Trešdiena, 29. janvāris Valērijs, Aivars

Jāņos baudīs pats savu alu

Jāņos baudīs pats savu alu
Foto: no personīgā arhīva
21.06.2019 07:06

"Kurzemes Vārds"

Kas gan būtu Jāņi bez alus kausa uz galda. Veikalu plauktos šo dzērienu piedāvātais klāsts ir tik plašs, ka galva var apreibt – izvēlēties sev tīkamāko starp dažādu valstu uzņēmu ražojumiem nav viegli. Par to, kuru vai kurus no tiem iegādāties Līgosvētkiem, galva nebūs jālauza 24 gadus vecajam liepājniekam Valteram Bišofam, jo viņš alu brūvē pats un pacienās arī savus draugus.

Liepājā dzimušais un augušais V.Bišofs Jelgavā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir izmācījies par pārtikas un dzērienu inženieri. Kā saka viņš pats, tad ar alus brūvēšanu sācis aizrauties jau tad, kad vēl mācījies universitātē, un tagad esot pagājuši gandrīz četri gadi, kopš Valters eksperimentē un darina pats savas alus šķirnes. “Nebija tā, ka tas aizsākās nejauši, jo ar alus brūvēšanu mājas apstākļos nodarbojās mans paziņa, un drīz vien arī es pats ķēros pie katliem. Izveidoju pats savu mājbrūvēšanas sistēmu un sāku eksperimentēt,” pastāsta aldaris, piebilstot, ka viņš zinot likumdošanu, proti, mājas apstākļos brūvēt alu pašpatēriņam līdz 50 litriem ir atļauts. Tas esot pietiekami, lai varētu eksperimentēt. “Kad sajutos, ka esmu pietiekami kompetents un veiksmīgi bija pirmie pārdesmit alus brūvējumi, tiku pie darba nelielā alus darītavā Lielvārdē – “Pumpurs”. Kopā ar universitātes kursa biedru bijām aldaru jeb tehnologu asistenti, un nedēļas nogalēs strādājām tur pa 12 stundām dienā. Tā bija pirmā nopietnā pieredze,” sacīja Valters.

Tagad liepājnieks strādā Rīgas alus darītavā “Sesks”, bet viņa brūvējumus varēs baudīt arī Liepājā, Pasta ielā, kur drīzumā durvis vērs alus bārs “Vecais Taizel’s”. “Varēs nobaudīt vismaz astoņas alus šķirnes, piemēram, man no tām visvairāk iet pie sirds brūvējums ar persiku garšu un čehu lāgerītis. Tāpat interesanta garša būs skābajam alum ar mellenēm,” saka aldaris.

Valters laikrakstam izklāstīja arī brūvēšanas procesu. “Ir dažādu veidu graudi, kurus izmanto iesala iegūšanai – mieži, kvieši, rudzi, auzas. Kad graudi ir novākti, tos izkaltē, pēc tam diedzē un, lai iegūtu iesalu, iemērc ūdenī. Tad atkal izkaltē, iegūstot iesalu. Protams, nepieciešami arī apiņi un raugs, kad šīs trīs sastāvdaļas ir brūzī, tad jātiek skaidrībā ar ūdeni. Tas nav tik vienkārši, kā izklausās, proti, ūdens ir galvenā sastāvdaļa alum un tas ir jāfiltrē – ir pieci speciāli filtri, lai dabūtu ūdeni priekš brūvēšanas konkrētai alus šķirnei. Izmantojot dažādus sāļus tieku pie tāda ūdens, kāds tas man vajadzīgs. Pēc tam jāķeras klāt pie iesala – samaļu jeb saplacina to un iemetu vārīšanas katlā, uzleju virsū arī ūdeni. Vārīšanas procesā konkrētā temperatūrā no graudiem ārā tiek dabūts cukurs, ko sauc par misu. Tālāk no graudu sīrupainās putriņas jāizfiltrē misa, kas pēc tam atkal tiek vārīta un klāt tiek piemaisīti apiņi. Pēc vārīšanas katls ir jāatdzesē un brūvējums jānovada uz fermentācijas jeb raudzēšanas tvertnēm. Nobeigumā jāpievieno raugs. Nogatavināšanās process var būt pāris nedēļas un pat mēneši. Šī procesa laikā arī rodas dažādas garšas.”

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli