērošanu lēmumu pieņemšanā attiecībā uz LiepU tālāku attīstību.

Vēstules autori norāda, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, LiepU aicina atbildīgās institūcijas vērtēt jautājumu, kā priekšlaicīgi ir iespējams zināt valdības lēmumu, ja tas vēl nav pieņemts likumā noteiktajā kārtībā.

LiepU kolektīvs aicina visus lēmuma pieņēmējus rūpīgi iepazīties ar situāciju un vērtēt uzskaitītos notikumus kopsakarībās. “Aicinām uzklausīt visas LiepU pārvaldības institūcijas, arī LiepU kolektīva viedokli, kurš ir izteikts gan Senāta, gan Satversmes sapulcēs, un pieņemt izsvērtu, caurspīdīgā procesā balstītu un pamatotu lēmumu, kas ir sabiedrības nevis kādu personu vai institūciju vislabākajās interesēs par vienas vadošās universitātes izvēli vai arī LiepU attīstību trīs zinātnes universitāšu ekosistēmā, šādi nodrošinot iespēju iegūt daudzpusīgu un konkurētspējīgu izglītību Kurzemē,” aicināts atklātajā vēstulē.