Jāmaina attieksme pret pacientiem
0
Kurzemes lielākajā slimnīcā sāksies pārmaiņas. Katru gadu tiks veikts pētījums, vai pārmaiņas jūt arī pacienti un darbinieki. Kādai insulta slimniecei nesen Liepājas reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā, lai saņemtu palīdzību, bija jānīkst četras stundas. Viņas meita Velta pēc pārdzīvotā situāciju medicīniskajā aprūpē Liepājā vērtē kā traģisku. Kurzemē lielākās slimnīcas jaunais valdes priekšsēdētājs Juris Bārzdiņš, kurš amatā stājies tikai aprīlī, apņēmies panākt pakalpojuma kvalitātes uzlabošanu un attieksmes maiņu pret pacientiem, uzsverot, ka viņu apmierinātība “ir galvenais slimnīcas efektivitātes rādītājs”. Tas pilnībā atbilst tam, ko no jaunās vadības prasa Liepājas pašvaldība, kurai pieder slimnīca.
Mērīs apmierinātību
Aprīļa vidū pašvaldības iestāde Liepājas pilsētas centrālā slimnīca kļuva par SIA Liepājas reģionālā slimnīca. Pārmaiņas, arī slimnīcas vadības maiņa, bija nepieciešamas, lai varētu labāk izmantot iespējas, kādas var sniegt Eiropas Savienība (ES), tajā skaitā iegūt vairāk līdzekļu ārstniecības pakalpojumu uzlabošanai, skaidro SIA padomes priekšsēdētāja, Liepājas mēra Ulda Seska (Liepājas partija) padomniece un partijas biedre Antra Brūna. Pēc paša
Viens no pirmajiem darbiem, pie kura jaunā vadība ķersies pavisam drīz, ir slimnīcas pacientu un darbinieku apmierinātības mērīšana, ko veiks Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Socioloģisko pētījumu centrs. Tas noskaidros, cik apmierināti pacienti ir ar ārstēšanu, sadzīves apstākļiem slimnīcā, ar saskarsmi, savukārt darbinieki — ar darba apstākļiem, nodaļu savstarpējo sadarbību, atklājot, kas “traucē normālam darbam”, stāsta slimnīcas preses sekretāre Indra Grase. Turpmāk aptaujas notiks reizi gadā, lai varētu secināt, kādas pārmaiņas notikušas. Tas neesot Liepājas izgudrojums — tā darot cienījamās ārstniecības iestādēs Eiropā un Amerikā. J.Bārzdiņš uzsver, ka tam ir arī ekonomiska nozīme, jo “slimnīcas prestižu veido tas, ko klienti pastāsta tālāk”.
Viņš atvainojas par Veltas ģimenes pārdzīvoto un saka: “Attieksmes maiņu pret pacientu slimnīcas vadība ir izvirzījusi par vienu no galvenajiem uzdevumiem. Pret pacientiem jābūt tādai pašai attieksmei, kā tu gribētu, lai izturas pret tevi, — ar balss toni, sarunām, jo rezultāti ir daudz labāki, ja pacients ir saprotošs.” Liels uzsvars tiks likts uz uzņemšanas nodaļu, lai cilvēki, kuri tur sagaida pacientus, prastu izšķirt, kuram palīdzība vajadzīga vispirms, un lai slimnieku sāktu ārstēt bez kavēšanās.
Ieguldīs darbiniekos
J.Bārzdiņš apzinās, ka to neizdosies panākt, ja paši darbinieki nejutīsies apmierināti, tāpēc arī tas ir viens no slimnīcas jaunajiem izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, tāpat kā jaunu ārstu un māsu piesaiste, audzināšana un pašreizējo speciālistu noturēšana. Pašlaik slimnīcā trūkst ap 30 ārstu. Nav visu diennakti pieejams acu ārsts, ausu, kakla, deguna speciālists, neirologs. Arī māsu vietas ir brīvas.
Algas vien nav viss, J.Bārzdiņš uzsver un piebilst, ka Liepājas slimnīcā ārstiem maksā “ļoti labi”. “Vajag radīt sajūtu cilvēkam, ka mēs viņu ļoti augsti vērtējam, vajadzīga arī līdzi jušana, tāpēc jau ir izveidota jauna vairāku līmeņu vadības struktūra. Visi vadītāji atbild par darbinieku motivēšanu, tas ir profesionāli organizējams mikroklimats,” stāsta J.Bārzdiņš. Viņaprāt, vispirms jāinvestē personāla attīstībā (“jāmācās vadītprasmes, darbs ar modernu aparatūru”), šim nolūkam izmantojot arī ES finansējumu.
Lai iegūtu jaunus ārstus, slimnīca nepaļaujas tikai uz
Jārok ES nauda
Viens no uzdevumiem ir stabilizēt slimnīcas finanšu situāciju. Liepājas slimnīcai, kā liecina tās bilance, pērnā gada nogalē parādi kreditoriem bija vairāk nekā 300 tūkstošu latu. Apmēram no 8,6 miljoniem latu gada apgrozījuma ap sešiem miljoniem tiek samaksāti algās vien. J.Bārzdiņš paskaidro, ka patlaban “lielākajai daļai Latvijas slimnīcu finanses ir nestabili stabilas, pēc algu izmaksām maz naudas paliek attīstībai”. Tāpēc vajag aktīvāk izmantot ES naudu, kas līdz šim, pēc jaunā vadītāja domām, gādāta nepietiekami. “Vajag aktīvāk ģenerēt idejas, nelaist garām nevienu mūsdienu iespēju aprūpes uzlabošanā,” viņš uzsver.
Pērn, lai uzlabotu darba apstākļus un pakalpojumu kvalitāti, par Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem ap 300 tūkstošiem latu iegādāta jauna aparatūra neatliekamās palīdzības uzlabošanai. Pirms dažām nedēļām parakstīts līgums par ES un valsts finansējumu 1,2 miljonu latu vērtam energoefektivitātes projektam — par šo naudu slimnīcā rekonstruēs ventilāciju, nomainīs pēdējos vecos koka logus, siltinās jumtu un atjaunos autonomās energoapgādes sistēmu.
Pēc Liepājas domes informācijas, pašvaldība šogad Liepājas slimnīcai atvēlējusi 1,6 miljonus latu — lielākie ieguldījumi būs jaunā rentgena aparatūrā, neatliekamās palīdzības auto iegādē un perinatālās aprūpes centra, kurā tiek sniegta palīdzība jaundzimušajiem, modernizācijai. Pakalpojumu un finanšu uzlabošanai iecerēts pilnveidot arī slimnīcas konsultatīvās poliklīnikas darbu, kā arī piedāvāt vairāk maksas pakalpojumu.
***
Liepājas slimnīca
– Lielākā slimnīca Kurzemē
– Pieder Liepājas pašvaldībai
– Gadā ārstējas ap 16 500 pacientu
– 481 gultas vieta
– 800 darbinieku (otra lielākā darbavieta Liepājā pēc
Nora Driķe,
“Diena”