Sabiedrības veselības aģentūras operatīvās epidemioloģiskās uzraudzības dati par A hepatītu rāda, ka pagājušajā nedēļā ievērojami palielinājusies saslimšana. Kaut arī lielāka saslimstība novērota Rīgā, Rīgas un Ogres rajonā, A hepatīts reģistrēts vēl 20 citos rajonos. Lai arī slimība parasti norit vieglā vai vidēji smagā formā, epidemiologi atgādina, ka tā var noritēt ar sarežģījumiem, pat beigties letāli cilvēkiem, kuriem ir citas veselības problēmas – hroniskas aknu slimības, arī B un C hepatīta vīrusa nēsātājiem, alkohola un narkotiku atkarīgajām personām, kā arī tiem, kuriem ir citas hroniskas slimības, kas novājina imunitāti, piemēram, HIV/AIDS slimniekiem.

Visbiežāk A hepatīts izplatās no cilvēka uz cilvēku tieša kontakta ceļā vai ar sadzīves priekšmetiem, kā arī dzerot ūdeni vai lietojot uzturā inficētus produktus, dzimumakta laikā ar inficētu personu, peldoties ūdenskrātuvēs, kas piesārņotas ar notekūdeņiem un cilvēku fekālijām. Pirmie slimības simptomi var parādīties 15 līdz 50 dienas pēc inficēšanās.

Lai pasargātu sevi un tuviniekus no saslimšanas ar A hepatītu, ir nepieciešams ievērot higiēnas noteikumus, it īpaši mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, vienmēr pēc tualetes apmeklējuma. Vēl vajag iemācīt bērniem nebāzt mutē sadzīves priekšmetus, jo uz tiem var būt infekcijas izraisītāji, kā arī nelietot kopīgus traukus – glāzes, karotes. Uzturā jālieto vārīts vai fasēts ūdens. Vakcinācija pret A hepatītu dod ilgstošu un efektīvu aizsardzību pret infekciju. Vakcinācija var pasargāt no saslimšanas, ja veikta pirms vai arī divu nedēļu laikā pēc iespējamās inficēšanās. Potēties īpaši ieteicams cilvēkiem, kuriem ir augsts A hepatīta izraisīto komplikāciju risks.

“Kurzemes Vārds”