Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) trešdien tikās ar Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem, lai apspriestu tiem aktuālus jautājumus, redzējumu un vajadzības iecerēto reformu veiksmīgai īstenošanai.

Ministre informēja pašvaldību vadītājus par IZM prioritātēm vispārējā izglītības jomā, turpinot darbu pie atalgojuma palielināšanas un darba tiesiskā regulējuma nosacījumu sakārtošanas pedagogiem.

IZM ieskatā, pedagogu darba nosacījumi ir jāsalāgo ar vispārējo darba tirgu, nosakot kopējus nosacījumus, lai mazinātu riskus pedagogu pārslodzei, kā arī nodrošinātu skolu autonomiju vienoties par individuāliem darba nosacījumiem.

Ministre uzsvēra, ka rosinātās pārmaiņas paredzēts ieviest no 2025. gada 1. septembra un tikai kopā ar jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”.

Šo jautājumu tālāka virzība tiks skatīta kopainā ar 2025. gada valsts budžeta veidošanas procesu, paredzot arī papildus finanšu līdzekļus no valsts budžeta.

Pašvaldības esot atbalstījušas IZM ieceri šos jautājumus risināt kompleksi, nodrošinot papildu finansējumu ar jauno finansēšanas modeli “Programma skolā”.

Kā aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka, diskutējot par finansēšanas modeli, ministre skaidrojusi būtiskākās izmaiņas “Programma skolā” kopš februāra, norādot, ka ir mainīts pedagoģisko likmju aprēķins, visām programmām palielinot papildu mācību stundu skaitu dalīšanai grupās vidējai un lielai klasei un palielinot apmaksāto stundu skaitu citiem pienākumiem.

Precizēts arī atbalsta personāla aprēķins un 2% papildu finansējuma aprēķins, kas tagad tiek rēķināts uz visu pedagogu – skolotāju, atbalsta personāla un administrācijas algu fondu.

Tāpat valsts ģimnāzijām papildu administrācijas finansējumā būs viena vietnieka likme, samazināti kvantitatīvie kritēriji pierobežas skolām un pieejamības skolām vidusskolas posmā, un veiktas arī citas nozīmīgas izmaiņas, skaidroja Čakša.

Kurzemes pašvaldību vadītāji vēlējās precizēt, kādi lēmumi un nosacījumi, tai skaitā skolu tīkla finansēšanā un pedagogu atalgojuma noteikšanā, būs spēkā no jaunā mācību gada rudenī un arī 2025./2026. mācību gadā, lai varētu tiem atbilstoši sagatavoties.

Ministre norādīja, ka no nākamā mācību gada būs uzlabojumi divu pedagogu grupām slodzes sadalījumā, bet pārējiem pedagogiem nav plānotas izmaiņas slodzes apmērā un sadalījumā.

Tāpat kārtība, kādā tiks aprēķināta mērķdotācija pedagogu darba samaksai, netiks mainīta.

Savukārt no 2025. gada 1. septembra plānotas izmaiņas gan slodzes apmērā visām pedagogu grupām, pārejot uz vienotu slodzes apmēru, gan arī slodzes sastāva noteikšanas principos, virzot izmaiņas kopā ar jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa ieviešanu.

Tāpat IZM plāno nacionālā līmenī atcelt slodzes sastāva noteikšanu atbalsta personālam, nosakot to individuāli, balstoties uz amata pienākumiem.

Attīstības padomes sēdes laikā pašvaldību vadītāji ar ministri arī pārrunāja izglītības iestāžu iekšējās vides jautājumus.

Čakša akcentēja, ka iekšējais “klimats” un tā uzlabošana izglītības iestādē lielā mērā ir atkarīgi no iestādes direktora. Veidojot labvēlīgu vidi visiem darbiniekiem, iespējams veiksmīgāk piesaistīt un noturēt gan esošos, gan jaunos pedagogus, tādējādi sekmīgāk risinot mācībspēku piesaisti iestādei.

Tāpat tika diskutēts par pašvaldību iespēju segt ceļa izdevumus pedagogiem nokļūšanai uz izglītības iestādēm, īpaši, ja pedagogam, pilnas slodzes nodrošināšanai, nepieciešams mācīt skolēnus vairākās mācību iestādēs. Ministrijas pārstāvji skaidroja, ka šāda iespēja pašvaldībām tiks sniegta.

Sēdes noslēguma daļā Kurzemes pašvaldību vadība rosināja IZM diskutēt par speciālās un profesionālās izglītības attīstību, kā arī aktualizēja jautājumu par pieaugušo izglītības mērķtiecīgāku attīstību.

IZM pārstāvji piekrita diskusiju nepieciešamībai un apņēmās tikties, lai pārrunātu gan speciālās, gan profesionālās izglītības jomu attīstību.

IZM informēja pašvaldības arī par investīciju iespējām, kas paredzētas izglītības iestāžu vides modernizācijai ar IZM administrēto Eiropas Savienības projektu finansējuma atbalstu, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārziņā esošajām investīciju iespējām pašvaldībām infrastruktūras attīstībai, tajā skaitā ceļu infrastruktūrai.

Pašvaldības uzsvērušas, ka efektīvi plānot skolu tīkla attīstību var tikai ciešā mijiedarbībā ar kopējās pašvaldības infrastruktūras plānošanu un attīstību, īpaši izceļot ceļu rekonstrukcijas plānus un transporta iespējas.

IZM un pašvaldību vadītāji apsprieda arī jautājumus, kas saistīti ar profesionālās un pieaugušo izglītības iespēju attīstību un piedāvājumu Kurzemes reģiona iedzīvotājiem.