Ko aizbraukušie domā par reemigrācijas aktvitātēm?
Līdz 19.novembrim notiek sabiedriskā apspriešana par priekšlikumiem attiecībā uz reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu.

Tā mērķis ir atbalstīt tos ārzemēs dzīvojošos Latvijas piederīgos un viņu ģimenes locekļus, kuri apsver iespēju vai ir jau izlēmuši atgriezties un strādāt Latvijā vai vēlas dibināt savu uzņēmumu vai citādāk attīstīt biznesa saiknes ar Latviju. Kā vērtēt šādu aktivitāti, jautājām pašiem aizbraucējiem.

24 gadus vecais Artis godīgi atzīst – neskatos, kas notiek Latvijā. Vaicāts, kāpēc, viņš saka, ka tas īsti neinteresē. Parasti ko jaunu uzzina, piezvanot uz mājām, vai citi turienes latvieši pastāsta, kad kaut kas ir noticis. Taču valsts centienus atgūt aizbraucējus Artis vērtē pozitīvi. Diemžēl viņš personīgi nav manījis nevienu aktivitāti, kas būtu vērsta šajā virzienā. Kad lūdzām ieskatīties portālā musuvalsts.lv, kur šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par priekšlikumiem, puisis nosauc, viņaprāt, sakarīgākos: aktīva ārvalstīs dzīvojošo uzrunāšana, aicinot veidot karjeru Latvijas valsts iestādēs; grūtībās nonākušu kredītņēmēju atbalsts; programma augsti kvalificēta darbaspēka piesaistei Latvijas uzņēmumos inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Bet par muļķīgām uzskata: zemes piešķiršana; nodokļu atlaide tiem, kas atgriežas; latviešu valodas apmācības.

Vaicāts, kas veicinātu, mudinātu viņu atgriezties dzimtenē, Artis samulst: “Nemāku atbildēt. Nedomāju, ka ir kaut kas tāds, kas spētu man likt atgriezties.” Turklāt Lielbritānijā, kur nodzīvoti teju divi gadi, nupat pieteicies studijām, kas ilgšot gadu. Ja tās pabeigs, palikšot vēl mazāks procents, ka viņš kādreiz atgriezīsies Latvijā. No citiem jaunietis dzirdējis, ka viņus atgriezties kavējot mazās algas, tas, ka nav privātīpašuma, arī cilvēku attieksme. “Ir satikti arī tādi, kas ne par kādu naudu nedomā braukt atpakaļ,” piebilst Artis.

Miks apstiprina, ka viens no šķēršļiem, kas savā ziņā liedz tautiešiem atgriezties mājās, ir bailes par atšķirīgo ienākumu līmeni. Arī pašam. Viņš Anglijā nodzīvojis trīs gadus. “Šķiet, ka es gribētu saņemt pretī vairāk, nekā to, ko šobrīd saņemu te, Anglijā. Jo kāpēc gan man kaut ko mainīt?” viņš retoriski jautā, atzīstot, ka ienākumu ziņā nez vai būtu gatavs atkrist atpakaļ, respektīvi, saņemt mazāk, nekā šobrīd. Kā vēl vienu iemeslu tam, kāpēc joprojām nav atgriezies dzimtenē, puisis min to, ka ir tur iedzīvojies. Turklāt var visai bieži izbraukāt uz Latviju – vairākas reizes gadā. Vai tajos brīžos nepiezogas sajūta – “Eh, varētu tomēr palikt…”? “Piezogas, bet drīz vien pāriet,” viņš vaļsirdīgi saka. “Trakāk jau ir tiem, kas reti var atbraukt. Man liekas, ka smagāk ir tiem, kam Latvijā ir ģimene. Zinu, ka tie, kam tuvinieku Latvijā ir maz vai nav neviena, pat nedomā par atgriešanos, kā, piemēram, viens mans tuvs draugs. Viņš ar sievu labāk atvaļinājumos brauc uz siltām zemēm. Ja gribas satikt māti, nopērk viņai biļeti uz Angliju.”

Miks piekrīt, ka Latvijai būtu jādomā par to, kā atgriezt aizbraukušos. Taču reizē šaubās, vai tas maz ir iespējams. “Domāju tieši masveidīgu latviešu atgriešanos. Stipri šaubos.” Arī viņam šķiet, ka neviens aizbraucējs tam īsti nepievērš uzmanību. Un to ir skumji atzīt. Atgriežoties pie sabiedriskās apspriešanas, viņš optimistiski nosaka: “Jebkura ideja ir apsveicama. Vismaz rada sajūtu, ka kāds grib ko mainīt.”

“Nezinu, ja latvietis pats negribēs, viņu nekas neatvilinās, ja nu vienīgi  “zelta kalni”,” mazliet ar smaidu par reemigrācijas pasākumiem saka 26 gadus vecā Mairita, kas Dānijā uzturas jau divus gadus. “Tie latvieši, kas ir šeit, mēģina domāt, kā izgrozīties, lai varētu atgriezties. Protams, lielākā daļa atduras pret naudu, jo gribot negribot salīdzina tās naudas summas, ko nopelna šeit  un ar ko jāmēģina izdzīvot Latvijā. Tie, kam ir bērni, vairāk domā par to, kā viņiem nodrošināt tādu izglītību, kāda ir šeit, kā šis bērns atkal varēs iekļauties Latvijas skolās.”

Mairitai nav doma Dānijā palikt pavisam. “Braukt atpakaļ braukšu, bet ne tāpēc, ka ir izstrādāta kaut kāda programma, vai kas cits. Turklāt man liekas visiem atbilstošu programmu tik un tā nevar  izstrādāt,” pārliecināta jauniete. Latvijā viņa plāno atgriezties pēc tam, kad viņas draugs Dānijā pabeigs savas studijas. Vēl atlicis pusotrs gads, bet, lai iegūtu bakalauru, jāpiemācās vēl pusotrs. Tāpēc nosaukt precīzi, kad abi atgriezīsies, jauniete nevar.

Šobrīd portālā musuvalsts.lv sabiedriskai apspriešanai izlikti 27 priekšlikumi. Pagaidām visvairāk komentāru ir pie priekšlikuma par darba tirgus informācijas pieejamību, kā arī programmas augsti kvalificēta dabaspēka piesaistei Latvijas uzņēmumos inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Tāpat populārs ir atbalsts skolēniem, kas atgriežas Latvijas izglītības sistēmā, kā arī šo skolēnu vecākiem; latviešu valodas apmācības.