Kā tad īsti ir – vai tiešām nojukusi miega rutīna, bezmiegs un krākšana nav sarunas vērta? Miega speciāliste skaidro, par ko liecina traucēts naktsmiers un kā to sakārtot.

“Grūti pat izstāstīt, lai tiešām pietiekami varētu izcelt to, cik būtiska ir miega rutīna pilnīgi visos vecumos. Miega higiēna ir dienā ievērotie nosacījumi – kofeīna patēriņš, ēšana, dzeršana, gultas vietas atvēlēšana miegam – tas viss ir ļoti saistīts.

Savukārt miega rutīna ir tās patīkamās nodarbes pirms miega, kas palīdz mums nomierināties un iemigt. Ja tādas neatrodam, pēc darba dienas smadzenes vēl turpina aktīvi strādāt un iemigt neizdodas ilgi vai arī miegs ir ļoti trausls,” ieskicē Epilepsijas un miega medicīnas centra, BKUS miega speciāliste Marta Celmiņa.

Daktere zina teikt, ka miega problēmas ir bieži sastopamas. “Pagājušajā gadā “Kantar” veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 800 Latvijas iedzīvotāju, 70% atzina, ka pēdējā mēneša laikā viņiem bijušas sūdzības par miegu, 11% slikts miegs ir katru nakti, bet trešdaļai – vairākas reizes nedēļā.

Lielākoties gan cilvēki ar “miega problēmām” izprot tikai bezmiegu, bet patiesībā tādu ir ļoti daudz,”

uzsver M. Celmiņa un min piemērus.

Obstruktīva miega apnoja. Bieži sastopama, neatpazīta un neārstēta miega slimība, tautā biežāk atpazīstama pēc krākšanas.

Tas nav tikai troksnis, kā daudzi uzskata, bet patiesībā ārkārtīgi nopietna slimība, kas nozīmē, ka cilvēks miegā praktiski smok.

Obstruktīva miega apnoja sastopama 10–20% Latvijas iedzīvotāju.

Palielināta nepieciešamība pēc miega. Retāk sastopams, līdz ar to Latvijā maz atpazīts miegainības iemesls. Viena no biežāk sastopamajām slimībām ir narkolepsija.

Narkolepsija. Miega speciāliste uzreiz uzsver, ka te nav nekāda sakara ar narkotikām, kā sākotnēji var domāt, tomēr tā ir slimība, kam nepieciešama padziļināta izmeklēšana.

Šīs kaites dēļ cilvēks visu laiku jūtas miegains, lai gan var gulēt pat 16–18 stundas.

Šie cilvēki viegli iemieg pie stūres, kā arī ir tik miegaini, ka bieži vien nespēj ne normāli strādāt, ne arī uzturēt sociālo dzīvi.

Ar šo un līdzīgām slimībām Latvijā varētu būt līdz 3000 cilvēku, bet pagaidām ir apzināti tikai apmēram 30.

Nemierīgo kāju sindroms. Tas izpaužas kā nepārvarama vēlme kustināt kājas. To bieži vien pavada arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, kas pastiprinās, kad sēdi vai guli mierīgi, bet samazinās pie kustībām, attiecīgi – pirmsmiega laikā.

Grib bezmaksas miega izmeklējumus

“Gan obstruktīvas miega apnojas, gan narkolepsijas gadījumā ir iespējams saņemt palīdzību, bet, lai tas notiktu, nepieciešams šīs slimības diagnosticēt, veicot miega izmeklējumus.

Atšķirībā no nepieciešamā miega izmeklējuma veida tie maksā 100–600 eiro, kas pieaugušajiem pašlaik diemžēl ir tikai un vienīgi maksas pakalpojums.

Nediagnosticētas un neārstētas miega slimības ir nozīmīgs riska faktors dažādām veselības problēmām, piemēram, paaugstinātam asinsspiedienam, insultam, infarktam, palielinātam svaram, II tipa cukura diabētam, demencei, depresijai un trauksmei.

Miega traucējumi samazina dzīves kvalitāti un darbaspējas, pasliktina atmiņu, kā arī izraisa izteiktas garastāvokļa maiņas. Cilvēki ar neārstētām miega problēmām četras reizes biežāk izraisa satiksmes negadījumus.

Savlaikus atklātas un ārstētas miega slimības uzlabo cilvēka ikdienas kvalitāti, kā arī samazina citu slimību attīstību. Ilgtermiņā valstij tas nozīmē mazākus izdevumus tādu slimību ārstēšanā kā arteriālā hipertensija, insults, infarkts, demence u.c., ko izraisījuši neārstēti miega traucējumi,” detalizēti skaidro M. Celmiņa.

Pašlaik Latvijā pieaugušajiem netiek apmaksāti izmeklējumi (polisomnogrāfija, poligrāfija, multiplais miega latentuma tests), kas palīdzētu diagnosticēt miega slimības, izvērtējot miega kvalitāti, smadzeņu darbību, elpošanu, kustības miegā u.c.

Latvijas Miega medicīnas biedrība uzskata, ka šādi izmeklējumi ir tikpat svarīgi un nepieciešami kā, piemēram, asins analīzes, rentgens vai ultrasonogrāfija, tādēļ rosinājusi miega izmeklējumus iekļaut valsts apmaksāto sarakstā.

Lai to paveiktu, pirmā iniciatīva ir parakstu vākšana portālā manabalss.lv.

UZZIŅAS

Kāpēc jūtos miegains visu dienu?

– Par maz miega.

– Miega ir pietiekami daudz, bet tam ir slikta kvalitāte, piemēram, obstruktīvas miega apnojas nemierīgo kāju sindroma dēļ.

– Jauniešiem bieži vien vakaros nenāk miegs. To ietekmē dažādu faktoru kombinācija. Būtiskākais ir hormona melatonīna trūkums, jo tieši tas atbild par to, lai cilvēks kļūtu miegains. Lai tas tiktu ražots, nepieciešama tumsa, gaisma tā līmeni samazina.

Melatonīna līmenis sāk augt vakarā ap pulksten 20, bet visaugstākais ir starp pulksten 3 un 4 naktī. Pusaudžu vecumā melatonīna izdale gluži dabiski aizkavējas, tādēļ arī miegs nāk vēlāk.

Tas gan nav vienīgais – ir arī lielā slodze skolā, ārpusskolas nodarbībās. Arī viedierīču ekrāni, lietoti pirms miega, izstaro gaismu, kas aizkavē melatonīna izdali, turklāt saturs uzmundrina smadzenes.

– Trauksme. Būtībā tā ir normāla reakcija ikdienas dzīvē. Visbiežāk tā ir saistīta ar stresu, priecīgiem vai bēdīgiem atgadījumiem, īslaicīgām grūtībām.

Jauniešu vecumā ir daudz izmaiņu un notikumu, pusaudžiem lielu stresu var radīt tādi iemesli, kas vecākiem šķiet mazsvarīgi.

Ja tas kļūst pārāk traucējoši, palīdzēt var psihologs vai psihoterapeits, iemācot metodes, kas palīdz tikt galā ar trauksmi.

– Depresija un citas psihiskas slimības. Miega traucējumi var būt viens no depresijas simptomiem. Turklāt, pārāk daudz guļot dienas laikā un nespējot vakarā aizmigt, depresija kļūst dziļāka. Veidojas apburtais loks.

Pētījumi pierādījuši, ka, uzlabojot miega paradumus, bieži uzlabojas pašsajūta un ir arī vieglāk ārstēt depresiju.

– Hormonālas problēmas. Biežāk sastopamā hormonu problēma ir hipotireoze. Citi simptomi var būt svara pieaugums, kā arī aukstuma un noguruma sajūta.

– Dažādas vielas un medikamenti. Jauniešu vecumā daudz biežāk tiek pamēģinātas un lietotas dažādas vielas. Kofeīns ir stimulators, kas traucē iemigt.

Kofeīnu saturoši produkti nav tikai kafija vai enerģijas dzēriens, bet arī melnā un zaļā tēja, kola un šokolāde.

Lai gan varētu šķist, ka alkohols dažkārt palīdz iemigt, tomēr gan alkohols, gan cigaretes pasliktina miega kvalitāti.

Avots: veselapasaule.lv

Telefons

Telefona lietošana pirms miega nav nekas labs. Īpaši, ja bērni tur saskatās muļķīgus video, kas raisa murgus. Bet! Vecāki daudzas vainas vēlas piedēvēt viedierīcēm, lai gan tas nebūt nav vienīgais, par ko  jāsatraucas.

Savukārt no rīta ieskatīties ekrānā nemaz neesot tik kaitīgi – tā smadzenes uzreiz pieslēdzoties un sākot aktivizēties. Miega speciāliste saka: “Tas ir labs veids, kā pamosties!”

Avots: Marta Celmiņa

Miega higiēnas noteikumi

• Gulētiešanas laika ievērošana – doties gulēt vakaros vienā un tajā pašā laikā.
• Katru rītu mosties vienā un tajā pašā laikā. 3–4 stundas pirms gulētiešanas nelietot kofeīnu saturošas vielas (kafiju, tēju, enerģijas dzērienus).
• Vēlamas 30 minūšu pastaigas svaigā gaisā.
• Jāizvēdina istaba.
• Spilvenam gultā jābalsta galva un kakls – atbilstoši dabiskiem muguras izliekumiem jānodrošina ķermenim fizioloģiska poza miega laikā.

Avots: arsts.lv