liepajniekiem.lv
Pirmo astoņu ieplānoto katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecībai vēl pietrūkst divu miljonu eiro. “250 tūkstošus jau esam atraduši savā sistēmā,” intervijā portālam liepajniekiem.lv norāda ministrs. Turpinoties sarunas ar Finanšu ministriju par pārējiem nepieciešamajiem resursiem.
– Stājāties amatā četrus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām. Kāda ir jūsu motivācija un prioritātes, ko esat iecerējis šai īsajā laikā paveikt?
– Primāri tā bija profesionāla motivācija neapstāties pie sasniegtā. Redzot to, ka ir ļoti daudzas nopietnas lietas iesāktas, piemēram, katastrofu pārvaldīšanas centru projekts, redzot politisko situāciju un saprotot arī savu personīgo situāciju – esmu sasniedzis izdienas vecumu –, sāku apdomāt, ko darīšu pēc atvaļināšanās no dienesta.
Ir tas brīdis, kad gan profesionālais, gan privātais ir salicies tā, ka man vienkārši ir pienākums šo izaicinājumu pieņemt. Sistēma, dienests mani ir audzinājis tai garā, krīze ir mana otrā profesija. Tāpēc nāku apņēmības un enerģijas pilns veikt visu iespējamo iekšējās drošības jautājumu sakārtošanā.
– Tieši ko jūs varētu pagūt padarīt?
– Pirmkārt, turpināt iesāktos darbus, neļaut tiem apstāties. Piemēram, šis projekts, kuram trūkst finansējuma gan šinī, gan nākamajā finanšu grozā. Man ir liels izaicinājums politiskā līmenī rast papildu līdzekļus. Arī pārējie jautājumi, gan runājot par policijas reformu, gan attīstot mācību iestādes policijā un VUGD.
Nevaram aizmirst par valsts drošību, un viena no lielākajām aktualitātēm ir žoga izbūvēšana Valsts robežsardzes vajadzībām gar Baltkrievijas un Krievijas robežu. Vēl arī valsts iekšējā drošība kopumā, galvenokārt skatoties caur civilās aizsardzības prizmu.
Mums ir visiem kopā vēl daudz mājas darbu sakārtojami, lai mēs būtu daudz noturīgāki un spēcīgāki krīžu pārvaldīšanā.
– Ministru prezidents uzreiz teica, ka jums ar stingru roku vajadzēs pārraudzīt Ukrainas bēgļu uzņemšanu pašvaldībās. Vai mēs pietiekami darām, lai palīdzētu kara bēgļiem?
– Novadījis vairākas starpinstitūciju sanāksmes, risinot bēgļu jautājumu, ar pilnu pārliecību varu pateikt, ka mēs darām ne tikai to, kas ir mūsu spēkos, bet pat vairāk. Šobrīd sniedzam vienu no pilnīgākajiem atbalstiem ukraiņiem pat Eiropas līmenī.
Ir jāsaprot, kā ilgtermiņā risinās situācija Ukrainā, jāizvērtē mūsu kapacitāte un iespējas. Tāpēc šobrīd notiek intensīvs darbs, lai salāgotu mūsu iespējas ilgtermiņā un ukraiņu bēgļu vajadzības. Tas ir ļoti atbildīgs darbs, neļaujot pašiem ietekmēt līdz problemātikai savu ekonomiku un paredzot visus apgrūtinājumus, kas tai nāks saistībā ar apkures jautājumu rudenī.
– Valsts drošība saistīta ne tikai ar civilo aizsardzību, bet arī lojalitāti. Šogad 9. un īpaši 10. maijs parādīja lielas problēmas Valsts policijas darbā, tai skaitā ar attieksmi, kurā pusē kurš ir. Vai esat izvērtējis šo aspektu?
– Tas ir viens no izaicinājumiem drošības dienestiem kopumā. Primāri, protams, skatos uz Valsts policiju un Valsts drošības dienestu. Nepieciešams laikus noreaģēt uz pārmaiņām, kas šobrīd notiek gan ģeopolitiski, gan mūsu valstī. Ceru, ka ne uz ilgu laiku, bet šobrīd ir beigušies tie miera laiki un pilnās demokrātijas laiki, kas mums bija līdz šim.
Ir jāsāk sargāt savu demokrātiju, savu valsti, dienestiem jābūt ar ļoti saasinātu uztveri un katram sabiedrības loceklim – ar ļoti augstu atbildību par to, ko viņš runā, dara, kāds ir viņa rītdienas redzējums.
Varu aicināt visu sabiedrību ļoti uzmanīgi pārvērtēt situāciju, kāda mums ir apkārt, un būt ļoti atbildīgiem.
– Minējāt policijas reformu. Kāds ir tās mērķis un kā tā notiks?
– Policijas reforma ir visaptveroša sistēmas sakārtošana. Galvenais mērķis ir optimizēt darbību, sasniedzot jaunas kvalitātes un pakalpojumu pieejamības līmeņus. Es teiktu, ka tā ir jauna attīstības spirāle, kuru policijas vadība ir izvirzījusi un rūpīgi izstrādātā plānā cenšas īstenot.
– Kad iedzīvotāji redzēs reformas pirmos augļus?
– Domāju, sajutīsim jau šogad, kad pie sakārtotākas sistēmas policija noteikti nāks ar informatīvām kampaņām un stāstīs par jauno kārtību, piedāvās pakalpojumus. Būtiski nemainīsies saturs, bet mainīsies kvalitāte. Sagaidu no policijas, ka tiks stāstīts un rādīts, kāds ir kvalitatīvais līmenis un ko iedzīvotāji no tā var sagaidīt.
– Jūs jau esat izteicies par atsevišķu VUGD posteņu slēgšanu, jo nav kas tajos strādā. Cik slikti ir, vai jābaidās, ka pēc zvana uz numuru 112 neviens neatbrauks?
– Tā ir ļoti nopietna problēma, kas valstī izveidojusies jau vēsturiski salīdzinoši nepietiekamā finansējuma dēļ, kas atlicināts drošībai kopumā. Nepietiekamais finansējums ugunsdzēsības un glābšanas dienestu jau nostādījis tādā situācijā, ka funkciju izpilde var tikt apdraudēta. Mašīnas paliek vecas, katru mēnesi noraksta trīs līdz piecas piecdesmitgadīgās ugunsdzēsības mašīnas, bet to vietā jaunas nenāk.
Tas pats notiek ar personālu. Šobrīd jau ir 12% vakanču, tā nav bijis nekad jaunā dienesta vēsturē. Tas dara ļoti bažīgus par to, kas rīt varēs sēsties tajās mašīnās. Plus problēmas ar atalgojuma apmēru.
Jāatzīmē Finanšu ministrijas atbalsts un izpratne un jau pieņemtie lēmumi par papildu finansējumu vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā trīs gadu periodā, kad katru gadu iekšlietu iekšējās sistēmas darbiniekiem tiks paaugstināts atalgojums, lai spētu izsekot gan strauji pieaugošajai inflācijai, gan izaicinājumiem darba tirgū.
– Dienvidkurzemes novadā ir vairāki brīvprātīgo ugunsdzēsēju formējumi, tie bieži vien pirmie pagūst ierasties uz ugunsgrēku. Vai viņiem paredzēts arī valsts atbalsts?
– Pirmie līdz notikuma vietai 96% valsts teritorijas vienmēr ierodas VUGD darbinieki. Neapšaubāmi brīvprātīgie pašvaldību ugunsdzēsēju formējumi ir tas lielākais balsts, kurš var palīdzēt tajās vietās, kur VUGD nevar tik operatīvi nokļūt. Pat, ja mums būs tik problemātiska situācija dienestā, ka nāksies optimizēt savu kapacitāti, pašvaldību ugunsdzēsēji varētu būt tie, kas palīdzētu mums kompensēt šo iztrūkumu.
Tieši tāpēc VUGD jau piecus gadus strādā pie normatīvās bāzes sakārtošanas, lai tā būtu nevis “eju un daru, ko gribu”, bet sistemātiski sakārtots un valsts subsidēts pasākums.
Bez valsts un pašvaldību atbalsta brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustība nav ne reanimējama, ne attīstāma.
– Vai Valsts policijas reforma nodrošinās to, ka tās funkcijas nedublēsies ar Pašvaldības policiju?
– Jau pieņemts likums par to, ka visās pilsētās jābūt Pašvaldības policijai. Tas ir vēl viens būtisks atbalsts mūsu kopējās drošības nodrošināšanā. Jo vairāk šis tīkls izvērsīsies, jo ciešāka kļūs sadarbība ar Valsts policiju. Nešaubos, ka Valsts policijas vadība izdarīs visu iespējamo, lai pilnveidotu un sakārtotu šo sadarbību.
– Kad žogs būs gatavs, un kad Latvijas austrumu robeža būs slēgta nevēlamiem tās šķērsotājiem?
– Atbildēšu drusku filozofiski – robeža ir slēgta jau trīsdesmit gadus. Mēs varam uzbūvēt piecmetrīgu žogu, un arī tam varēs pārkāpt pāri vai pārbraukt ar tanku. Visās riska vietās, kur iespējama intensīva pārkāpēju plūsma, ir uzstādīts pagaidu žogs.
Ar visiem pasākumiem, ko īstenojusi Valsts robežsardze, ir panākts tas, ka apstādināta nevēlamo, nelikumīgo valsts robežas šķērsotāju plūsma. Pat ja viņi iemanās tikt pāri, ir izstrādāta sistēma un mehānismi, kā viņus var atgriezt atpakaļ tur, no kurienes viņi ir nākuši.
Apdraudējuma līmenis pašlaik ir būtiski krities. Jau līdz šā gada beigām visos svarīgākajos posmos būs izbūvēts stacionārs žogs. Atlikušos posmus pabeigs nākamgad, un pilnībā visa infrastruktūra būs pabeigta 2024. gada pavasarī.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.