“Ir acīmredzams, ka Putinam ir jāizlemj, vai viņš vēlas spēlēt šo spēli vai nē,” Rite skaidroja savu redzējumu par iespējamo attīstību.

Viņš uzsvēra, ka ASV sarunu vedēji Stīvs Vitkofs, Džerards Kušners un Marko Rubio “smagi strādā, lai sāktu šo miera procesu. Es vēlos viņiem par to pateikties,” teica NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka ASV prezidents Donalds “Tramps pagājušā gada februārī pārtrauca strupceļu sarunās ar Putinu, iesaistoties tiešā dialogā. Es domāju, ka arī tam bija izšķiroša loma, jo viņš bija vienīgais, kurš to varēja izdarīt. Bet galu galā jautājums ir par to, vai Putins vēlas spēlēt šo spēli, vai viņš patiešām vēlas piedalīties sarunās”.

NATO ģenerālsekretārs arī pauda pārliecību, ka tikmēr sabiedrotajiem un partneriem ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka Ukraina ir spēcīga cīņā pret Krievijas agresiju. “Tieši pie tā mēs strādājam,” viņš paziņoja.

“Un, ja paskatās uz Krieviju kopumā, neaizmirstiet, ka jaunākie dati no Krievijas liecina, ka aizsardzībai tika iztērēti 40%, un tagad jau 48% no visiem valsts līdzekļiem. Tas nozīmē, ka no Maskavas saņemtajiem nodokļu ieņēmumiem aptuveni 75% tagad tiek tērēti aizsardzībai. Tie ir neprātīgi skaitļi, tāpēc mēs nevaram būt naivi attiecībā uz Krieviju,” sacīja Rite.

Viņš arī salīdzināja Krievijas ekonomiku ar Beļģijas un Nīderlandes ekonomiku, norādot, ka “Krievija nav lielāka par Beļģiju un Nīderlandi kopā”. “Viņi zina, ka mēs kā NATO esam ļoti spēcīgi, un viņi zina, ka nevar mūs uzvarēt, tāpēc mēs darīsim visu iespējamo, lai viņi saprastu: tā būtu viņu lielākā kļūda, ja viņi mēģinātu,” par Krievijas pusi teica NATO ģenerālsekretārs.