Sestdiena, 6. jūnijs Ingrīda, Ardis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izvēlēties izdevīgāko apkures veidu

Izvēlēties izdevīgāko apkures veidu
24.10.2010 07:09

Atslēgvārdi

Kamēr vieni gaida, kamēr pieslēgs apkuri, citi jau savlaicīgi padomājuši par sev ērtāko un vēlamo jeb apkures veidu, lai nebūtu jāsalst un jāgaida uz siltumu. Proti, viņi izmanto alternatīvus apkures veidus centrālajai apkurei.

Apkure pati zina, kad jāsākas sezonai

Skolotājiem Atim un Guntai, kuri dzīvo Ezerkrastā, personīgajā mājā, ir ģeotermālā apkure jeb klimatkontrole. Siltumenerģija tiek pumpmēta no zemes dzīlēm ar siltumsūkņa palīdzību. Tiklīdz ārā un telpās temperatūra noslīd līdz noteiktiem grādiem, apkure ielēdzas automātiski un silda telpās gaisu, grīdas un uzsilda ūdeni. Viņi uzskata, ka tas ir izdevīgi – par siltumu un elektrību neiznākot maksāt daudz, un šis apkures veids ļauj ietaupīt, kā arī esot videi draudzīgs un “tā esot ļoti droša un klusa apkure”. “Ja tomēr ir auksts, kā tas bija aizvadītajā ziemā, telpās, kur uzturamies visvairāk, papildus vēl iekurinām malkas kurināmo krāsniņu,” atzīstas Gunta.

”Ģeotermālā apkure pati nosaka, kad jāsākas sezonai, bet tajā pašā laikā mēs paši varam noregulēt vajadzīgo siltuma pakāpi,” papildina Atis.  Viņi pastāstīja, ka izmaksas par siltumu ir minimālas. “Dārgi bija jāmaksā par apkures ierīkošanu – tie bija vairāki tūkstoši latu.” Atis arī pastāstīja, ka iepriekšējā mājvietā izmantojuši alternatīvo apkuri – izmantojuši cietā kurināmā katlu. “Māju apsildījām ar akmeņoglēm un malku. Papildus katru gadu vajadzēja tīrīt skursteni no sodrējiem, taču apkuri varējām paši sev pieslēgt pat drēgnajās vasaras dienās, un kurināmo daudz nevajadzēja. Mums bija mūra māja – apkures laikā siltums turējās ilgi. Tikai šāds kurināšanas veids ar oglēm un malku bija ļoti ķēpīgs,” alternatīvās apkures trūkumu min Atis, “kā arī bija jāuzmanās ar pārkurināšanu – ja spiediens rodas pārlieku augsts, tas var eksplodēt”.

Siltums neiet zudumā

Dacei, kura ar vīru un diviem skolas vecuma bērniem dzīvo Dienvidrietumu rajonā, personīgajā mājā, ir gāzes apkure. ”Izmantojot šo apkuri, iespējams noregulēt vēlamo temperatūru un kurināšanas ilgumu. Esam uzregulējuši tādu režīmu, ka darba dienās apkure ieslēdzas un izslēdzas automātiski – kad no rīta dodamies uz darbu – tā izslēdzas, bet ap pulksten četriem pēcpusdienā tā ieslēdzas. Kad atgriežamies mājās, ir silts. Brīvdienās, kad esam mājās, apkure darbojas visu laiku. Manuprāt, tas ir ļoti izdevīgi – kamēr telpās neviena nav, arī siltums neiet  zudumā un naudiņa negriežas,” gāzes apkures priekšrocības uzsver Dace. 

”Pagājušajā ziemā iznāca maksāt samērā daudz. Janvārī un februārī mēnesī par apkuri maksājām aptuveni 60 – 70 latus. Pārējos mēnešus – vidēji 25 latus. Bet tajā pašā laikā, kad pavasarī jau bija silts, apkuri noslēdzām, lai gan centrālā apkure daudzdzīvokļu mājās vēl turpināja darboties. Zinu, ka daudzi taisīja vaļā logus,” saka Dace.

Ar malkas apkuri ietaupa naudu

Daces vecāku dzīvoklī, savukārt, ir tradicionālā jeb malkas apkure – dzīvokļa apsildīšana prasa laiku un papildus ir jāgādā malka, taču siltumu arī var nodrošināt jebkurā laikā un sanāk lētāk,” tā salīdzinājusi Dace un viņas māsa Jana, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā ar centrālo apkuri. Jana stāsta, ka arī labprāt meklētu dzīvokli, ko varētu kurināt ar malku, lai nebūtu jāgaida uz apkures sezonas sākšanos. “Malkas krāsnis dod dabīgu siltumu. Mums ir arī ļoti izdevīgi tas, ka mums laukos ir mežs – tur arī gādājam vecāku dzīvoklim malku. Viņiem ir divistabu dzīvoklis Dzintaru ielā, kura platība ir aptuveni  30 kvadrātmetru – nepieciešama ir viena krava malkas sezonā. Izkurinot trīs klēpjus malkas dienā, siltums ir nodrošināts visā dzīvoklī aptuveni 15 līdz 20 stundas – mūrītis iesilst un apsilda visas telpas,” tā Jana.

Ar malkas apkures palīdzību mamma gatavojot uz malkas plīts arī ēst. ”Viņiem tādējādi izdodas diezgan daudz ietaupīt –  viņi par ietaupīto naudu dodas uz teātri vai koncertiem,” papildina Dace. Ja vecāku dzīvoklim papildus esošajiem maksājumiem būtu jāmaksā par apkuri, viņiem būtu jārēķinās ar vienas pensijas aizmaksāšanu prom.

Ja tomēr esot par aukstu, kurina krāsni gan no rīta, gan vēlā pēcpusdienā. ”Galvenais ir jāuzmanās ar pārkurināšanu – svarīgi ir krāsni kurināt vienmērīgi, citādi var izcelties ugunsgrēki. Katru pavasari rūpējamies arī par to, lai tiktu iztīrīts skurstenis un dūmvadi,” atgādina Dace un Jana.

Liene Andersone

 

Šāds izskatās ģeotermālās siltumenerģijas katls: ar siltumsūkņa palīdzību tiek pumpēta enerģija no zemes, kas tiek pārvērsta siltumā.

 

Tradicionālā malkas apkure dod gan ilglaicīgu siltumu, gan ļauj ietaupīt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz